Aleksandrs Skrjabins — krievu komponists un pianists (1872–1915)
Aleksandrs Skrjabins — krievu komponists un pianists (1872–1915). Vēlā romantisma un impresionisma pārstāvis, eksperimentāls mūzikas vizionārs ar spilgtiem orķestra un klavieru darbiem.
Aleksandrs Skrjabins (rakstīts arī: Skrjabins) (dzimis Maskavā 6. janvārī 1872; miris Maskavā 27. aprīlī 1915) bija slavens krievu komponists un pianists. Viņš rakstīja mūziku orķestrim un klavierēm. Viņa mūzika pieder vēlā romantisma laikmetam, taču vēlākie darbi skan diezgan moderni, un viņu ietekmēja impresionisms. Viņam bija dažas ļoti neparastas idejas par visu mākslu apvienošanu vienā darbā.
Dzīve un izglītība
Aleksandrs Skrjabins dzimis Maskavā un ieguva mūzikas izglītību Maskavas konservatorijā. Viņa pianisma tehnika un emocionālā valoda sākotnēji veidojās, mācoties un uzstājas kā pianists, bet jau drīz viņš pievērsās arī komponēšanai. Skrjabins bija aktīvs koncertdzīvē, taču vēlāk vairāk koncentrējās uz radikālu jaunu mūzikas valodu izstrādi un savām filozofiskajām idejām par mākslas un garīguma vienotību.
Muzikālā valoda un idejas
Skrjabina radošais ceļš sākās ar romantiskām, krāsainām pianistikas kompozīcijām, taču pakāpeniski viņa valoda kļuva arvien eksperimentālāka. Viņš izmantoja bagātīgas atonālas vai skolētas harmonijas, sintētiskas akordu struktūras un jaunas skaniskās kombinācijas. Viņa pazīstamākais “eksperiments” ir tā sauktais mistisks akords (bieži dēvēts par Promēteja akordu) — specifiska sešu toņu hromatisku attiecību kopuma izmantošana vēlajos darbos.
Skrjabins bija arī ezoterisku ideju piekritējs: viņu interesēja teozofija, mistika un ideja par mākslas spēju izraisīt garīgas transformācijas. Viņš vēlējās apvienot mūziku, krāsu, gaismu, deju un aromātu vienotā, ceremonijālam līdzīgā darbā. Šī ideja izpaudās viņa projektā Mysterium, kas netika pabeigts, kā arī eksperimentos ar gaismas instrumentu iekļaušanu orķestrā.
Galvenie darbi
- Klavierdarbi: priekšplāna vietā Skrjabina klaviermantojums — prelūdijas, etīdes, mazākas pjeses un īpaši viņa klavierksonātas — ir būtiska mūsdienu repertuāra daļa. Nozīmīgi ir arī vēlīnie virtuozie darbi, piemēram, Vers la flamme.
- Sonātas: viņa klaviersonātas (kopā desmit pabeigtas sonātas) attīstās no romantiskas formas līdz īsākām, koncentrētām, bieži vien viendarbīgas kompozīcijām ar jaunu harmonisko domāšanu.
- Orķestra darbi: svarīgākie orķestra opusi ir Poēma ekstāzei (Poem of Ecstasy, op. 54) un Promētejs — Uguns poēma (Prometheus: The Poem of Fire, op. 60), kurā Skrjabins izmantoja arī krāsu elementus — ideju par gaismas “taustiņu” vai krāsu orgānu.
- Neierobežotas vīzijas: viņa iecerētie lielie darbi, īpaši Mysterium, bija paredzēti kā daudzsajūtu rituāls, ko izpildīt Himalajos un kas pēc viņa viedokļa izraisītu globālas pārmaiņas cilvēces apziņā.
Inovācijas un tehniskās īpatnības
Skrjabins ieviesa jaunas pieejas harmonijai — viņa akordi un to izvietojums nereti novēršas no tradicionālās tonalitātes, radot slāņainu, “krāsainu” skanējumu. Viņa klaviermūzikā ir raksturīga plaša pedāla izmantošana, bagātīga registru kontrastēšana un eksperimentāla tekstūra. Vienlaikus Skrjabina darbi saglabā izteiksmīgas melodiķes un noskaņas spēku, kas padara tos emocionāli intensīvus un sceniskus.
Mantojums un ietekme
Skrjabins kļuva par vienu no ietekmīgākajiem pārejas figūrām starp romantismu un modernismu. Viņa idejas par krāsu un skaņu mijiedarbību iedvesmoja gan komponistus, gan māksliniekus, un viņa harmoniskās inovācijas ietekmēja 20. gadsimta mūziku. Lai gan daudzas viņa grandiozās vīzijas palika nepabeigtas, viņa klavierdarbi un vērienīgie orķestra opusi turpina būt bieži atskaņoti un pētīti.
Kopsavilkums: Aleksandrs Skrjabins bija ne tikai izcils pianists un komponists, bet arī oriģināls domātājs, kurš centās paplašināt mūzikas robežas, sasaistot to ar krāsu, filozofiju un rituālu estētiku. Viņa darbi joprojām fascinē ar izteiksmīgu krāsu izjūtu, novatorisku harmoniju un ambiciozu ideju apvārsni.
Dzīve
Skrjabins bija vienīgais bērns aristokrātiskā ģimenē. Viņš vienmēr lepojās ar to, ka ir dzimis Ziemassvētkos (6. janvāris krievu pareizticīgo baznīcā ir Ziemassvētku diena). Viņa māte nomira, kad viņam bija gads, un tēvs lielāko daļu laika pavadīja ārzemēs, strādājot par diplomātu. Viņu pieskatīja tante, vecmāmiņa un vecmamma, kuras visas rūpējās par viņu, tāpēc viņš bija ļoti izlutināts bērns. Kad viņš izauga, viņš bija ļoti maza auguma, un viņa rokas uz klavierēm varēja izstiept tikai vienu oktāvu (astoņas notis).
Skrjabins ieguva izglītību Maskavas kadetu korpusā. Viņš apguva klavierspēli un sadraudzējās ar tikai gadu jaunāko komponistu Sergeju Rahmaņinovu. Viņš ieguva otro zelta medaļu Maskavas konservatorijā (pirmo medaļu bija ieguvis Rahmaņinovs). Viņš praktizēja Balakireva skaņdarbu "Islameja", bet, to izpildot, sabojāja labo roku. Viņam tomēr izdevās turpināt pianista karjeru, taču viņš uzrakstīja vairākus klavierdarbus tikai kreisajai rokai. In 1895 viņš apceļoja daudzas Eiropas valstis, sniedzot koncertus un sacerot daudz klaviermūzikas. Viņš apprecējās 1897. Kopā ar sievu devās uz Odesu, kur atskaņoja savu klavierkoncertu, un pēc tam vairākus mēnešus pavadīja Parīzē. Viņš mācīja Maskavas konservatorijā un sarakstīja nozīmīgu orķestra mūziku. Vēlāk viņš pameta sievu un bērnus un uz vairākiem gadiem devās uz Eiropu ar citu sievieti. Viņa iedvesmoja daudzus viņa skaņdarbus. Skrjabins turpināja ceļot un spēlēt klavieres līdz mūža beigām. Kad viņš atradās Londonā 1914 viņam uz lūpas bija čūla, kas arvien saasinājās, līdz gadu vēlāk viņš nomira.
Viņa mūzika
Skrjabinam patika Šopēna mūzika, un viņš sarakstīja daudz īsus skaņdarbus, kurus sauca par prelūdijām, kas liecina par Šopēna ietekmi. Ar vecumu viņa mūzika kļuva arvien personiskāka. Viņš bija ļoti egocentrisks (domāja tikai par sevi, nevis par citiem cilvēkiem), un viņam bija dažas dīvainas idejas. Viņš vēlējās uzrakstīt skaņdarbu, kurā būtu apvienotas visas mākslas un visas maņas: mūzika, deja, dzeja, krāsas un pat smaržas. Viņš vēlējās, lai šis darbs tiktu uzvests pie kāda ezera Indijā. Šis darbs tā arī netika pabeigts vai uzvests, un mēs nezinām, vai viņš nopietni domāja, ka tas notiks, taču viņš nopirka sev saules ķiveri.
Skrjabins savā mūzikā mēģināja izmantot dažādas harmonijas. Viņam bija iecienīts akords, ko viņš sauca par "mistisko akordu" (no apakšas uz augšu: C, Fis, B, E, A, D). Viņš to izmantoja daudzos veidos. Viņa orķestra skaņdarbu vidū ir Klavierkoncerts, 3 simfonijas, Le poème de l'extase (Ekstazijas poēma) un Prométhée, le poème du feu (Prometejs, uguns poēma). Viņa mūzika ir noslēpumaina un sapņaina, un tai ir dažas līdzības ar franču impresionisma komponistiem, piemēram, Debisī.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Aleksandrs Skrjabins?
A: Aleksandrs Skrjabins bija slavens krievu komponists un pianists, kurš dzimis 1872. gada 6. janvārī Maskavā un miris 1915. gada 27. aprīlī.
Q: Kāda veida mūziku rakstīja Aleksandrs Skrjabins?
A: Aleksandrs Skrjabins rakstīja mūziku orķestrim un klavierēm.
J: Kāds ir Aleksandra Skrjabina mūzikas stila periods?
A: Aleksandra Skrjabina mūzika pieder pie vēlīnā romantisma perioda.
J: Vai Aleksandra Skrjabina mūziku ietekmēja impresionisms?
A: Jā, Aleksandru Skrjabinu mūzikā ietekmēja impresionisms.
Vai Aleksandram Skrjabinam bija kādas neparastas idejas par mākslu?
A: Jā, Aleksandram Skrjabinam bija ļoti neparastas idejas par visu mākslu apvienošanu vienā darbā.
J: Kad dzimis Aleksandrs Skrjabins?
A: Aleksandrs Skrjabins dzimis 1872. gada 6. janvārī.
J: Kad nomira Aleksandrs Skrjabins?
A: Aleksandrs Skrjabins nomira 1915. gada 27. aprīlī.
Meklēt