Aleksandrs Solžeņicins

Vispazīstamākie darbi

Liela daļa Solžeņicina darbu ir autobiogrāfiski, balstīti uz lietām, ko viņš redzējis un piedzīvojis savā dzīvē. Solžeņicins pats daudzus gadus bija ieslodzīts Gulagā, vēlāk atradās vēža slimnīcā (no vēža viņš izveseļojās). . ^[]

Pēc Hruščova slepenās runas 1956. gadā Solžeņicins tika atbrīvots no izsūtījuma un attaisnots (atbrīvots no visām apsūdzībām). Grāmatas "Viena diena Ivana Deņisoviča dzīvē" manuskripts tika publicēts 1962. gadā ar Nikitas Hruščova nepārprotamu piekrišanu. Hruščovs to aizstāvēja Politbiroja prezidijā, uzklausot, vai atļaut tā publicēšanu, un piebilda: "Katrā no jums ir pa staļinistam, pat manī ir pa staļinistam. Mums šis ļaunums ir jāiznīdē."

Tādējādi robežas starp autobiogrāfiju, reportāžu, daiļliteratūru un politiskiem novērojumiem ir sasaistītas vairāk nekā vairumam rakstnieku.

Dzeja

• Prūšu naktis (1974) (krievu: Прусские ночи)

Šis ir garš dzejolis. Solžeņicins Otrā pasaules kara laikā bija padomju Sarkanās armijas kapteinis. "Prūšu naktis" apraksta Sarkanās armijas gājienu cauri Austrumprūsijai un pievēršas traumatiskajiem izvarošanas un slepkavības gadījumiem, kuriem Solžeņicins bija liecinieks kā šī gājiena dalībnieks.

Romāni

• The First Circle (1968) Pilnīgāka grāmatas versija angļu valodā tika publicēta 2009. gadā.

Nosaukums ir alūzija uz Dantes "Dievišķajā komēdijā" aprakstīto pirmo elles loku, kur grieķu filozofi un citi nekristieši dzīvo zaļajā dārzā, kas norobežots ar mūri. Viņi nevar iekļūt Debesīs, jo ir dzimuši pirms Kristus, bet elles sirdī bauda nelielu relatīvas brīvības telpu. Stāsts ir par ieslodzītajiem (zeks), kas ir tehniķi vai akadēmiķi. Viņi ir arestēti saskaņā ar RSFSR Kriminālkodeksa 58. pantu Josifa Staļina tīrīšanas laikā pēc Otrā pasaules kara.

• Vēža nodaļa (1968)

Romāns stāsta par nelielu vēža slimnieku grupu Uzbekistānā 1955. gadā, poststaļiniskajā Padomju Savienībā. Tajā tiek pētīta morālā atbildība, ko simbolizē pacientu ļaundabīgie audzēji, - to, kas ir atbildīgi par savu līdzpilsoņu ciešanām. Staļina Lielās tīrīšanas laikā miljoniem cilvēku tika nogalināti, nosūtīti uz darba nometnēm vai izsūtīti. Līdzās amatpersonām, kas pieņēma lēmumus, daudzi citi stāvēja malā un neko nedarīja. Arī viņi bija iesaistīti. Citi rīkojās vēl ļaunāk: viņi nosodīja nevainīgus cilvēkus, lai iegūtu sev priekšrocības. Romāns stāsta par to, kā pacienti apzinās savu līdzdalību šajos traģiskajos notikumos.

• 1914. gada augusts (1971)

Tas ir stāsts par Krievijas impērijas sakāvi Tannenbergas kaujā Austrumprūsijā. Romāns ir neparasts daiļliteratūras un historiogrāfijas apvienojums. Tas izraisīja plašas un asas diskusijas gan no literārā, gan vēsturiskā viedokļa. 1984. gadā tika publicēta jauna, krietni papildināta romāna versija. Tajā laikā Solžeņicins jau vairākus gadus bija dzīvojis ASV. Viņš varēja publicēt iepriekš noklusētās nodaļas un jaunas daļas, kas sarakstītas pēc pētniecības Hūvera institūta bibliotēkā. Tostarp bija nodaļas par Vladimiru Ļeņinu, kas tika publicētas atsevišķi kā Ļeņins Cīrihē.

Īsā daiļliteratūra

• Viena diena Ivana Deņisoviča dzīvē (1962)

Stāsta darbība norisinās padomju darba nometnē pagājušā gadsimta 50. gados, un tajā aprakstīta viena parasta ieslodzītā Ivana Deņisoviča Šuhova diena. Grāmatas iznākšana bija neparasts notikums padomju literatūras vēsturē; vēl nekad iepriekš nebija atklāti izplatīts stāsts par staļiniskajām represijām.

• Lietas labā (1963)

Kādā provinces pilsētā vietējās koledžas studenti palīdz būvēt jaunas koledžas telpas, lielāko daļu darbu veicot paši. Kad tā ir uzcelta, padomju varas iestādes liek ēku nodot pētniecības institūtam; studentiem tiek paskaidrots, ka tas darīts "lietas labā". Šis stāsts ir atklāta kritika par tolaik valdošo demokrātijas trūkumu un politisko vadītāju godīguma trūkumu.

• Matryona's Place (1968)

Šis ir vislasītākais Solžeņicina īsais stāsts. Stāstītājs, bijušais gulaga ieslodzītais, ilgojas atgriezties un dzīvot Krievijas provincē. Viņš pieņem darbu kolhoza skolā. Matjona piedāvā viņam dzīvot savā mazajā, noplukušajā mājā. Viņi dzīvo vienā istabā, kur ēd un guļ; stāstnieks guļ uz nometnes gultas, bet Matrjona pie krāsns. Stāstītājs uzskata, ka lauku strādnieku dzīve maz atšķiras no pirmsrevolūcijas saimnieku un viņu kalpu dzīves. Matryona strādā saimniecībā par mazu algu vai bez tās. Kādu nakti, palīdzot citiem, viņu nogalina vilciens. Viņas personība tiek raksturota kā "vienīgā īstā kristiete (un) vienīgā īstā komuniste", un viņas nāve simbolizē Krievijas mocekļošanu.

Neliteratūra

• Gulaga arhipelāgs (trīs sējumi, 1973-78)

Visa Padomju Savienības policejiskās valsts izveides un pārvaldes procesa vēsture. Tā tika izplatīta Padomju Savienībā samizdata (pagrīdes izdevuma) veidā līdz pat tās oficiālajai publikācijai 1989. gadā. Pēc Padomju Savienības sabrukuma un Krievijas Federācijas izveidošanas Gulaga arhipelāgs kļuva par obligātu lasāmvielu Krievijas vidusskolās. Arhhipelags GuLag (nosaukums krievu valodā) ir gan rēgs, gan metafora, kas izmantota visā darbā. Vārds arhipelāgs raksturo darba nometņu sistēmu, kas bija izkaisīta pa milzīgo Padomju Savienību kā plaša salu ķēde, par kuru zināja tikai tie, kam bija lemts tās apmeklēt.

Saistītās lapas

• Nobela prēmijas laureātu saraksts pa valstīm
• Vēsturnieku saraksts pēc kontinenta