Sinepes — definīcija, sugas, izmantošana, eļļa un biodīzeļs

Sinepes — sugas, izmantošana, sinepju eļļa un biodīzeļs: uzzini par ēdamajām lapām, eļļas ražošanu, bioenerģiju un ilgtspējīgām izmantošanas iespējām.

Ar vārdu "sinepes" apzīmē vairākas augu sugas. Šie augi pieder Brassica vai Sinapis ģintīm. Tiem ir sīkas sēklas. Šīs sēklas var izmantot kā garšvielu. Ja tās vispirms sasmalcina un pēc tam sajauc ar ūdeni, etiķi un citām sastāvdaļām, var pagatavot garšvielu ar nosaukumu sinepes. Sēklas var arī spiest, lai iegūtu eļļu, ko sauc par sinepju eļļu. Dažām sinepju augu sugām ir ēdamas lapas. Šīs lapas sauc par sinepju zaļumiem.

Maigās baltās sinepes (Sinapis hirta) savvaļā aug Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā Eiropā, un, ilgstoši kultivējot, tās ir izplatījušās tālāk; brūnās jeb Indijas sinepes (B. juncea), kas ir cēlušās no Himalaju kalnu pakājēm, tiek komerciāli audzētas Apvienotajā Karalistē, Kanādā un ASV; melnās sinepes (B. nigra) - Argentīnā, Čīlē, ASV un dažās Eiropas valstīs.

Papildus sinepēm Brassica ģintī ietilpst arī kāposti, ziedkāposti, ziedkāposti, rapši un rāceņi.

Pēdējā laikā tiek pētītas sinepju šķirnes ar augstu eļļas saturu, lai tās varētu izmantot biodīzeļdegvielas - atjaunojamas šķidras degvielas, kas ir līdzīga dīzeļdegvielai - ražošanā. No sinepju eļļas ražotai biodīzeļdegvielai ir labas aukstās plūsmas īpašības un cetānskaitlis. Ir konstatēts, ka pēc eļļas spiešanas palikusī miltu masa ir arī efektīvs pesticīds. [1]

Starp daudzām sinepju sugām ir novērota interesanta ģenētiskā saistība.

Sinepju augs nekādā veidā nav saistīts ar sinepju gāzi - ķīmisko kaujas vielu.

Izskats un bioloģija

Sinepju augi parasti ir viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar izteiktām sēklām, kas atrodas pākstīs. Ziedi ir dzelteni vai gaiši, bieži ziedkopās. Sēklas ir mazas, apaļas un var būt dzeltenas, brūnas vai melnas, atkarībā no sugas. Sēklās ir augsts eļļas saturs un tajās ir savienojumi, kas piešķir aso un kodīgu garšu—galvenokārt glikozinolāti un to sadalīšanās produkti, piemēram, izotiocianāti (piem., allyl izotiocianāts).

Sugas, audzēšana un izplatība

Populārākās kultivētās sugas ir baltās sinepes, brūnās (Indijas) sinepes un melnās sinepes. Tās tiek audzētas gan sēklu, gan zaļumu ražai. Sinepju audzēšana prasa mērenu klimatu, bagātīgu sauli un labi drenētu augsni. Dažās valstīs sinepes izmanto arī kā segkultūru vai zaļmēslojumu, jo tās ātri aug un var uzlabot augsnes struktūru.

Gastronomiskā izmantošana

• Sinepju mērce: sasmalcinātas vai samaltas sēklas sajauc ar šķidrumiem (ūdens, etiķis, vīns), sāli un citiem garšaugiem, lai pagatavotu dažādas sinepju mērces — no maiga, saldena Dijon tipa līdz ļoti asas un pikantas angļu vai Indijas sinepēm.
• Vārīšana un marinēšana: sinepes izmanto mērcēs, marinādēs, kā garšas pastiprinātāju karstajos ēdienos un desu gatavošanā.
• Sinepju zaļumi: jauno lapu dēstus un zaļumus var ēst salātos vai sautētos, tie piešķir rūgtumu un piparīgu aromātu.

Sinepju eļļa un biodīzeļs

Sinepju sēklu eļļa tiek iegūta, spiežot sēklas. Tā ir izmantota gan pārtikā (dažos reģionos termiski apstrādāta), gan tradicionālā medicīnā. Eļļa satur mononepiesātinātas un polinepiesātinātas taukskābes, un tās īpašības padara to par piemērotu biodīzeļa ražošanai: labas aukstās plūsmas īpašības (mazāk pakļauta sacietēšanai zem zemām temperatūrām) un pieklājīgs cetānskaitlis, kas uzlabo dzinēja darbību. Pēc eļļas izspiešanas palicis paisījums (sinepju milti) var tikt izmantots kā organiskā mēslojuma piedeva vai biopesticīds, jo tajā esošie glikozinolāti var atvairīt kaitēkļus.

Uzturvērtība, veselība un drošība

Sinepju sēklas ir koncentrēts olbaltumvielu un tauku avots, tajās ir arī vitamīni (piem., E vitamīns) un minerālvielas. Tomēr sēklas un eļļa satur spēcīgus aromātiskus savienojumus, kas dažiem cilvēkiem var izraisīt alerģijas vai gļotādu kairinājumu. Cilvēkiem ar kuņģa jutīgumu vai noteiktām asinsreces zāļu lietošanas situācijām ieteicams konsultēties ar ārstu, ja regulāri lieto lielos daudzumos. Arī sinepju eļļa mājsaimniecībā ir spēcīga un to nedrīkst karsēt pārmērīgi, lai neradītu nevēlamas ķīmiskas pārmaiņas.

Lauksaimnieciskā nozīme un kaitēkļi

Sinepes tiek izmantotas gan komerciālai sēklu ražošanai, gan kā rotācijas kultūra, lai samazinātu augsnes eroziju un traucētu slimību ciklus. Tomēr tās var skart dažādas slimības un kaitēkļus—fungālas infekcijas, laputu invāzijas un citi. Pēc spiešanas palikušais proteīnu saturošais paisījums var tikt izmantots dzīvnieku barībā, ja tas ir apstrādāts atbilstoši drošības prasībām.

Glabāšana un apstrāde

Sinepju sēklas ir visilgāk shelf-stable, ja tās glabā vēsā, sausā un tumšā vietā, hermētiskā traukā. Svaigi samaltas sēklas ātri zaudē aromātu, jo izotiocianāti iztvaiko. Sinepju mērces bieži satur konservantus vai etiķi, kas palīdz pagarināt to glabāšanas laiku.

Īsi secinājumi

Sinepes ir daudzpusīgs augs ar bagātu izmantošanas vēsturi — no garšvielas un eļļas avota līdz izmantošanai lauksaimniecībā un jaunām tehnoloģijām, piemēram, biodīzeļam. Tās piedāvā gan kulināras, gan rūpnieciskas iespējas, taču, tāpat kā ar jebkuru koncentrētu augu produktu, lietošanas drošību un iespējamas alerģiskas reakcijas nedrīkst ignorēt.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir sinepes?

J: Kā ražo sinepju eļļu?

J: Kādi vēl augi pieder Brassica ģintij?

Vai ir kāda saistība starp sinepēm un sinepju gāzi?

J: Kādi pētījumi par sinepēm ir veikti pēdējā laikā?

J: Vai no dažām sinepju šķirnēm ir ēdamas lapas?

J: Kādas priekšrocības var gūt, izmantojot miltus, kas palikuši pēc sinepju eļļas spiešanas?

Meklēt pēc burta