Noliegums (psiholoģija): definīcija, cēloņi un piemēri
Noliegums (psiholoģijā): skaidra definīcija, biežākie cēloņi un dzīves piemēri — saprotami skaidrojumi par emocionālo aizsardzību un sērošanu.
Noliegums ir psiholoģijā lietots vārds. Tas nozīmē, ka cilvēks noliedz, ka kaut kas ir noticis vai notiek, lai gan viņš patiešām zina, ka tā ir taisnība. Parasti tas notiek tāpēc, ka atzīšanās radītu lielas sāpes.
Pirmā reakcija uz zaudējumu parasti ir noliegšana. Piemēram, ja nomirst kāds tuvs cilvēks, pirmā izdzīvojušā sajūta var būt noliegums jeb atteikšanās pieņemt faktu, ka cilvēks patiešām ir miris.
Noliegums ir arī tad, ja jūs domājat, ka komanda (piemēram, futbolā) uzvarēs futbola mačā, pirms tas vēl nav sācies, un atsakās pieņemt faktu, ka tā varētu zaudēt.
Noliegums ir arī tad, ja jūs atsakāties pieņemt faktu, ka kāds cits kaut ko izdarīja (piemēram, kaut ko mainīja), ja jūs "domājat, ka zināt", ka tas bija cits cilvēks.
Kas ir noliegums un kā tas darbojas
Noliegums bieži tiek raksturots kā aizsargmehānisms — psihes veids, kā mazināt sāpes, trauksmi vai apjukumu. Tas var būt pārejošs un normāls (piemēram, īslaicīga reakcija uz šoku vai bēdām) vai ilgstošs un kaitējošs, ja traucē cilvēkam pielāgoties realitātei, pieņemt palīdzību vai risināt problēmas.
Cēloņi
- Trauma un šoks: pēkšņa, smaga pieredze var izraisīt pirmo nolieguma reakciju.
- Nožēla, vainas un kauns: cilvēks var noliedz to, kas noticis, lai izvairītos no sāpīgas pašvērtības kritikas.
- Kognitīvā disonanse: kad fakti pretrunā ar personīgajām vērtībām vai identitāti, cilvēks var noliegti atmest datus, kas to apšauba.
- Sociālais spiediens un stigmatizācija: baiļu dēļ no sabiedrības nosodījuma vai sekām, cilvēks var noliedz slimību, atkarību vai ļaunprātību.
- Atkarība un saglabāšana status quo: piemēram, alkohola vai narkotiku lietotājs var noliedz problēmu, lai turpinātu lietošanu.
Veidi un varianti
- Apzināts noliegums: cilvēks skaidri un mērķtiecīgi noliedz notikušo (piem., izteikta apgalvojuma forma).
- Nepapināts/unconscious noliegums: automātiska, neapzināta psihioloģiska reakcija.
- Minimizēšana: notikumu neapzināta samazināšana (“tas nebija tik slikti”).
- Racionalizācija: notikuma attaisnošana ar loģisku, bet maldinošu izskaidrojumu.
Piemēri praksē
- Tuva cilvēka nāve — īslaicīga atteikšanās ticēt zaudējumam.
- Medicīniska diagnoze — pacients noliedz simptomus vai ārsta atzinumu par slimību.
- Atkarība — persons apgalvo, ka viņam nav problēmu ar alkoholu vai narkotikām, lai turpinātu lietošanu.
- Attiecību vardarbība — upuris var noliedz, ka tiek ļaunprātīgi izturēts, no kauna vai baiļu dēļ.
- Darba vai komandas pārliecība — pārlieku optimistiska ticība uzvarai vai panākumiem, kas ignorē reālus riskus.
- Sociālās vai politiskās tēmas — cilvēki var noliedz zinātniskus faktus (piem., klimata pārmaiņas) vai notikumus, ja tie apdraud viņu pārliecību sistēmu.
Kad noliegums kļūst problemātisks
Noliegums kļūst kaitīgs, ja tas:
- traucē saņemt medicīnisku vai psiholoģisku palīdzību;
- novērš atbildību vai pasliktina attiecības;
- vada cilvēku bīstamā, ilgstošā uzvedībā (piem., neatkarība, finansiālas problēmas);
- izslēdz realitātes pārbaudi un lēmumu pieņemšanu.
Kā palīdzēt cilvēkam, kas ir noliegumā
- Izrādīt empātiju un sapratni: kritika vai apvainojumi bieži pastiprina noliegumu.
- Saglabāt mieru: tieša un agresīva konfrontācija var izraisīt pretošanos.
- Sniedziet faktus pakāpeniski: piedāvājiet informāciju saprotamā, neuzbrukuma tonī.
- Atbalstīt profesionāļu iesaisti: psihoterapeits, psihiatriskā konsultācija vai atbalsta grupas var būt nepieciešamas.
- Motivējošā intervija: strukturēta pieeja, kas palīdz cilvēkam pats nonākt pie izpratnes par problēmu.
Terapija un ārstēšana
Atkarībā no nolieguma iemesla, var palīdzēt dažādas pieejas: kognitīvi-biheiviorālā terapija (KBT), konsultēšana sērošanas procesā, motivējošā terapija atkarību gadījumos, ģimenes terapija un krīzes iejaukšanās. Svarīgi – terapijas mērķis nav piespiest cilvēku “atzīt” notikušo ar spēku, bet gan palīdzēt drošā veidā nonākt pie realitātes pieņemšanas un rast adaptīvus risinājumus.
Noslēgumā
Noliegums ir dabiska cilvēka psihes aizsargreakcija, kas dažkārt palīdz īslaicīgi tikt galā ar šoku. Tomēr ilgstošs vai dziļš noliegums var būt bīstams un kavēt atveseļošanos vai problēmu risināšanu. Ja noliegums ietekmē dzīves kvalitāti vai veselību, ieteicams meklēt profesionālu palīdzību.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir noliegums psiholoģijā?
A: Noliegums psiholoģijā ir aizsardzības mehānisms, kas nozīmē, ka cilvēks noliedz, ka kaut kas ir noticis vai notiek, lai gan viņš patiešām zina, ka tā ir taisnība.
J: Kāpēc parasti notiek noliegšana?
A: Noliegšana parasti notiek tāpēc, ka patiesības atzīšana radītu lielas sāpes.
J: Kāds ir pirmais zaudējuma pārvarēšanas stāvoklis?
A: Pirmā reakcija uz zaudējumu parasti ir noliegums.
J: Vai noliegums var rasties arī citās situācijās, kas nav zaudējuma pārvarēšana?
A: Jā, noliegums var rasties arī citās situācijās, kas nav zaudējuma pārvarēšana, piemēram, kad jūs domājat, ka komanda uzvarēs futbola spēlē, vēl pirms tā sākas, un atsakāties pieņemt faktu, ka tā varētu zaudēt.
Vai noliegums vienmēr ir saistīts ar kaut ko, kas jau ir noticis?
Atbilde: Nē, noliegums var būt saistīts arī ar kaut ko tādu, kas, kā kāds domā, ir noticis, bet patiesībā nav noticis, piemēram, ja jūs atsakāties pieņemt faktu, ka kāds cits kaut ko izdarīja, lai gan "domājat, ka zināt", ka tas bija cits cilvēks.
J: Kādas var būt sekas patiesības noliegšanai?
A: Patiesības noliegšana ilgtermiņā var radīt lielākas sāpes, trauksmi vai stresu un kavēt personīgo izaugsmi.
J: Kā kāds var pārvarēt noliegumu?
A: Lai pārvarētu noliegumu, ir jāatzīst patiesība un vajadzības gadījumā jāmeklē atbalsts pie tuviniekiem vai speciālistiem.
Meklēt