Boriss Pasternaks — 'Doktors Živago' autors un Nobela literatūras laureāts
Boriss Pasternaks — 'Doktors Živago' autors un Nobela literatūras laureāts. Romāns, tā izdošana ārpus PSRS, politiskās sekas un autora literārais mantojums.
Boriss Leonidovičs Pasternaks (1890. gada 10. februāris (29. janvāris) - 1960. gada 30. maijs) bija krievu dzejnieks, prozaiķis un literatūras tulkotājs. Viņa ģimene nāca no ebreju kopienas ar saiknēm uz Ukrainu; tēvs bija pazīstams gleznotājs un māte — pianiste, kas nodrošināja Pasternakam agru iedvesmu mākslai un literatūrai. Pasternaka dzeja un proza savienoja personisku izjūtu intensitāti ar bagātu valodu un filozofisku pārdomu dziļumu.
Radošais mantojums
Pasternaka dzeja iezīmējas ar lirisku intimitāti un smalku valodas izjūtu. Viņa antoloģija "Mana māsa, dzīve" ir atzīta par vienu no nozīmīgākajiem krievu dzejoļu krājumiem, kas publicēti 20. gadsimta pirmajā pusē. Papildus oriģināldarbiem viņš tulkoja un popularizēja Rietumu klasiku krievu lasītājiem — īpaši ievērojami ir viņa Gētes, Šillera un Šekspīra lugu tulkojumi, kas ilgstoši palikuši populāri teātros un literatūras aprindās.
"Doktors Živago" — romāns un skandāls
Ārpus Krievijas robežām Pasternaks vislabāk pazīstams kā romāna "Doktors Živago" autors. Romāna darbība risinās laikā no 1905. gada nemieriem līdz starpkaru un Otrā pasaules kara posmiem, un tā centrā ir ārsta un dzejnieka Juri Živago personīgā likteņa stāsts — mīla, morāle un cilvēka iekšējā brīvība konfliktā ar vēsturiskajiem un politiskajiem spēkiem. Tā kā romāna vēstījums neatbilda oficiālajai sociālistiskās valsts ideoloģijai, "Doktors Živago" netika publiskots PSRS. Mašīnrakstu kontrabandā aizveda uz Rietumiem — tas tika nodots drukai un 1957. gadā publicēts Itālijā.
Publicēšana izraisīja plašu starptautisku uzmanību un arī milzīgu spiedienu no Padomju varas puses. 1958. gadā Pasternaks tika apbalvots ar Nobela prēmiju literatūrā, tomēr apbalvojums radīja spriedzi ar PadomjuSavienībasKomunistisko partiju un tās atbalstītājiem. KPSS un Padomju Rakstnieku savienības rīkotajās kampaņās Pasternaks tika spiedts publiski atteikties no godalgas; viņš paziņoja, ka padomju varas reakcija bijusi galvenais iemesls viņa lēmumam. Lai gan viņam nācās atteikties no balvas un viņam tika liegta iespēja doties uz Stokholmu, oficiālajos Nobela arhīvos Pasternaks joprojām ir reģistrēts kā 1958. gada laureāts.
Represijas, nāve un mantojums
Pēc Nobela paziņojuma Pasternaka personīgā un profesionālā dzīve kļuva ļoti sarežģīta: pret viņu vērstās publiskās kampaņas, cenzūra un izolācija tolaik ievērojami ietekmēja viņa veselību un reputāciju. Viņš mira no plaušu vēža 1960. gada 30. maijā. Tomēr viņa darbi saglabāja ietekmi — gan slepeni izplatītā samizdata, gan vēlākajās desmitgadēs, kad padomju režīms zaudēja stingrību, lasītāji un literatūras pētnieki atklāja Pasternaka nozīmi krievu un pasaules literatūrā.
Romānam "Doktors Živago" bija plašs kultūras atbalss — tas iedvesmoja starptautiskas diskusijas par mākslinieka autonomiju, arī ekranizācijas un tulkojumus, kas nostiprināja Pasternaka slavu ārpus padomju robežām. Vēsturiskā kontekstā Pasternaka gadījums palīdzēja izgaismot autoritāru valsts spiediena sekas pret intelektuāļiem; vēlāk Aleksandrs Solžeņicins un citi padomju disidenti izmantoja un attīstīja samizdata metodes, lai izplatītu aizliegtus darbus un kritisko domāšanu.
Boriss Pasternaks paliek nozīmīgs kā literāts, kas savā daiļradē savienoja lirisku smalkumu ar morālu un eksistenciālu refleksiju. Viņa veikums tulkošanā, dzejā un prozā turpina iedvesmot lasītājus un pētniekus visā pasaulē.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Boriss Leonidovičs Pasternaks?
A: Boriss Leonidovičs Pasternaks bija krievu dzejnieks, prozaiķis un literatūras tulkotājs. Viņa vecāki bija ukraiņu ebreji.
J: Kas ir Mana māsa, dzīve?
A: "Mana māsa, dzīve" ir Pasternaka darbu antoloģija, kas ir viens no ietekmīgākajiem krājumiem, kāds jebkad izdots krievu valodā.
J: Kādi ir daži no Pasternaka tulkojumiem?
A: Pasternaks tulkojis Gētes, Šillera un Šekspīra lugas, kas ir ļoti populāras krievu auditorijā.
J: Kas ir "Doktors Živago"?
A: "Doktors Živago" ir Pasternaka romāns, kura darbība norisinās laikā starp 1905. gada revolūciju Krievijā un Otro pasaules karu.
Jautājums: Kāpēc Doktoru Živago atteicās izdot PSRS?
A: Romānu "Doktors Živago" atteicās izdot PSRS, jo tajā bija pausta neatkarīga nostāja pret sociālistisko valsti.
J: Kā tas kļuva pieejams ārpus Krievijas?
A.: "Doktora Živago" mašīnrakstu no Krievijas kontrabandas ceļā pārveda uz Milānu un 1957. gadā publicēja.
J: Kas notika pēc tam, kad viņš saņēma Nobela prēmiju literatūrā?
A: Pēc Nobela prēmijas literatūrā saņemšanas Padomju Savienības Komunistiskā partija (KPFSR) un Padomju Rakstnieku savienība pret viņu izvērsa plašu kampaņu, kuras rezultātā viņš negribīgi atteicās no prēmijas.
Meklēt