Rostova pie Donas (Rostov-na-Donu) — Donas upes pilsēta, Rostovas apgabala centrs

Rostova pie Donas — vēsturiska un dinamiska Donas upes pilsēta, Rostovas apgabala un Dienvidu federālā centra kultūras, ekonomikas un tūrisma sirds.

Autors: Leandro Alegsa

15-11-2025 00:12

Rostova pie Donas (krievu: Ростов-на-Дону, tr. Rostov-на-Donu, IPA: [rɐˈstof nə dɐˈnu]) ir pilsēta Krievijas Eiropas daļā. Tā atrodas pie Donas upes apmēram 46 km pirms tās ietekas Azovas jūrā. Pilsēta ir Rostovas apgabala un Krievijas Dienvidu federālā apgabala administratīvais centrs. Pilsētā dzīvo aptuveni 1 miljons cilvēku (2002. gada dati).

Īss pārskats un aktualizācija

Rostova pie Donas ir nozīmīgs dienvidu reģiona centrs — gan kā rūpniecības un transporta mezgls, gan kā kultūras un izglītības centrs. Lai gan iepriekš minētais skaitlis balstās uz 2002. gada datiem, mūsdienās pilsētas iedzīvotāju skaits pārsniedz 1 miljonu (pēc vēlākām tautas skaitīšanas un aplēšu datiem), padarot to par vienu no lielākajām Krievijas dienvidu pilsētām.

Vēsture

Pilsētas sākumi saistīti ar aizsardzības un tirdzniecības funkcijām pie Donas upes. 18. gadsimtā te tika dibināta fortifikācija, kas vēlāk pārauga par strauji augošu pilsētu. 19. gadsimtā Rostovs attīstījās par svarīgu tirdzniecības un kuģniecības centru, jo Donas upe nodrošināja piekļuvi jūrai un starptautiskajām tirdzniecības saitēm. 20. gadsimta gaitā pilsēta kļuva par nozīmīgu rūpniecības vietu. Otrā pasaules kara laikā Rostovai bija smaga vēsturiska lappuse — tā piedzīvoja okupāciju un lielus postījumus, bet pēc kara tika rekonstruēta un modernizēta.

Ģeogrāfija un klimats

Rostova pie Donas atrodas Donas upes krastā, tuvu tās ietekai Azovas jūrā. Pilsēta stiepjas pa abiem upes krastiem un ir savienota ar tiltiem un transporta infrastruktūru. Klimats ir kontinentāls ar karstām vasarām un mēreni aukstām ziemām — vasarā bieži ir sausa un karsta, bet ziemas parasti ir salīdzinoši maigākas nekā daudzās Krievijas centrālajās vai ziemeļu daļās.

Ekonomika un transports

Rostovai ir attīstīta ekonomika, kur svarīgas nozares ir metālurgija, mašīnbūve, pārtikas pārstrāde, ķīmiskā rūpniecība un kuģu būve. Pilsēta ir arī liels tirdzniecības centrs un reģionāls loģistikas mezgls — šeit atrodas nozīmīgs ostas kompleksa segments Donā, dzelzceļa stacijas un plašas autoceļu saites.

Starptautiskais Platova lidosta (atvērta 2017. gadā) apkalpo gan iekšzemes, gan starptautiskos reisus, aizstājot veco lidostu un uzlabojot piekļuvi reģionam. Pilsētā ir attīstīta sabiedriskā transporta sistēma — autobusi, tramvaji un maršruta taksometri — kā arī dzelzceļa savienojumi ar citām lielām Krievijas pilsētām. Tuvums pie Azovas jūras un Donas upes padara pilsētu par svarīgu ūdensceļu mezglu.

Kultūra, izglītība un tūrisms

Rostovā pie Donas ir daudz kultūras iestāžu — teātri, muzeji, galerijas un koncertzāles. Pilsētā darbojas vairākas augstskolas un pētniecības centri, kas piesaista studentus no reģiona. Tūristus piesaista Donas upes promenādes, vēsturiskās ielas (piemēram, Bolšaja Sadovaja), parkos un arhitektūras pieminekļi.

Ievērojamas vietas

Starptautiski zināmas mūsdienu sporta būves ietver Rostov Arenu, kas tika izmantota 2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlēm. Pilsētas centra daļā un upes krastos ir patīkamas promenādes, skvēri un vēsturiskas ēkas. Ir arī vairākas ievērojamas reliģiskas celtnes un muzeji, kas atspoguļo reģiona daudzveidīgo vēsturi.

Demogrāfija

Pilsētā dzīvo etniski daudzveidīgs iedzīvotāju sastāvs, kur dominē krievu tautība, bet ir arī dzīvo ukraiņu, armēņu, ebreju un citu tautību kopienas. Rostovai ir liela nozīme kā reģiona tūrisma, darba un izglītības centram, tāpēc iedzīvotāju struktūra tiek ietekmēta migrācijas plūsmām no apkārtējiem reģioniem.

Sports

Futbols ir populārs sporta veids; pilsētai ir profesionāla komanda — FC Rostov — un moderna stadiona infrastruktūra, kas izmantojama gan vietējām, gan starptautiskām sacensībām. Rostov Arena ir viens no pilsētas simboliem, kas uzlabojis tās starptautisko atpazīstamību.

Noslēgums

Rostova pie Donas ir dinamiska un stratēģiski nozīmīga Krievijas dienvidu pilsēta ar bagātu vēsturisko mantojumu, attīstītu rūpniecību un transporta tīklu, kā arī plašu kultūras dzīvi. Tā saglabā lomu kā tilts starp Eiropas Krieviju, Kaukāzu un Azovas jūras reģionu, piesaistot gan investīcijas, gan tūristus.

Piemineklis Dmitrijam Rostovskim un Rostovas katedrāle pie Donas fonā.

Vēsture

Donas upes grīva ir bijusi ļoti svarīga jau kopš seniem laikiem. Tā ir bijusi svarīga kultūras un tirdzniecības apsvērumu dēļ. Tur atradās grieķu kolonija Tanais, kā arī Dženovas cietoksnis Tana. Vēlāk Osmaņu impērija tur uzcēla cietoksni. Šo cietoksni nosauca par Azovu.

Rostova pie Donas tika dibināta 1749. gadā. Tajā pašā gadā uz Donas tika uzcelta muitas ēka. Vēlāk tika uzcelts liels cietoksnis. To nosauca Svētā Dimitrija Rostovas vārdā. Dmitrijs no Rostovas bija bīskaps no vecās ziemeļu pilsētas Rostovas Lielās. Ar laiku Asovas cietokšņa nozīme kļuva arvien mazāka. Cietokšņa tuvumā esošā apmetne kļuva nozīmīgāka par cietoksni. Tā bija reģiona tirdzniecības centrs. Šī apmetne 1796. gadā ieguva pilsētas tiesības un tika pārdēvēta par Rostovu pie Donas.

Donas upe, pēc kuras pilsēta ir nosaukta, ir nozīmīgs kuģošanas ceļš. Tā savieno Krievijas dienvidrietumus ar ziemeļu reģioniem. Rostova pie Donas ir nozīmīga upes osta gan cilvēku, gan rūpniecības pārvadājumiem. Tā kā pilsēta atrodas tik izdevīgā ģeogrāfiskā novietojumā, tā strauji attīstījās. Tā ir rūpnieciski attīstītākā Dienvidkrievijas pilsēta. Šī iemesla dēļ pilsēta izraisīja lielas problēmas starp baltiešiem un boļševikiem pilsoņu kara laikā. Līdz 1928. gadam apgabala valdība no vecās kazaku galvaspilsētas Novočerkasskas tika pārcelta uz Rostovu. Netālu esošā armēņu pilsēta Nornahijevāna kļuva par pilsētas sastāvdaļu.

Padomju gados boļševiki iznīcināja divus no Rostovas galvenajiem pieminekļiem - Sv.Aleksandra Ņevska katedrāli (1908) un Sv.Georga katedrāli Nahičevānā (1783-1807). Lielu daļu pilsētas izpostīja vācu spēki, kas trīs reizes - 1918., 1941. un 1942. gadā - pārņēma pilsētas kontroli. Mūsdienās ievērojamākā vēsturiskās pilsētas daļa ir ļoti lielā Dievmātes dzimšanas katedrāle (1860-87), ko projektējis Konstantīns Tons.

Šajā pilsētā dzīvoja arī Krievijas pazīstamākais sērijveida slepkava Andrejs Čikatilo, taču viņš patiesībā šeit nebija dzimis.

Rostovā pie Donas pēdējos gados ir bijusi liela ekonomiskā izaugsme. Daļēji tas ir tāpēc, ka Krievijas ekonomika kļūst spēcīgāka. Daudzi jauni uzņēmumi ir izveidojuši galvenos birojus pilsētā. Pilsētā dzīvojošie cilvēki pelna vairāk naudas nekā agrāk. Pilsēta no vietas, ko komunisma sabrukums atstāja pagātnē, kļūst par modernu, rūpniecisku un tehnoloģijām bagātu pilsētu.

Rostovas apgabala administrācijas ēka un Sarkanās armijas piemineklis

Strūklaka revolūcijas parkā

Izglītība

Valsts izglītības iestādes ir Dienvidu federālā universitāte un Donas Valsts tehniskā universitāte. Lielākā privātā universitāte pilsētā ir Vadības, uzņēmējdarbības un tiesību institūts. Ir arī Francijas kultūras centrs, ko vada Alliance Francaise, Britu padome, Gētes institūts un Bosha fonds.

Rostovas Ekonomikas Valsts universitāte "RINH" ir ļoti slavena universitāte Rostovā pie Donas. Tajā ir 5 institūti, kā finanses, IT un vadība, Valsts un pasaules ekonomika, Mārketings un komercija, Grāmatvedība un ekonomika, Tiesību, lingvistika un žurnālistika un 9 filiāles.

Sports

Rostovā pie Donas atrodas divi profesionāli futbola klubi. FC Rostov spēlē Krievijas Premjerlīgā, bet SKA spēlē pirmajā divīzijā. Handbola komanda Rostova-Dona spēlē Krievijas handbola čempionātā.