Starptautiskā Krimināltiesa (SKT): definīcija, funkcijas un nozīme

Uzzini, kas ir Starptautiskā Krimināltiesa (SKT): definīcija, funkcijas un nozīme cīņā pret genocīdu, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci.

Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) tika izveidota 2002. gada 1. jūlijā, stājoties spēkā Romes statūtam. Tās uzdevums ir izmeklēt un sodīt personiskas atbildības subjektus par smagiem starptautiskiem noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem. Pēc 2010. gada papildinājumiem SKT var izskatīt arī jautājumus par agresijas noziegumu, ja izpildītas attiecīgas nosacījumu procedūras. Dažkārt starptautisko Krimināltiesu apzīmē arī ar angļu saīsinājumu ICC.

Kur atrodas un kāda ir struktūra

SKT galvenais birojs atrodas Hāgā, Nīderlandē. Papildus tam tiesai ir teritoriāli biroji un misionāri klātienes pārstāvji vai birojvietas dažādās valstīs — piemēram, Ņujorkā, Kampalā, Kinšasā, Bunijā, Abešā un Bangi. SKT struktūra ietver:

• Prokuratūru — neatkarīga institūcija, kas veic izmeklēšanas un ierosina lietas;
• Strikti tiesu palātā — tiesneši, kas lemj par vainu un piespriež sodus;
• Īstenošanas un atbalsta nodaļas — administratīvais personāls, aizstāvība, upuru atbalsts u.c.;
• Valstu dalībvalstu sapulce (Assembly of States Parties) — valstu pārstāvju institūcija, kas uzrauga SKT darbību un budžetu.

Jurisdikcija un darbības princips

SKT darbojas pēc principa, ko sauc par komplementaritāti — tiesa iejaucas tikai tad, ja valsts nespēj vai nevēlas izmeklēt un sodīt noziedzniekus savā teritorijā. Jurisdikcija attiecas uz noziegumiem, kas izdarīti pēc Romes statūta stāšanās spēkā, un parasti tā darbojas, ja:

• noziegums ir izdarīts teritorijā valsts, kura ir statūta dalībvalsts, vai
• persona, kurai izvirzītas apsūdzības, ir valsts pilsonis dalībvalstī, vai
• Situāciju nosūta ANO Drošības padome vai valsts pieprasa prokuroram izmeklēšanu.

Galvenās funkcijas

• Izmeklēšana — prokuratūra vāc pierādījumus par smagiem starptautiskiem noziegumiem.
• Apsūdzību izvirzīšana — ja pierādījumi pietiekami, tiesa izdod aresta orderus vai apsūdzības lēmumu.
• Tiesvedība — tiesas procesa laikā tiek izvērtēti pierādījumi, liecinieku liecības un aizstāvība.
• Upuru un sabiedrības aizsardzība — SKT nodrošina upuru tiesības piedalīties procesā un piešķirt atbalstu, kā arī var pieprasīt kompensācijas.

Sadarbība, izpilde un ierobežojumi

SKT nav universāla jurisdikcija — tai nav pats par sevi izpildspējīgs policijas aparāts. Tās darbība ir atkarīga no valstu sadarbības, lai veiktu arestus, nodotu pierādījumus un nodrošinātu liecinieku aizsardzību. Arī ANO Drošības padome var nosūtīt jautājumus SKT jurisdikcijā pat tad, ja attiecīgā valsts nav statūta dalībvalsts. Kritika pret SKT saistīta ar ierobežotu pārstāvību, politisku spiedienu risku, resursu trūkumu un ilgstošiem procesiem.

Atšķirība no Starptautiskās Tiesas

Starptautiskā Krimināltiesa atšķiras no Starptautiskās Tiesas. Galvenā atšķirība ir tāda, ka Starptautiskā Tiesa izskata starpvalstu strīdus un sniedz juridiskus padomus, bet Starptautiskā Krimināltiesa tiesā individuālas personas par smagiem noziegumiem pret starptautisko sabiedrību.

Nozīme un ietekme

SKT rada precedentu, ka pat valsts amatpersonas un militārpersonas var tikt sauktas pie kriminālatbildības par smagiem starptautiskiem noziegumiem. Tas veicina atbildību, tiesiskumu un potenciāli attur no vardarbības. Tomēr efektivitāte atkarīga no starptautiskās sadarbības, nacionālo tiesu darbības un politiskās gribas.

Kā vērsties vai iegūt informāciju

Ja valsts vai upuri vēlas, lai SKT izmeklē situāciju, par to var ziņot Prokuratūrai. Informāciju par pašreizējām lietām, prokuroru paziņojumiem un SKT operācijām iespējams iegūt tiesas oficiālajā mājaslapā vai caur oficiālajiem paziņojumiem. Pašreizējais Galvenais prokurors (kopš 2021. gada) ir Karim Ahmad Khan.

SKT joprojām ir viena no galvenajām institūcijām starptautiskajā kriminālprocesā, kas cenšas nodrošināt taisnību upuriem un atbildību par smagiem noziegumiem, kas satricinājuši starptautisko sabiedrību.

Dalībnieki

2008. gada 1. janvārī SKT bija 105 valstis. Šīm valstīm ir pienākums palīdzēt SKT.

Gandrīz visas Eiropas un Dienvidamerikas valstis ir tās dalībnieces, un aptuveni puse Āfrikas valstu ir tās dalībnieces. Tikai dažas Āzijas valstis ir pievienojušās.

Pasaules karte ar Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalstīm zaļā krāsā.

Kas ko dara?

SKT ir 18 tiesneši. Viņi visi ir no Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalstīm. Divi tiesneši nevar būt no vienas un tās pašas valsts.

Prokurora uzdevums ir izmeklēt noziegumus. Ja viņš atrod pierādījumus, ka persona ir izdarījusi kaut ko nepareizu, viņš lūdz tiesnešus sākt tiesas procesu.

SKT vada "dalībvalstu asambleja". Asambleja ievēl tiesnešus un prokuroru. Katrai SKT dalībvalstij Asamblejā ir viena balss.

SKT galvenais birojs Hāgā

Jautājumi un atbildes

J: Kad tika izveidota Starptautiskā Krimināltiesa (SKT)?

J: Kādus noziegumus izmeklē un par kādiem soda SKT?

J: Kā dažkārt sauc SKT?

J: Kur atrodas SKT galvenais birojs?

J: Kur vēl ir ICC biroji?

J: Ar ko SKT atšķiras no Starptautiskās tiesas (Stiesas)?

J: Par ko SKT veic izmeklēšanu un par ko soda cilvēkus?

Meklēt pēc burta