Dzirdes halucinācijas: definīcija, simptomi, cēloņi un ārstēšana

Uzzini visu par dzirdes halucinācijām — definīcija, simptomi, iespējamie cēloņi un efektīvākās ārstēšanas un terapijas iespējas.

Dzirdes halucinācijas ir halucināciju veids, kad cilvēkam šķiet, ka viņš dzird skaņas, bet patiesībā tās nav dzirdamas. Medicīnas terminoloģijā to sauc par parakūziju. Biežāk sastopamā izpausme ir tā, ka tiek sadzirdēta viena vai vairākas runājošas balsis. Tā var būt dažu psihotisku traucējumu, piemēram, šizofrēnijas vai mānijas, pazīme. Tā ir ļoti svarīga pazīme, lemjot, ka pacientam ir kāds no šiem stāvokļiem.

Cilvēki var dzirdēt balsis, nesaslimstot ar kādu konkrētu garīgo slimību. To cēloņi joprojām tiek pētīti. Galvenais dzirdes halucināciju cēlonis psihotiskiem pacientiem ir šizofrēnija. Šajos gadījumos pamatā esošās problēmas var būt ģenētiskas.

Ir trīs galvenie veidi, kā var veidoties halucinācijas: persona dzird balsi, kas izsaka domas, persona dzird vienu vai vairākas balsis, kas strīdas, vai persona dzird balsi, kas stāsta par savu rīcību. Bez šiem trim dzirdes halucināciju veidiem var būt arī citi. Tās ir, piemēram, prātā dzirdama atskaņota mūzika, parasti dziesmas, kas personai ir pazīstamas. To parasti izraisa smadzeņu bojājumi, dzirdes zudums vai epilepsija.

Galvenā dzirdes halucināciju ārstēšanas metode ir antipsihotiskie medikamenti, kas ietekmē dopamīna vielmaiņu organismā. Ja halucinācijas izraisa garastāvokļa traucējumi, tad kopā ar antipsihotiskiem līdzekļiem bieži lieto arī citus medikamentus (piemēram, antidepresantus vai garastāvokļa stabilizatorus). Šāda ārstēšana var apturēt halucinācijas, bet tā nav ārstēšana, jo tā nenovērš problēmas cēloni. Ir pierādīts, ka dažas psiholoģiskās terapijas palīdz samazināt halucināciju intensitāti un to biežumu.

Kas ir dzirdes halucinācijas un kā tās var izpausties

Dzirdes halucinācijas var būt ļoti dažādas. Visbiežāk tās ir balsis, kas runā vienpersoniski vai sarunājas savā starpā, bet var būt arī:

• balsis, kas komentē personas rīcību (komentāra balsis);
• balsis, kas dod pavēles (komandējošas balsis) — īpaši bīstamas, ja mudina uz paškaitējumu vai vardarbību;
• iekšējas domas, kas tiek sajustas kā ārējas;
• neverbālas skaņas — soļi, troksnis, piemēram, durvju čīkstēšana;
• muzikālas halucinācijas (jeb "musical hallucinosis") — atskaņojas pazīstamas dziesmas;
• sinestētiskas izpausmes, kur skaņas tiek saistītas ar krāsām vai citām sajūtām.

Simp­tomi un to ietekme

• Halucināciju saturs var būt agresīvs, pazemojošs vai draudzīgs — tas ietekmē personas ciešanas un funkcionēšanu.
• Bieži sastopams trauksme, panika, nomākums, koncentrēšanās grūtības un miega traucējumi.
• Semantiski bīstami saturs (komandas pašsabotāžai vai vardarbībai) prasa tūlītēju profesionālu iejaukšanos.
• Dzirdes halucinācijas var pasliktināties stresa, noguruma, miega trūkuma vai vielu lietošanas laikā.

Cēloņi

Dzirdes halucinācijas var rasties no ļoti daudzveidīgiem iemesliem. Galvenie ir:

• psihiskie traucējumi — īpaši šizofrēnija, bet arī garastāvokļa traucējumi (bipolāri traucējumi) un smagas depresijas ar psihotiskiem simptomiem;
• neiroloģiskas saslimšanas — epilepsija, smadzeņu traumas, audzēji, insulti;
• dzirdes aparāta bojājumi un dzirdes zudums — dažkārt dzirdes traucējumi izraisa “mūzikas sindromu” vai cita veida halucinācijas;
• akūtas organiskas saslimšanas — delirijs, infekcijas (piem., encefalīts);
• vielu lietošana vai atņemšana — alkohola vai benzodiazepīnu atcelšana, stimulantu efekti (amfetamīni, kokains), halucinogēni;
• daži medikamenti un vielmaiņas traucējumi;
• ģenētiska nosliece un neirobioloģiskas atšķirības smadzenēs (piemēram, izmaiņas dopamīna sistēmā).

Novērtēšana un diagnostika

Ja cilvēks dzird balsis vai citas skaņas, svarīgi veikt rūpīgu izvērtējumu, kas var ietvert:

• klīnisko psihiatru vai psihologa izmeklējumu — anamnēze, simptomu raksturs, traucējumu ilgums;
• audioloģiskos testus (audiometrija), ja iespējams dzirdes zudums;
• neirologisku izmeklēšanu un izmeklējumus — MRI, CT, EEG, ja pastāv aizdomas par organisku cēloni vai epilepsiju;
• laboratoriskos testus un toksikoloģiju, lai izslēgtu vielu ietekmi vai organisma traucējumus;
• psiholoģiskās novērtēšanas — kognitīvā funkcija, risks uz paškaitējumu un spiediens no balsīm.

Ārstēšana

Ārstēšanas mērķis ir samazināt halucināciju frekvenci, mazināt ciešanas, nodrošināt drošību un uzlabot ikdienas funkcionēšanu. Iespējamie risinājumi:

• Medikamentozā terapija: antipsihotiskie līdzekļi ir pamatpieeja psihotisku simptomu gadījumos. Atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piem., risperidons, olanzapīns u.c.) bieži samazina balsu intensitāti. Dažkārt papildus lieto antidepresantus vai garastāvokļa stabilizatorus, ja ir attiecīgi pamattraucējumi.
• Psihoterapija: kognitīvi biheiviorālā terapija (CBT) pielāgota psihotiskajiem simptomiem (CBTp) var samazināt balsu radītās ciešanas un uzlabot stratēģijas to pārvaldīšanai. Tādas pieejas kā balsu dialoga terapija, pieņemšana un apņemšanās terapija (ACT) un grupu atbalsts var būt noderīgas.
• Rehabilitācija un palīdzība ar dzirdi: ja halucinācijas saistītas ar dzirdes zudumu, dzirdes aparāti vai koheras implanti reizēm mazināt simptomus. Skaņas bagātināšana (fona mūzika, baltie trokšņi) var samazināt balsu dzirdamību.
• Neinvazīvās un invazīvās metodes: repetitīvā transkraniālā magnētiskā stimulācija (rTMS) dažos gadījumos samazina dzirdes halucinācijas, īpaši, ja tās ir rezistentas pret medikamentiem. Īpaši smagos, rezistentos gadījumos var apsvērt elektrošoku terapiju (ECT) vai specifiskas specializētas pieejas.
• Vielu lietošanas un pamata slimību ārstēšana: svarīgi ārstēt vai pārtraukt vielu lietošanu, ārstēt infekcijas, metabolisma traucējumus vai citas organiskas saslimšanas.
• Drošības plāns: ja balsis mudina uz paškaitējumu vai vardarbību, nepieciešama tūlītēja profesionāla palīdzība, viesuļošana slimnīcā vai krīzes iejaukšanās.

Kā cilvēks var palīdzēt sev un tuviniekiem

• Uzzināt par balsīm — vieglāka sapratne bieži samazina trauksmi.
• Izmēģināt kopējas kopšanas stratēģijas: regulārs miegs, stressa vadība, izvairīšanās no stimulantu lietošanas.
• Izmantojiet kopienas atbalstu, pašpalīdzības grupas un mācības stratēģijas, ko iemācījis terapeits.
• Ja balsis ir pavēles vai izraisa lielu risku, nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību.

Prognoze

Prognoze ļoti atšķiras: daži cilvēki piedzīvo vienreizējas epizodes, citiem halucinācijas kļūst par hronisku problēmu. Ātrā diagnostika, atbilstoša ārstēšana un sociālais atbalsts parasti uzlabo iznākumu. Atsevišķos gadījumos, piemēram, ja cēlonis ir atgriezenisks (intoksikācija, infekcija vai ārstētāms neurologisks stāvoklis), halucinācijas var pilnībā izzust.

Ja jūs vai kāds tuvinieks dzird balsis vai citus neparastus skaņu uztveres simptomus, sazinieties ar ģimenes ārstu, psihiatru vai neatliekamās palīdzības dienestu, ja pastāv briesmas vai tūlītējs risks. Laicīga novērtēšana un mērķtiecīga ārstēšana var būtiski samazināt ciešanas un uzlabot dzīves kvalitāti.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir dzirdes halucinācijas?

J: Kādas ir dažas izplatītākās dzirdes halucināciju formas?

J: Vai cilvēki var dzirdēt balsis, ja viņiem nav garīgās slimības?

J: Kāds ir galvenais dzirdes halucināciju cēlonis psihotiskiem pacientiem?

J: Kādi ir trīs galvenie veidi, kā var veidoties dzirdes halucinācijas?

J: Vai bez šīm trim dzirdes halucinācijām ir arī citi dzirdes halucināciju veidi?

J: Kā ārsti ārstē dzirdes halucinācijas?

Meklēt pēc burta