Vēlme ir vēlēšanās pēc kādas lietas, pakalpojuma vai pieredzes — tas ir brīvs impulss vai tieksme kaut ko iegūt, ja vien tas nav absolūti nepieciešams izdzīvošanai. Vēlmes var būt īslaicīgas (piem., vēlēšanās pēc saldo) vai ilglaicīgas (piem., vēlēšanās pēc jaunas automašīnas), tām var būt emocionāls, sociāls vai racionāls pamatojums.
Atšķirība starp vēlmi un vajadzību
Vēlme nav tas pats, kas vajadzīgs, — ja kaut kas ir vajadzīgs, cilvēkam bez tā var rasties nopietnas sekas (piem., izsalkums vai veselības pasliktināšanās). Vēlme ir izvēles priekšmets: cilvēks var izvēlēties to apmierināt vai neapmierināt. Cilvēki bieži saka, ka viņiem kaut kas ir vajadzīgs, lai gan patiesībā tas ir tikai spēcīgs vēlmes izpausme.
Piemēram, cilvēkam var būt nepieciešams ēst, bet viņš var vēlēties ēst kūku. Ja kūkas nav, var ēst ko citu, piemēram, maizi. Šajā gadījumā izdzīvošanas vajadzība (ēst) ir apmierināma ar dažādiem risinājumiem, bet konkrētā vēlme (kūka) ir atlase starp iespējām. Ja ir kūka, tad vienlaikus var tikt apmierinātas gan vajadzības, gan vēlmes.
Psiholoģiskie un sociālie aspekti
Vēlmes ietekmē ne tikai fizioloģija, bet arī emocijas, ieradumi, kultūra un reklāma. Dažas vēlmes rodas no sociālās salīdzināšanās (vēlēšanās atbilst modei vai statusam), citas — no asociācijām un atmiņām. Vēlmes var arī mainīties ar laiku: atkārtota apmierināšana var vājināt to intensitāti, bet jaunas situācijas vai stimuli to var pastiprināt.
Ekonomikas skatījums
Ekonomikā vēlmes saista ar precēm un pakalpojumiem, jo tie ir līdzekļi vēlmu apmierināšanai. Ekonomiskā modelēšanā svarīgi termini ir patērētāja izvēle, ierobežots budžets, izvēle un alternatīvie izdevumi (opportunity cost). Apmierināt kādu vēlmi nozīmē izdarīt izvēli starp pieejamajām iespējām, ņemot vērā cenu, pieejamību un personiskās prioritātes.
Ekonomisti runā par vēlmju bezgalīgumu — cilvēku vēlmes parasti pārsniedz resursus — un tieši tāpēc eksistē pieprasījums, cena un tirgus mehānisms. Jēdzieni kā lietderība (utility), marginālā lietderība un preferenču kārtošana palīdz saprast, kā patērētāji sadala savu budžetu starp dažādām vēlmēm. Tāpat svarīga ir atšķirība starp īslaicīgu impulsu un ilgtermiņa vēlmēm, kas ietekmē taupību, aizņemšanos un patērētāju uzvedību.
Piemēri un kultūras atribūti
Vēlme var būt arī sabiedrības priekšstats par trūkumu vai stāvokli — tas, ko nozīmē būt nabadzīgam, izsalkušam vai bez naudas, ietekmē, ko cilvēki uztver par nepieciešamu un ko par vēlamu. Literatūrā Čārlzs Dikenss attēlo šo ideju alegoriski: Čārlzs Dikenss sarakstīja slavenu grāmatu "Ziemassvētku dziesma", kurā ir divi bērni, kurus sauc Want un Ignorance — simboli vēlmei un neizpratnei, kas saistītas ar sociālajiem trūkumiem.
Kopsavilkumā — vēlme ir izvēles un motivācijas elements, kas atšķiras no pamata vajadzībām ar to, ka tā nav obligāta izdzīvošanai. Ekonomikā un sociālajās zinātnēs vēlmes palīdz skaidrot patērētāju uzvedību, pieprasījuma veidošanos un to, kā resursi tiek sadalīti sabiedrībā.
