Fobija: definīcija, veidi, simptomi un ārstēšana
Fobija — definīcija, veidi, simptomi un ārstēšana: uzzini par specifiskajām un sociālajām fobijām, pazīmēm un efektīvām terapijas metodēm, lai atgūtu kontroli pār dzīvi.
Fobija (no grieķu: φόβος, latviski: fobos, burtiski 'bailes') ir spēcīgas bailes no kādas konkrētas lietas vai situācijas. Psiholoģijā fobiju uzskata par trauksmes traucējumu. Fobija atšķiras no bailēm no kaut kā. Bailes ir tik spēcīgas, ka tās ietekmē un bieži vien arī sabojā slimnieka dzīvi. Piemēram, cilvēks parasti dara visu iespējamo, lai izvairītos no tā, no kā baidās. Ja viņš nevar no tās izvairīties, viņš izjūt ļoti spēcīgu trauksmi, kas var kaitēt viņa sociālajām attiecībām, darba spējām un citām ikdienas dzīves jomām.
Pastāv divu veidu fobijas: specifiskās fobijas un sociālās fobijas. Cilvēki ar specifiskām fobijām baidās no kādas noteiktas lietas, piemēram, zirnekļiem (to sauc par arahnofobiju) vai augstām vietām (akrofobija). Cilvēki ar sociālām fobijām baidās no sociālām situācijām (piemēram, runas sabiedrībā, atrašanās pārpildītās vietās vai citu cilvēku klātbūtnes).
Simptomi
Fobijas var izpausties gan emocionāli, gan fiziski. Biežākie simptomi:
- Intensas bailes vai panikas sajūta saskaroties ar fobijas objektu vai situāciju.
- Izvairīšanās uzvedība — cilvēks cenšas izvairīties no vietām, cilvēkiem vai situācijām, kas izraisa baiļu reakciju.
- Fiziskas reakcijas: svīšana, sirdsklauves, drebuļi, reiboņi, elpošanas grūtības, vemšana vai vemšanas sajūta.
- Psiholoģiskas pazīmes: bailes no zaudēšanas kontroles, nāves vai pazemojuma sociālajā fobijā.
- Ikdienas funkciju traucējumi — darbs, skola, attiecības vai ikdienas pienākumi ir ierobežoti vai apgrūtināti.
Iespējamie cēloņi
Precīzs fobiju izraisītājs var atšķirties, bet parasti tiek minēti vairāki faktori:
- Bioloģiskā predispozīcija: ģenētiskie faktori un smadzeņu ķīmija var paaugstināt trauksmes risku.
- Mācīšanās un pieredze: traumatiska pieredze, saistot konkrētu objektu ar lielām bailēm vai sāpēm, var izraisīt fobiju.
- Uzvedības modelēšana: bērns var iemācīties bailes, redzot citu (piemēram, vecāku) spēcīgas bailes attiecībā uz noteiktu lietu.
- Fizioloģiskie faktori: nervu sistēmas reaģēšana uz stressu var veicināt pārmērīgu baiļu veidošanos.
Kā tiek diagnosticēta fobija
Diagnozi parasti nosaka ārsts vai garīgās veselības speciālists pēc sarunas un novērtējuma. Diagnostikas pamatā ir kritēriji, ko nosaka starptautiskās klasifikācijas (piemēram, DSM vai ICD), kuri paredz, ka:
- bailes ir pārmērīgas vai neracionālas attiecībā pret reālo risku;
- bailes traucē ikdienas darbību vai rada ievērojamu distresu;
- bailes nav labāk izskaidrojamas ar citu psihiskiem traucējumiem.
Ārstēšana
Fobijas parasti ir labi ārstējamas. Galvenās ārstēšanas pieejas:
- Kognitīvi uzvedības terapija (KUT) — palīdz mainīt domu shēmas un reakcijas, kas uztur bailes.
- Pakāpeniskā ekspozīcijas terapija (t. sk. uzvedības ekspozīcija) — drošā, kontrolētā veidā pakāpeniski saskaroties ar fobijas objektu, samazina baiļu intensitāti ar laiku.
- Virtuālās realitātes ekspozīcija — tehnoloģiska alternatīva, kas noder, ja tieša saskare ir grūti īstenojama.
- Medikamentoza ārstēšana — antidepresanti (piemēram, SSRI) un īstermiņa benzodiazepīni var tikt izmantoti, lai mazinātu trauksmi; medikamenti parasti tiek kombinēti ar terapiju.
- Relaksācijas un elpošanas tehnikas — palīdz kontrolēt akūtas fiziskās reakcijas uz trauksmi.
- Grupu terapija un atbalsta grupas — sociāls atbalsts var palīdzēt cilvēkiem mācīties no citu pieredzes un pārvarēt izolāciju.
Pašpalīdzība un ikdienas stratēģijas
- Sāc ar maziem, pakāpeniskiem soļiem, ja praksi ekspozīcijas paņēmienus (piemēram, pakāpeniska saskare ar fobijas objektu drošā vidē).
- Mācies relaksācijas tehnikas: dziļa elpošana, progresīvā muskuļu relaksācija, meditācija.
- Vēro un ieraksti situācijas, kas rada trauksmi — dienasgrāmata var palīdzēt atklāt trigerus un progresu.
- Meklē sociālo atbalstu no ģimenes, draugiem vai atbalsta grupām.
Kad meklēt profesionālu palīdzību
Meklēt palīdzību ieteicams, ja:
- bailes traucē ikdienas dzīvi (darbu, attiecības, mācības);
- cilvēks izvairās no vietām vai cilvēkiem, kas ir nepieciešami, lai pildītu pienākumus;
- pastāv atkārtotas panikas lēkmes vai fiziskas veselības problēmas trauksmes dēļ;
- jūtas bezcerība, depresija vai domas par paškaitējumu.
Prognoze un iespējas
Ar atbilstošu terapiju lielai daļai cilvēku izdodas būtiski samazināt fobijas intensitāti vai pilnībā pārvarēt to. Ārstēšanas veiksme ir atkarīga no fobijas veida, ilguma, indivīda motivācijas un pieejamības pie speciālista.
Padomi tuvākajiem
- Izrādi sapratni — neizsmies un neuzspied risinājumus, ja cilvēks nav gatavs.
- Atbalsti, piedāvājot būt klāt pakāpeniskas ekspozīcijas laikā, ja to lūdz.
- Veic informācijas meklēšanu kopā un iedrošini meklēt profesionālu palīdzību.
Resursi
Ja nepieciešams, sazinies ar ģimenes ārstu vai garīgās veselības speciālistu, lai iegūtu novērtējumu un ieteikumus. Agrīna iejaukšanās un atbalsts ievērojami uzlabo iznākumu.
Fobijas un baiļu atšķirība
Bailes ir normāla cilvēka emocija. Fobija daudzējādā ziņā atšķiras no parastām bailēm:
- Fobiju gadījumā cilvēks baidās no kaut kā, kas patiesībā nav bīstams vai nav tik bīstams, kā viņš uzskata. Piemēram, daudzi cilvēki baidās no zirnekļiem. Tomēr cilvēks, kam ir fobija no zirnekļiem, var krist panikā, pat domājot par zirnekli, atteikties iziet no mājām, jo pārāk baidās redzēt zirnekli, vai katru dienu pavadīt vairākas stundas, lai pārliecinātos, ka mājās nav zirnekļu. Cilvēki ar fobijām apzinās, ka viņu trauksme ir daudz spēcīgāka nekā parastas bailes.
- Fobija ilgst daudz ilgāk nekā parastās bailes. Piemēram, cilvēks, kam ir fobija no zirnekļiem, var justies ļoti satraukts vēl vairākas stundas pēc tam, kad ir redzējis zirnekli.
- Ja cilvēks izjūt normālas bailes, bailes nekaitē viņa dzīvei. Fobijas rada problēmas cietušo ikdienas dzīvē. Piemēram, tās var sabojāt svarīgas attiecības vai apgrūtināt cilvēka darbu. Cilvēki ar sociālām fobijām var izvairīties no saskarsmes ar citiem cilvēkiem vai tikšanās ar jauniem cilvēkiem.
Ir grūti pateikt, cik daudz cilvēku cieš no fobijām. Pētnieki uzskata, ka fobijas ir 5 līdz 13 procentiem cilvēku. Sievietes cieš no fobijām apmēram divreiz biežāk nekā vīrieši.
Bailes bērniem
Katrs bērns no kaut kā baidās. Lielākajai daļai bērnu šīs bailes ar laiku izzūd.
Parastas bailes bērniem ir šādas:
- 0-2 gadi - skaļi trokšņi; sveši cilvēki; atrašanās prom no vecākiem.
- 3-6 gadi - iedomātas lietas, piemēram, spoki un briesmoņi; tumsa; dīvainas skaņas.
- 7-16 gadi - reālistiskākas bailes, piemēram, par sekmēm skolā, traumām, slimībām, nāvi un katastrofām.
Šīs bailes varētu saukt par fobijām tikai tad, ja tās radītu problēmas bērna ikdienas dzīvē vai ja tās radītu bērnam smagu trauksmi vai emocionālu stresu.
Cēloņi un riska faktori
Cēloņi un riska faktori fobijas ir ļoti.
Izraisīja
To var izraisīt:
- fobija lielākoties rodas bērnībā.
- iedzimtas bailes
- traumatisks notikums (uzbrukums, uzbrukuma liecinieks, ievainojums...).
- dzirdēt par iespējamām briesmām (kāds uzbrucis dzīvniekam; dzirdēt par dabas katastrofu...)
Riska faktori
- ģimenes ietekme un kultūra
- psiholoģiski personības traucējumi
- raksturīga iezīme - cilvēkiem ar uzņēmīgu raksturu ir lielāka nosliece uz fobijām.
- vecāku intereses trūkums
- dzimums - sievietēm ir lielāka nosliece uz fobijām.
Fobiju veidi
Īpašas fobijas
arī psiholoģiskās fobijas. Tās ietver simtiem fobiju veidu. Dažas no tām:
- aihmofobija - bailes no asiem priekšmetiem (piemēram, šķērēm vai adatām).
- Bacilofobija - bailes no baktērijām
- Klaustrofobija - bailes no mazām, slēgtām telpām.
- Nekrofobija - bailes no nāves
- Farmakofobija - bailes no medikamentiem
- Tapofobija - bailes tikt apglabātam dzīvam
- Fobijas no asins injekcijas un ievainojuma
- Zoofobijas - bailes no viena, vairākiem vai visiem dzīvniekiem. Īpašas dzīvnieku fobijas ir arahnofobija (bailes no zirnekļiem), cinofobija (bailes no suņiem), entomofobija (bailes no kukaiņiem), ofidiofobija (bailes no čūskām) un skolecifobija (bailes no tārpiem).
Sociālās fobijas
- Sociofobija - bailes no cilvēkiem un/vai sociālām situācijām.
- Glosofobija - bailes runāt publiski
Simptomi
Kad cilvēks ar fobiju ir pakļauts savām bailēm (sastopas ar stimulu, domā par to, redz bailju objektu attēlā...) rodas šie fiziskie un psiholoģiskie simptomi. Intensivitāte ir atkarīga no baiļu pakāpes.
Psiholoģiskie simptomi
Psiholoģiskie simptomi ir simptomi, kas izpaužas cilvēkā. Tie ietver:
- trauksme līdz panikai
- vēlas aizbēgt
- trīce vai drebēšana.
- bailes, ka viņu kontroles zaudēšana, vai vadīt traks
- bailes no nāves
- bailes zaudēt samaņu
- nervozitāte, nemiers
Fiziskie simptomi
Ārstēšana
Ir dažādi veidi, kā palīdzēt cilvēkiem ar fobijām. Ir pieejama ārstēšana; tā ir vērsta uz to, lai pacients kļūtu mazāk jūtīgs pret bailēm, no kurām viņš cieš, vai lai parādītu viņam, kā darbojas baiļu cikls. Ir pieejami arī medikamenti (galvenokārt nomierinoši līdzekļi), kas palīdz cilvēkiem tikt galā ar bailēm. Visbeidzot, ir pašpalīdzības grupas.
Saistītās lapas
Fobiju saraksts
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir fobija?
A: Fobija ir stipras bailes no kādas konkrētas lietas vai situācijas. Tā tiek uzskatīta par trauksmes traucējumu, un tā var būt tik spēcīga, ka ietekmē un bieži vien pat sabojā slimnieka dzīvi.
J: Ar ko fobija atšķiras no bailēm no kaut kā?
A: Fobijas izraisītās bailes ir daudz spēcīgākas nekā bailes no kaut kā. Tās var ietekmēt slimnieka sociālās attiecības, spēju strādāt un citas ikdienas dzīves jomas.
J: Kādi ir divi galvenie fobiju veidi?
A: Divi galvenie fobiju veidi ir specifiskās fobijas un sociālās fobijas. Specifiskās fobijas ir saistītas ar bailēm no noteiktām lietām, piemēram, zirnekļiem (arahnofobija) vai augstām vietām (akrofobija). Sociālās fobijas ir bailes no sociālām situācijām, piemēram, publiskas uzstāšanās, atrašanās pārpildītās telpās vai citu cilvēku klātbūtnes.
J: Kāds ir konkrēta fobijas veida piemērs?
A: Īpaša fobijas veida piemērs ir arahnofobija, kas ietver spēcīgas bailes no zirnekļiem.
J: Kāds ir sociālās fobijas piemērs?
A: Sociāla fobijas veida piemērs varētu būt glosofobija, kas saistīta ar spēcīgām bailēm no publiskas runas.
J: Kā spēcīgas bailes ietekmē cilvēka dzīvi?
A.: Spēcīgas bailes var negatīvi ietekmēt cilvēka dzīvi, ietekmējot viņa sociālās attiecības, spēju strādāt un citas ikdienas dzīves jomas.
Meklēt