Noliegums
Noliegums ir psiholoģijā lietots vārds. Tas nozīmē, ka cilvēks noliedz, ka kaut kas ir noticis vai notiek, lai gan viņš patiešām zina, ka tā ir taisnība. Parasti tas notiek tāpēc, ka atzīšanās radītu lielas sāpes.
Pirmā reakcija uz zaudējumu parasti ir noliegšana. Piemēram, ja nomirst kāds tuvs cilvēks, pirmā izdzīvojušā sajūta var būt noliegums jeb atteikšanās pieņemt faktu, ka cilvēks patiešām ir miris.
Noliegums ir arī tad, ja jūs domājat, ka komanda (piemēram, futbolā) uzvarēs futbola mačā, pirms tas vēl nav sācies, un atsakās pieņemt faktu, ka tā varētu zaudēt.
Noliegums ir arī tad, ja jūs atsakāties pieņemt faktu, ka kāds cits kaut ko izdarīja (piemēram, kaut ko mainīja), ja jūs "domājat, ka zināt", ka tas bija cits cilvēks.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir noliegums psiholoģijā?
A: Noliegums psiholoģijā ir aizsardzības mehānisms, kas nozīmē, ka cilvēks noliedz, ka kaut kas ir noticis vai notiek, lai gan viņš patiešām zina, ka tā ir taisnība.
J: Kāpēc parasti notiek noliegšana?
A: Noliegšana parasti notiek tāpēc, ka patiesības atzīšana radītu lielas sāpes.
J: Kāds ir pirmais zaudējuma pārvarēšanas stāvoklis?
A: Pirmā reakcija uz zaudējumu parasti ir noliegums.
J: Vai noliegums var rasties arī citās situācijās, kas nav zaudējuma pārvarēšana?
A: Jā, noliegums var rasties arī citās situācijās, kas nav zaudējuma pārvarēšana, piemēram, kad jūs domājat, ka komanda uzvarēs futbola spēlē, vēl pirms tā sākas, un atsakāties pieņemt faktu, ka tā varētu zaudēt.
Vai noliegums vienmēr ir saistīts ar kaut ko, kas jau ir noticis?
Atbilde: Nē, noliegums var būt saistīts arī ar kaut ko tādu, kas, kā kāds domā, ir noticis, bet patiesībā nav noticis, piemēram, ja jūs atsakāties pieņemt faktu, ka kāds cits kaut ko izdarīja, lai gan "domājat, ka zināt", ka tas bija cits cilvēks.
J: Kādas var būt sekas patiesības noliegšanai?
A: Patiesības noliegšana ilgtermiņā var radīt lielākas sāpes, trauksmi vai stresu un kavēt personīgo izaugsmi.
J: Kā kāds var pārvarēt noliegumu?
A: Lai pārvarētu noliegumu, ir jāatzīst patiesība un vajadzības gadījumā jāmeklē atbalsts pie tuviniekiem vai speciālistiem.
