Aleksandrs Skrjabins

Dzīve

Skrjabins bija vienīgais bērns aristokrātiskā ģimenē. Viņš vienmēr lepojās ar to, ka ir dzimis Ziemassvētkos (6. janvāris krievu pareizticīgo baznīcā ir Ziemassvētku diena). Viņa māte nomira, kad viņam bija gads, un tēvs lielāko daļu laika pavadīja ārzemēs, strādājot par diplomātu. Viņu pieskatīja tante, vecmāmiņa un vecmamma, kuras visas rūpējās par viņu, tāpēc viņš bija ļoti izlutināts bērns. Kad viņš izauga, viņš bija ļoti maza auguma, un viņa rokas uz klavierēm varēja izstiept tikai vienu oktāvu (astoņas notis).

Skrjabins ieguva izglītību Maskavas kadetu korpusā. Viņš apguva klavierspēli un sadraudzējās ar tikai gadu jaunāko komponistu Sergeju Rahmaņinovu. Viņš ieguva otro zelta medaļu Maskavas konservatorijā (pirmo medaļu bija ieguvis Rahmaņinovs). Viņš praktizēja Balakireva skaņdarbu "Islameja", bet, to izpildot, sabojāja labo roku. Viņam tomēr izdevās turpināt pianista karjeru, taču viņš uzrakstīja vairākus klavierdarbus tikai kreisajai rokai. In 1895 viņš apceļoja daudzas Eiropas valstis, sniedzot koncertus un sacerot daudz klaviermūzikas. Viņš apprecējās 1897. Kopā ar sievu devās uz Odesu, kur atskaņoja savu klavierkoncertu, un pēc tam vairākus mēnešus pavadīja Parīzē. Viņš mācīja Maskavas konservatorijā un sarakstīja nozīmīgu orķestra mūziku. Vēlāk viņš pameta sievu un bērnus un uz vairākiem gadiem devās uz Eiropu ar citu sievieti. Viņa iedvesmoja daudzus viņa skaņdarbus. Skrjabins turpināja ceļot un spēlēt klavieres līdz mūža beigām. Kad viņš atradās Londonā 1914 viņam uz lūpas bija čūla, kas arvien saasinājās, līdz gadu vēlāk viņš nomira.

Viņa mūzika

Skrjabinam patika Šopēna mūzika, un viņš sarakstīja daudz īsus skaņdarbus, kurus sauca par prelūdijām, kas liecina par Šopēna ietekmi. Ar vecumu viņa mūzika kļuva arvien personiskāka. Viņš bija ļoti egocentrisks (domāja tikai par sevi, nevis par citiem cilvēkiem), un viņam bija dažas dīvainas idejas. Viņš vēlējās uzrakstīt skaņdarbu, kurā būtu apvienotas visas mākslas un visas maņas: mūzika, deja, dzeja, krāsas un pat smaržas. Viņš vēlējās, lai šis darbs tiktu uzvests pie kāda ezera Indijā. Šis darbs tā arī netika pabeigts vai uzvests, un mēs nezinām, vai viņš nopietni domāja, ka tas notiks, taču viņš nopirka sev saules ķiveri.

Skrjabins savā mūzikā mēģināja izmantot dažādas harmonijas. Viņam bija iecienīts akords, ko viņš sauca par "mistisko akordu" (no apakšas uz augšu: C, Fis, B, E, A, D). Viņš to izmantoja daudzos veidos. Viņa orķestra skaņdarbu vidū ir Klavierkoncerts, 3 simfonijas, Le poème de l'extase (Ekstazijas poēma) un Prométhée, le poème du feu (Prometejs, uguns poēma). Viņa mūzika ir noslēpumaina un sapņaina, un tai ir dažas līdzības ar franču impresionisma komponistiem, piemēram, Debisī.

Saistītās lapas

• Sinestēzija