Narkolepsija
Narkolepsija ir miega traucējumi. Tā rodas, ja nervu sistēma nedarbojas pareizi. Cilvēkiem ar narkolepsiju ir tendence aizmigt dienas laikā, pat ja viņi to nevēlas. Ļoti bieži viņi slikti guļ naktī, un dienas laikā viņi nekontrolēti aizmigst. Pastāv divas dažādas formas. Klasiskā (biežāk sastopamā) forma ir tā, kas izpaužas kā muskuļu mazspēja (saukta par katapleksiju). Pastāv arī retāk sastopama forma bez katapleksijas.
Narkolepsija ietekmē nervu darbību. Tā nav psihiska slimība vai psiholoģisku problēmu izraisīta slimība. Tiek lēsts, ka ar narkolepsiju slimo 25 līdz 50 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju. Ir ziņots par ļoti nedaudziem gadījumiem.
Pirmais apraksts tika sniegts 1877. gadā. Militārais ārsts Žans Baptists Želino (Jean-Baptiste Gélineau) 1880. gadā pirmo reizi lietoja nosaukumu narkolepsija.
Dažās valstīs cilvēki, kuriem diagnosticēta narkolepsija, nedrīkst vadīt automašīnu.
Narkoleptisks pusaudzis gaida, kad pāries katapleksija
Simptomi
Lietas, ko var piedzīvot cilvēki ar narkolepsiju:
- Pārmērīga miegainība dienas laikā: Dienas laikā ir ļoti noguris pat pēc pilnvērtīga miega. Tas ir visbiežāk sastopamais narkolepsijas simptoms.
- Katapleksija: Pēkšņa muskuļu neveiksme. Tas var izpausties no neliela vājuma un problēmām skaidri runāt līdz pat pilnīgam sabrukumam.
- Miega paralīze: Kad cilvēks pamostas, viņš kādu laiku ir paralizēts (nespēj kustēties). Paralīze galu galā izzūd.
- Halucinācijas, aizmigšanas vai pamošanās laikā.
- Automātiska uzvedība: Cilvēki turpina darīt lietas, kamēr viņi ir aizmiguši. Vēlāk viņi to neatceras.
Halucinācijas, miega paralīze un automātiska uzvedība var rasties arī cilvēkiem, kuri nav narkolepsisti. Tas parasti notiek, kad cilvēki ir ļoti noguruši un ilgstoši nav gulējuši.
Cēloņi
Daži zinātnieki uzskata, ka narkolepsiju izraisa hipokretīna trūkums. Hipokretīns ir ķīmiska viela smadzenēs, kas modina cilvēkus un regulē miegu. Tomēr vēl nav droši zināms, kas to izraisa. Diezgan daudziem slimniekiem ar šo slimību slimo arī kāds cits ģimenes loceklis. Tas var norādīt uz to, ka dažas slimības izraisošās lietas var tikt nodotas no vecākiem bērniem ar gēnu palīdzību.
Procedūras
Ir noteiktas zāles, ar kurām var ārstēt narkolepsijas sekas. Tās nevar ārstēt cēloni, jo tas nav zināms. Kopumā šīs zāles ir īpaša veida stimulanti. Vispārējie stimulanti, piemēram, kafija, parasti nepalīdz. Dažas ārstēšanas stratēģijas nav balstītas uz zālēm:
- Uzvedības pielāgošana, lai izvairītos no situācijām, kas izraisa miegu dienas laikā; to parasti dēvē par copingu. Tas ietver arī dienas ritma maiņu, lai pielāgotos miega fāzēm.
- Miega higiēna
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir narkolepsija?
A: Narkolepsija ir miega traucējumi, kas izraisa nekontrolējamu miegu dienas laikā.
J: Kāpēc cilvēki ar narkolepsiju iemieg dienas laikā?
A: Cilvēki ar narkolepsiju aizmieg dienas laikā, jo viņu nervu sistēma nedarbojas pareizi.
J: Kā narkolepsija ietekmē cilvēku miegu?
A: Narkolepsija izraisa to, ka cilvēki slikti guļ naktī un nekontrolēti aizmigst dienas laikā.
J: Kādas ir divas dažādas narkolepsijas formas?
A: Ir divas dažādas narkolepsijas formas: klasiskā forma ar muskuļu mazspēju (katapleksija) un retāk sastopamā forma bez katapleksijas.
J: Vai narkolepsija ir garīga slimība?
A: Nē, narkolepsija nav garīga slimība; tā ietekmē nervu darbību.
J: Cik daudz cilvēku cieš no narkolepsijas?
A: Tiek lēsts, ka ar narkolepsiju slimo 25 līdz 50 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju, taču ziņots par ļoti nedaudziem gadījumiem.
J: Vai cilvēkiem ar narkolepsiju ir atļauts vadīt transportlīdzekli noteiktās valstīs?
A: Dažās valstīs cilvēkiem, kuriem diagnosticēta narkolepsija, nav atļauts vadīt automašīnu.
