Metamfetamīns: definīcija, iedarbība, atkarība un riski
Uzzini visu par metamfetamīnu — definīciju, iedarbību, atkarības mehānismiem un veselības riskiem. Fakti, brīdinājumi un iespējas saņemt palīdzību.
Metamfetamīns (saukts arī par metamfetamīnu vai spīdu) ir cilvēka radīta stimulējoša narkotika. Daudzi cilvēki to lieto nelegāli, bet reizēm to lieto legāli, izrakstot recepti uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumu (ADHD) vai aptaukošanās ārstēšanai kā "Desoxyn".
Metamfetamīnam ir divi izomēri — "kreisā" un "labā". Kreisās puses metamfetamīns tiek izmantots medicīnā, piemēram, deguna plūsmu mazināšanai, un tam ir zināms medicīnisks pielietojums. Labās puses metamfetamīns rada spēcīgāku eiforiju un stimulējošu efektu, liek cilvēkiem justies apreibušiem un enerģiskiem un lielākoties ir nelegāls. Šī lapa galvenokārt apraksta tieši labās puses formu un tās sekas.
Kā metamfetamīns iedarbojas
Metamfetamīns ietekmē centrālo nervu sistēmu, galvenokārt palielinot neirotransmiteru — dopamīna, norepinefrīna un serotonīna — izdalīšanos un traucējot to atgriešanos sinapsēs. Tas izraisa:
- spēcīgu eiforiju un paaugstinātu enerģiju;
- mazāku apetīti;
- palielinātu sirdsdarbību, asinsspiedienu un ķermeņa temperatūru;
- paaugstinātu uzmanību un nomāktu nogurumu īslaicīgi.
Lietošanas veidi un formas
Metamfetamīns var būt pulvera vai kristālu veidā. To lieto dažādos veidos:
- šņaucot (inzultējot degunu),
- smēķējot (tā saucamais "crystal meth" vai "ledus"),
- injekcijās (palielina risku inficēties ar HIV/AIDS un hepatītu),
- iekodot vai norijot tablešu/pulvera formu.
Smēķētā veidā metamfetamīns ir pazīstams ar dažādiem slengiem, piemēram, "ledus", "kristāls", "crank", "batu", "barang", "cerita" vai "glass".
Īstermiņa efekti un riski
- eiforija, uzbudinājums, pašpārliecinātība;
- palielināta sirdsdarbība, svīšana, paaugstināts asinsspiediens;
- nemiers, trauksme, bezmiegs;
- psihozes simptomi — paranoja, halucinācijas, dziļas aizdomas;
- aterotrombotiski un sirds asinsvadu riski — sirds lēkmes, insults;
- pārkaršana (hipertermija) un dehidratācija, īpaši jauktā ar fizisku aktivitāti;
- pārmērīga uzbudināmība, agresija un riskanta uzvedība.
Ilgtermiņa ietekmes un atkarība
Metamfetamīns rada spēcīgu atkarību. Cilvēkiem var attīstīties tolerances fenomens — vajadzīga arvien lielāka deva, lai sasniegtu tādu pašu efektu — un spēcīga vēlme turpināt lietošanu, pat ja tas nodara būtisku kaitējumu. Ilgtermiņa lietošanas sekas var būt:
- hroniska psihoze (halucinācijas, paranoja),
- smaga zobu bojāšanās un smaganu problēmas (tā dēvētais "meth mouth"),
- strutojošas un nepamatotas brūces uz ādas (no kutināšanas vai slikta asinsrite),
- smaga svara zudums, uztura trūkums un muskuļu masas zudums,
- kognitīvas problēmas — atmiņas traucējumi, uzmanības deficīts, grūtības plānot, organizēt domas,
- sociālas un ekonomiskas sekas — ģimenes, darba un tiesiskās problēmas.
Pazīmes, ka cilvēks var lietot metamfetamīnu
- aktivitātes un miega režīma izmaiņas (bezmiegs vai garas nomodā pavadītas sesijas),
- straujš svara zudums un nolaista higiēna,
- uzvedības izmaiņas — agresija, paranoja, izolācija, pārmērīga runīgums, impulsivitāte,
- fiziskas pazīmes — dilatētas zīlītes, pastiprināta svīšana, ādas bojājumi, zobu bojājumi,
- finansiālas problēmas vai likumpārkāpumi, lai iegūtu līdzekļus narkotikai.
Atveseļošanās un ārstēšana
Atkarības ārstēšana parasti ir daudzpusīga un ietver:
- uzvedības terapijas (piem., kognitīvi-biheiviorālā terapija, motivācijas stiprināšana),
- psihosociālu atbalstu — atbalsta grupas, ambulatorā vai stacionārā rehabilitācija, sociālā atbalsta nodrošināšana,
- medicīnisku palīdzību akūtu veselības problēmu gadījumā (pārmērīga uzbudinājuma, sirds problēmu, psihozēm u. c.),
- detoksikāciju un ilgtermiņa aprūpi, lai mazinātu atkārtotu recidīvu.
Nav vienas universālas zāles, kas mazinātu metamfetamīna alkas tāpat kā opioīdu atkarību ārstēšanā, tāpēc svarīga loma ir terapijai un sociālajam atbalstam.
Samazināšanas stratēģijas un drošības padomi
- nesajaukt ar alkoholu vai citiem depresantiem — risks pārdozēt vai izraisīt elpošanas grūtības;
- neizmantot kopīgas adatām — samazina HIV un citu infekciju risku;
- pievērst uzmanību hidratācijai un temperatūras kontrolei intensīvas lietošanas gadījumā;
- meklēt medicīnisku palīdzību, ja parādās smagas blakusparādības (sirds sāpes, krampji, apziņas zudums, smaga halucinācija vai dezorientācija).
Ārkārtas situācijas — kad meklēt palīdzību uzreiz
Ja persona, kas lieto metamfetamīnu, piedzīvo kādu no sekojošiem simptomiem, nepieciešama tūlītēja medicīniskā palīdzība:
- sāpes krūtīs vai spiediens krūtīs,
- grūtības elpot,
- īslaicīga vai ilgstāvoša samaņas zudums,
- stipras krampji vai atkārtotas slikšanas epizodes,
- augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas atdzesēšanai,
- smaga agresija, halucinācijas vai ļoti paasināta paranoja, kas rada pašnāvības vai vardarbības risku.
Juridiskais un sabiedriskais konteksts
Metamfetamīns lielākajā daļā valstu ir stingri kontrolēta viela. Nelikumīga ražošana, tirgošana un glabāšana bieži ved pie smagām soda sekām. Tajā pašā laikā noteiktas medicīniskas formas un devas var tikt izrakstītas kā receptes medikamenti, piemēram, ADHD ārstēšanai, bet tas notiek stingras medicīniskās uzraudzības apstākļos.
Ja Jums vai kādam tuviniekam ir problēmas ar metamfetamīna lietošanu, sazinieties ar vietējo veselības aprūpes iestādi, atbalsta organizācijām vai ārkārtas medicīnisko palīdzību zvanot, ja tas ir nepieciešams. Pastāvošs atbalsts un ārstēšana palielina izredzes atveseļoties un samazināt ilgtermiņa kaitējumu.

Tīrs kristāliskais mets

Metamfetamīna ķīmiskā struktūra
Metamfetamīna lietošanas veidi
Snorting
Kad mets tiek šņaukts, metamfetamīna kristāli tiek sasmalcināti un veidoti mazās līnijās (sauktas arī par sliedēm). Pēc tam tos ieelpo caur degunu, izmantojot sarullētu papīru, sarullētu dolāra banknoti, tukšas plastmasas pildspalvu tūbiņas, īsus plastmasas salmiņus vai citus priekšmetus, ko var izveidot mazas "caurulītes" formā.
Ja metamfetamīns tiek šņaukts, tā iedarbība ir ilgāka nekā smēķējot vai injicējot. Efekts var ilgt līdz pat divpadsmit stundām. Tomēr, lai sajustu ietekmi, ir nepieciešams ilgāks laiks, un nav tik spēcīga "uzplūduma" (ļoti priecīga sajūta, ko sauc par eiforiju).
Metamfetamīna šņaušana var bojāt deguna starpsienu deguna iekšpusē. Turklāt, ja cilvēkiem ir viena un tā pati šņaušanas caurule, viņi var inficēties.
Smēķēšana
Smēķējot metamfetamīnu, kristāli tiek ielikti stikla caurulē (tā dēvētajā "metamfetamīna caurulē") vai izdobtā spuldzītē. Kristālus no apakšas sasilda ar liesmu (piemēram, no šķiltavas vai sērkociņiem). Šādā veidā metamfetamīns faktiski netiek "kūpināts"; tas tiek karsēts, līdz izkūst. Kad tas izkūst, tas pārvēršas gāzē, ko lietotājs pēc tam ieelpo.
Smēķējot metamfetamīnu, eiforija iestājas ļoti ātri un izraisa spēcīgu eiforiju. Tomēr tvaiki (gāze) var bojāt plaušas.
Injicēšana
Metamfetamīnu var sajaukt ar ūdeni, pēc tam ievietot adatā un injicēt. Metamfetamīnu var injicēt zem ādas (to dēvē par "ādas injekciju"), muskuļos vai vēnā. Metamfetamīna injicēšana vēnā izraisa visātrāko un spēcīgāko eiforiju.
Metamfetamīna injicēšana var daudzējādi kaitēt organismam. Tas rada lielu atkarību. No netīrām adatām cilvēki var inficēties (tostarp ar HIV, C hepatītu un daudziem citiem).
Ēšana
Ja metamfetamīns tiek apēsts, tas uzsūcas organismā no gremošanas sistēmas. Lai iedarbība sāktos, ir nepieciešams ilgāks laiks, bet tā ilgst ilgāk.
Ietekme
Vēlamā ietekme
Vēlamā iedarbība ir tas, ko cilvēki vēlas sajust, lietojot metamfetamīnu. Tie ir šādi:
- Euphoria
- Daudz enerģijas
- Spēja ilgstoši palikt nomodā
- Svara zaudēšana
Nevēlamā ietekme
Nevēlamās blakusparādības ir metamfetamīna lietošanas izraisītās sliktās sekas. Metamfetamīnam ir daudzas blakusparādības. Piemēram:
Atkarība
Metamfetamīns rada lielu atkarību. Tas nozīmē, ka cilvēki, sākuši lietot šo narkotiku, vēlas lietot vēl vairāk, pat ja no tā viņiem kļūst slikti.
Viens no iemesliem, kāpēc metamfetamīns izraisa tik lielu atkarību, ir tas, ka cilvēki jūtas ļoti slikti, kad efekts sāk izzust. Daudzi lietotāji apgalvo, ka pēc narkotiku lietošanas viņiem rodas nekontrolējama vēlme iegūt vēl šo narkotiku.
Ja cilvēki ir atkarīgi no metamfetamīna, viņiem rodas abstinences simptomi, kad viņi metamfetamīnu nelieto. Tas nozīmē, ka viņi jutīsies noguruši un/vai izsalkuši, kad viņiem nebūs narkotiku. Piemēram, bez metamfetamīna cilvēki jutīs anhedoniju. Tas nozīmē, ka bez metamfetamīna lietošanas viņi nevar justies labi.
Pārdozēšana
Pārdozējot metamfetamīnu (lietojot pārāk daudz), cilvēks var ļoti saslimt. Daži no metamfetamīna pārdozēšanas simptomiem ir ļoti bīstami un var izraisīt pat nāvi. Piemēram, metamfetamīna pārdozēšana var izraisīt:
- Ļoti augsts sirdsdarbības ātrums
- Sirdslēkme (sliktākajos gadījumos sirds var pārstāt pukstēt).
- Ļoti augsts asinsspiediens, kas var izraisīt insultu.
- Apgrūtināta elpošana
- Nieru bojājumi vai nieru mazspēja
- Krampji
- Koma (sliktākajos gadījumos)
"Meth Mouth"
"Metamfetamīna mute" ir termins, ko lieto, lai aprakstītu metamfetamīna lietotāju bojātos zobus. Metamfetamīna mute var izveidoties ļoti ātri. Jauns narkomāns var no veseliem zobiem kļūt par cilvēku, kas zaudējis visus zobus jau gada laikā. Zobu bojāšanos (bojāšanos) izraisa nevis pats metamfetamīns, bet gan tas, ka metamfetamīna lietotāji nemazgā zobus, lieto daudz cukurotu dzērienu un viņiem ir sausa mute.
Paredzamais dzīves ilgums
No metamfetamīna atkarīga cilvēka paredzamais dzīves ilgums ir 5-10 gadi.
Cita ietekme uz ķermeni
Metamfetamīna ietekme uz organismu var būt šāda:
- Rabdomiolīze (ķermeņa muskuļu sabrukums).
- Bezmiegs (miega traucējumi)
- Daudz svīst
- Apetītes zudums (nevēlēšanās ēst) un liela svara zudums.
- Satricinājums
- Bruksisms (ļoti cieša žokļa saspiešana; cilvēks to nevar kontrolēt).
- Palielināts libido (vēlme nodarboties ar seksu)
Ietekme uz jūtām un uzvedību
Metamfetamīna ietekme uz jūtām un uzvedību var būt šāda:
- Agresija
- Riska uzņemšanās (bīstamu darbību veikšana) bez pārdomām (piemēram, neaizsargāts sekss, kas var izplatīt seksuāli transmisīvās slimības).
- Atkārtota un atkārtota darbību veikšana (piemēram, stundām ilgi pieskaroties zīmulim); to sauc par "punding".
- Paranoja
- Psihoze, tostarp halucinācijas un maldi (piemēram, cilvēkam var šķist, ka zem viņa ādas rāpo kukaiņi).
- Aizkaitināmības sajūta (viegli uzbudināms).
- Panikas lēkmes
Ilgtermiņa ietekme
Ilgstoša metamfetamīna lietošana var izraisīt Parkinsona un Alcheimera slimību. Patiesībā pusaudzim, kas lieto metamfetamīnu, var parādīties Alcheimera slimībai līdzīgi simptomi.
Cilvēkiem, kuri ilgstoši lieto metamfetamīnu, bieži ir nopietnas psiholoģiskas problēmas, piemēram:
- Garastāvokļa svārstības (ļoti straujas garastāvokļa izmaiņas).
- maldi (ticība lietām, kas nav patiesība).
- Ļoti slikta paranoja

Aizdomas par metamfetamīna mutes dobuma saslimšanu
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir metamfetamīns?
A: Metamfetamīns ir cilvēka radīta stimulējoša narkotika, ko bieži lieto nelegāli, taču to var izrakstīt arī legāli, lai ārstētu uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumus (ADHD) vai aptaukošanos.
J: Cik izomēru ir metamfetamīnam?
A: Metamfetamīnam ir divi izomēri - "kreisā" un "labā".
J: Kāda ir kreisās puses metamfetamīna iedarbība?
A: Kreisās puses metamfetamīns palīdz cīnīties ar aizlikto degunu un ir legāls.
J: Kāda ir labās puses metamfetamīna iedarbība?
A: Ar labo roku lietots metamfetamīns palīdz cilvēkiem justies apreibušiem un lielākoties ir nelegāls.
J: Vai metamfetamīns rada atkarību?
A: Jā, metamfetamīns var izraisīt lielu atkarību, tas nozīmē, ka, sākot lietot šo narkotiku, cilvēki vēlas lietot vēl vairāk, pat ja no tā viņiem kļūst slikti.
J: Kā var lietot metamfetamīnu?
A: Metamfetamīns var būt pulvera vai kristālu veidā, un to var šņaukt, smēķēt, injicēt vai ēst. Smēķētā veidā tas ir pazīstams kā "ledus", "kristāls", "crank", "batu", "barang", "cerita" vai "stikls".
J: Ar kādiem citiem nosaukumiem tiek dēvēts smēķēts metamfetamīns?
A: Smēķētos metamfetamīnus sauc par "ledu", "kristāliem", "crank", "batu", "barang", "cerita" vai "glass".
Meklēt