Statistiskie apsekojumi — definīcija, veidi un piemēri

Statistiskie apsekojumi ir informācijas apkopojumi par populācijas vienībām. Tos izmanto, lai sistemātiski savāktu datus par cilvēkiem, uzņēmumiem, iestādēm vai citām vienībām, pēc tam šos datus apstrādājot un analizējot, var iegūt secinājumus, rādītājus un prognozes.

Apsekojumu veidi

Apsekojumus var iedalīt vairākos veidos atkarībā no jautājumu dabas, laika perspektīvas un paraugu atlases metodes. Galvenās kategorijas:

• Skaitliskie (kvantitatīvie) — mērķis ir iegūt skaitļus kā atbildes, piemēram, laika ilgumu, ienākumus, vecumu. Piemēram:

Cik minūtes vidēji jūs pavadāt brokastojot?

• Kategoriskie (kvalitatīvie) — atbildes iedalāmas kategorijās, nevis mērāmas skaitliski. Piemērs:

Kāda ir jūsu mīļākā krāsa?

Šīs kategorijas var būt dzeltenā, zaļā, violetā utt., kas nav skaitļi.

Vēl citas iedalījuma iespējas:

• Krustgriezuma (cross-sectional) apsekojumi — dati tiek vākti vienā laikā, lai raksturotu populāciju konkrētā brīdī.
• Ilgtermiņa (longitudinālie) apsekojumi — tos atkārto vieniem un tiem pašiem respondentiem ilgāka laika posmā, lai vērotu izmaiņas.
• Aptaujas par iedzīvotājiem un iestādēm — bieži sastopamas politiskās aptaujās, valdības, valdības, veselības, sociālo zinātņu un mārketinga pētījumos.

Mērķis un saturs

Aptaujā, atkarībā no tās mērķa, var koncentrēties uz viedokļiem vai faktisko informāciju (piem., uzskaitītām darbībām, ienākumiem, veselības rādītājiem). Jautājumu veids ietekmē analīzes iespējas un rezultātu ticamību.

Parauga atlase

Lai apsekojuma rezultāti būtu reprezentatīvi, svarīgs ir paraugs (sample). Paraugu var atlasīt:

• Varbūtības metodes (garantē katrai populācijas vienībai zināmu iekļaušanas varbūtību): vienkāršā nejaušā parauga atlase, stratificētā atlase, klasteru atlase.
• Nefarbūtības metodes (ne visas vienības ir vienlīdz iespējamas): ērtības paraugs (convenience), kvotu paraugs, sniega bumbas metode. Šie paraugi var radīt lielāku risku neobjektivitātei.

Jautājumu veidošana un mērvienības

Jautājumi var būt:

• Aizvērti (vēlams analīzei) — respondents izvēlas no norādītajām atbildēm, piemēram, skalas (Likerta skala), “jā/ne”, kategorijas.
• Atvērti — respondents sniedz brīvu atbildi, kas dod bagātīgāku kvalitatīvu informāciju, taču prasa vairāk laika apstrādei.

Labs jautājums ir skaidrs, īss, bez novirzošas vai mulsinošas terminoloģijas. Nepareizi formulēti jautājumi var radīt mērījuma kļūdas vai ietekmēt atbildes (piem., sociālās vēlamības efekts).

Datu vākšanas veidi

• Fiziska intervija klātienē — var nodrošināt augstu atbildes kvalitāti, bet ir dārga un laikietilpīga.
• Tālruņa aptauja — ātrāka un lētāka par klātienes, taču var būt ierobežota ar zemu atbildes līmeni mūsdienu viedokļu vākšanā.
• Interneta aptauja — ērta un lēta, viegli analizējama; jāuzmanās no nestrukturētas populācijas piekļuves (digitālā plaisa).
• Pasta aptauja — piemērota noteiktām grupām, bet parasti dod zemu atbildes līmeni un ilgu atgriešanās laiku.

Kļūdas un aizspriedumi

Galvenie riski aptauju datos:

• Parauga kļūda — rodas, jo tiek pētīta tikai populācijas daļa; to mēra ar kļūdas robežu un ticamības intervāliem.
• Neparauga kļūdas — mērījuma kļūdas, neatsaucība, nepareiza jautājumu interpretācija, datu ievades kļūdas.
• Atlasīšanas kļūdas — ja paraugs nav reprezentatīvs (piem., izslēgtas kādas grupas).
• Atbildes aizspriedumi — sociālās vēlēšanās, atmiņas kļūdas vai respondenta vēlme “labi izskatīties”.

Datu apstrāde un analīze

Pēc datu vākšanas veic šādas darbības:

• datupārbaude un tīrīšana (trūkstošo vērtību atklāšana, nekonsekvenču korekcija),
• svaru piešķiršana (weighting) — lai koriģētu parauga atbilstību populācijai pēc demogrāfijas,
• trūkstošo vērtību aizpildīšana (imputācija), ja nepieciešams,
• statistiskā analīze — frekvenču tabulas, vidējie rādītāji, krusttabulas, regresijas analīze, ticamības intervālu aprēķini.

Rezultātu interpretācija un prezentācija

Rezultātus jāprezentē skaidri, norādot parauga lielumu, izvēles metodi, atbildes līmeni un iespējamās kļūdas. Bieži izmanto grafikus (stabiņu, sektoru, līniju), tabulas un īsus kopsavilkumus. Ja tiek publicētas prognozes vai procenti, jāuzrāda ticamības intervāli un kļūdas robežas.

Ētika un datu aizsardzība

Aptauju veikšanā svarīgi ievērot ētiskas prasības: respondentiem jāsniedz informācija par pētījuma mērķi, brīvprātību piedalīties, datu izmantošanu un kontaktinformāciju. Jānodrošina anonimitāte vai nepieciešamā konfidencialitāte un atbilstība datu aizsardzības likumiem.

Padomi labam apsekojumam

• definējiet skaidrus pētījuma mērķus;
• izvēlieties piemērotu parauga metodi;
• testējiet jautājumu anketu (pilots) pirms masveida vākšanas;
• meklējiet veidus, kā palielināt atbildes līmeni (atgādinājumi, stimulēšana);
• dokumentējiet metodes un ierobežojumus, lai lietotājs var pareizi interpretēt datus.

Iedzīvotāju un iestāžu aptaujas ir īpaši noderīgas lēmumu pieņemšanā, politikas plānošanā un tirgus analīzē. Pareizi izstrādāts un veikt aptauja var sniegt vērtīgu, salīdzināmu un izmērāmu informāciju par sabiedrības vai noteiktu grupu stāvokli.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir statistiskās aptaujas?

J: Kā apsekojumus var sagrupēt?

J: Kas ir skaitliskais apsekojums?

A: Skaitliskā aptauja ir skaitļu iegūšana kā atbildes. Piemēram: Cik minūtes jūs vidēji pavadāt brokastu ēšanas laikā?

J: Kas ir kategorisks apsekojums?

J: Kur parasti izmanto aptaujas?

J: Uz ko var koncentrēties aptaujās?

J: Kāds ir faktoloģiskas aptaujas piemērs?

Meklēt pēc burta