Ksenofans
Ksenofāns no Kolofonas, ap 570. - ap 475. gadu p.m.ē., bija grieķu filozofs, dzejnieks, sociālais un reliģiskais kritiķis.
Mūsu zināšanas par viņa uzskatiem nāk no viņa dzejas fragmentiem, kas saglabājušies kā vēlāko grieķu rakstnieku citāti. Spriežot pēc tiem, viņa dzejā tika kritizētas un satīriski iztirzātas visdažādākās idejas. To vidū bija Homērs un Hesiods, ticība antropomorfisku dievu panteonam un grieķu mīlestība uz atlētismu un sportiskām aktivitātēm. Viņš ir agrākais grieķu dzejnieks, kurš nepārprotami apgalvo, ka raksta nākamajām paaudzēm, radot "slavu, kas sasniegs visu Grieķiju un nekad nenomirs, kamēr saglabāsies grieķu dziesmu veids".
Filozofija
Ksenofana rakstos, kas saglabājušies, vērojams skepticisms, kas plašāk izpaudās 4. gadsimtā pirms mūsu ēras. Viņš satirizēja agrāko grieķu dzejnieku un savu laikabiedru politeistiskos uzskatus. "Homērs un Hesiods," teikts vienā fragmentā, "ir piedēvējuši dieviem dažādas lietas, kas cilvēku vidū izraisa pārmetumus un nosodījumu: zādzību, laulības pārkāpšanu un savstarpēju krāpšanu". Seksts Empīriks ziņoja, ka šādas idejas bija iecienījuši kristiešu apoloģēti. Ksenofāns neaizmirstami citē Klementa Aleksandrieša darbu, kurā viņš iebilst pret dievu antropomorfisma koncepciju:Bet, ja liellopiem, zirgiem un lauvām būtu rokas vai
tie varētu gleznot ar rokām un radīt tādus darbus kā cilvēki, tad
arī zirgi, tāpat kā zirgi, un liellopi, tāpat kā liellopi,
attēlotu dievu veidus un veidotu savus ķermeņus
tādus, kādi tie paši ir.....
Etiopieši saka, ka viņu dievi ir melni un melni.
traki - ka tie ir bāli un rudmataini.
Monoteists?
Viņa piezīme: "Dievs ir viens, augstākais starp dieviem un cilvēkiem, kas nav līdzīgs mirstīgajiem ne miesā, ne prātā." lika dažiem apgalvot, ka viņš ir pirmais monoteists. Citi norādīja, ka viņš joprojām atsaucās uz citiem dieviem.
