Utilitārisms
Utilitārisms ir filozofijas teorija par pareizu un nepareizu rīcību. Tajā teikts, ka morāli labākā rīcība ir tā, kas rada vislielāko kopējo laimi jeb "lietderību" (lietderību). Tas neaprobežojas tikai ar vienas darbības radīto laimi, bet ietver arī visu iesaistīto cilvēku laimi un visas nākotnes sekas.
Šī teorija būtībā nosaka, ka rīcība ir attaisnojama, ja tā sniedz vislielāko laimi vislielākajam cilvēku skaitam.
Šo teoriju popularizēja tādi 18. un 19. gadsimta britu filozofi kā Frānsiss Hačsons, Džeremijs Bentems un Džons Stjuarts Mills, taču šī ideja aizsākās jau antīkajos laikos.
Bentams par šo ideju rakstīja ar vārdiem "vislielākais labums vislielākajam skaitam", bet nelietoja vārdu utilitārisms. Šo ideju nosauca Mills, kurš bija Bentema ideju sekotājs.
Vairāk lasīšanas
- Wiki Felicifia, enciklopēdija cilvēkiem, kas tic utilitārismam
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir utilitārisms?
A: Utilitārisms ir uzskats, ka pareizi ir rīkoties tā, kas ir visnoderīgākā. Tā ir filozofiska nostāja par ētiku.
J: No kurienes nāk vārds "utilitārisms"?
A.: Vārds "utilitārisms" cēlies no vārda "utility", kas nozīmē "lietderība".
J: Kā utilitārismā sauc lietas, kas palielina cilvēka labklājību vai laimi?
A: Lielākajā daļā utilitārisma formu lietas, kas palielina cilvēka labklājību vai laimi, sauc par lietderīgām.
J: Vai tas ietver tikai to laimi, ko rada viena darbība?
At: Nē, tas ietver ne tikai vienas darbības radīto laimi, bet arī visu iesaistīto cilvēku laimi un visas turpmākās sekas.
J: Kāda ir vispārējā utilitārisma teorija?
A: Utilitārisma vispārējā teorija ir tāda, ka pareizākais ir tas, kas rada vislielāko laimi vislielākajam cilvēku skaitam.
Vai saskaņā ar utilitārisma teoriju kaut kas var būt gan ētisks, gan neētisks?
A: Jā, atkarībā no tā, kā tas ietekmē dažādas cilvēku grupas, kaut kas var būt gan ētisks, gan neētisks saskaņā ar utilitārisma teoriju.
