Mānija — definīcija, simptomi, cēloņi un ārstēšana
Uzzini, kas ir mānija: definīcija, simptomi, cēloņi un ārstēšana — no hipomanijas līdz smagai psihozei, ārstēšanas iespējas un kad meklēt palīdzību.
Mānija ir garastāvokļa veids. Mānija parasti ir medicīnisku problēmu vai garīgas slimības simptoms. Cilvēku ar māniju raksturo kā maniakālu.
Kad cilvēki ir maniakāli, viņiem parasti ir daudz vairāk enerģijas nekā parasti. Viņiem bieži ir ļoti spēcīgas emocijas, un viņu garastāvoklis var mainīties ļoti ātri.
Vārds "mānija" nāk no grieķu valodas (μwordsανία nozīmē mānija). Šis vārds cēlies no μαίνομαι (mainomai), kas nozīmē "dusmoties" vai "būt niknam" (ļoti dusmīgam).
Mānija ir simptoms, nevis slimība pati par sevi. Māniju var izraisīt daudzas dažādas lietas. To vidū ir nelegālas narkotikas un smadzeņu audzēji. Tomēr visbiežāk mānija rodas cilvēkiem ar bipolāriem traucējumiem. Bipolārie traucējumi izraisa mānijas periodus, kas mijas ar depresijas periodiem.
Tāpat kā citi simptomi, arī mānija var būt viegla (ne pārāk smaga), smaga (ļoti smaga) vai starp tām. Vieglu māniju parasti sauc par "hipomaniju". Ļoti smaga mānija var izraisīt psihozi ar halucinācijām un murgiem.
Dažos gadījumos cilvēkus ar māniju var nākties hospitalizēt, lai viņi nesavainotu sevi vai citus cilvēkus. No otras puses, daudziem cilvēkiem ar māniju un hipomaniju piemīt īpašs radošums un mākslinieciski talanti.
Simptomi
Mānijas laikā parasti novērojami vairāki no sekojošajiem simptomiem. Tie var atšķirties pēc smaguma un ilguma:
- Paaugstināts vai ļoti uzbudināts garastāvoklis — cilvēks var šķist ļoti laimīgs, pārlieku eiforisks vai viegli saniknots.
- Izteikta enerģija un aktivitāte — maz miega, pastiprināta runāšana, daudz jaunu projektu vai impulsīvu ideju.
- Sarunas ātrums un domu steiga — domas 'lēkā' no vienas idejas uz otru; var būt grūti pārtraukt runāt.
- Impulsīva un riska uzvedība — pārmērīgas tēriņš, riskantas seksuālas darbības, bīstama braukšana.
- Samazināta miega vajadzība — cilvēks jūtas labi, pat guļot ļoti maz.
- Paaugstināta pašnovērtējuma sajūta vai grandiozitāte — pārlieku liela pārliecība par savām spējām.
- Psihozes simptomi (smagos gadījumos) — maldi (nepatiesas pārliecības) un halucinācijas.
Cēloņi un provokatori
Mānija var rasties dažādu iemeslu dēļ. Biežākie ir:
- Neirobioloģiski: ģenētiskā nosliece un smadzeņu ķīmijas izmaiņas, kas saistītas ar bipolāriem traucējumiem.
- Substancēs un medikamentos: nelegālas narkotikas, alkohols vai dažas recepšu zāles (piem., daži stimulanti) var izraisīt mānijas epizodi.
- Fiziskās slimības: smadzeņu audzēji (smadzeņu audzēji), infekcijas, hormonālas problēmas (piem., tireotoksikoze) vai citi medicīniski stāvokļi.
- Psihosociālie faktori: liels stress, miega trūkums vai nozīmīgas dzīves pārmaiņas var izraisīt vai pasliktināt epizodi.
- Medikamentu pārtraukšana: pēkšņa psihotropo līdzekļu lietošanas pārtraukšana var izraisīt simptomus.
Diagnoze
Diagnostika parasti veic psihiatrs vai ģimenes ārsts, pamatojoties uz simptomu aprakstu, klīnisko novērtējumu un slimības anamnēzi. Bieži nepieciešami:
- Detalizēta saruna par simptomiem, to ilgumu un ietekmi uz dzīvi.
- Informācija no tuviniekiem vai draugiem, jo pacients var neatcerēties vai neatzīt simptomus.
- Medicīniskās izmeklēšanas un asins analīzes, lai izslēgtu fizioloģiskus cēloņus (piem., vairogdziedzera problēmas).
- Dažkārt nepieciešamas attēldiagnostikas metodes (piem., CT vai MRI), ja ir aizdomas par smadzeņu bojājumu vai audzēju.
Ārstēšana
Mānijas ārstēšanas mērķis ir droši samazināt simptomus, novērst komplikācijas un atgriezt pacienta normālā funkcionēšanā. Parasti tā ietver vairākus elementus:
- Medikamenti: mood stabilizatori (piem., litijs), antipsihotiskie līdzekļi un reizēm benzodiazepīni uz īsu laiku, lai mazinātu nemieru un uzbudinājumu.
- Hospitalizācija: ja pastāv risks pašsavainojumam, agresijai vai pilnīgai disfunkcijai, var būt nepieciešama uzņemšana slimnīcā.
- Psihoterapija un atbalsts: kognitīvā uzvedības terapija, ģimenes terapija, psihoizglītība par slimību, medikamentu nozīmi un atpazīšanas pazīmēm.
- Dzīvesveida izmaiņas: regulārs miegs, stresa vadība, vielu nelietošana un stabils ikdienas režīms palīdz samazināt recidīva risku.
Kas jādara ārkārtas situācijā
Jāmeklē steidzama medicīniskā palīdzība, ja mānijas laikā parādās:
- domas par pašnāvību vai pašsaušana;
- stingra psihoze — maldi, halucinācijas vai kognitīva dezorientācija;
- smagi impulsīva vai vardarbīga uzvedība;
- spēja zaudēt kontroli pār sevi vai bīstami rīcības soļi (piem., lieli finansiāli zaudējumi, bīstama braukšana).
Dzīve ar māniju — prognoze un atbalsts
Mānija ir ārstējama, īpaši ar savlaicīgu diagnozi un regulāru ārstēšanu. Daudzi cilvēki, kuri saņem pareizu medikamentozu un psihosociālu atbalstu, var dzīvot stabilu un pilnvērtīgu dzīvi. Tomēr tipiski nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība, jo recidīvi (atkārtošanās) ir iespējami.
Praktiski padomi pacientiem un tuviniekiem:
- mācieties atpazīt agrīnas brīdinājuma zīmes (samazināts miegs, palielināta impulsivitāte);
- ievērojiet ārsta norādījumus un nepārtrauciet medikamentu lietošanu bez konsultācijas;
- veidojiet drošības plānu krīzes gadījumam (kontakti, neatliekamās palīdzības plāns);
- meklējiet atbalsta grupas un psihoizglītību — tas palīdz saprast slimību un samazina stigmu.
Kopsavilkums: mānija ir nopietns, bet ārstējams garastāvokļa simptoms. Zināšanas par simptomiem, ātra rīcība un ārstēšana palīdz novērst komplikācijas un uzlabot dzīves kvalitāti. Ja rodas šaubas par sevi vai tuvinieku stāvokli, sazinieties ar ārstu vai neatliekamo palīdzību.
Simptomi
Visbiežāk sastopamie mānijas simptomi ir:
- Eiforisks (ļoti laimīgs) vai aizkaitināms (viegli uzbudināms vai aizkaitināms) garastāvoklis.
- Būt ļoti runīgam. Tas ietver ļoti ātru runāšanu (saspringta runa) un ļoti ātru lēkāšanu no vienas idejas uz nākamo (ideju lidojums).
- neparasti liels enerģijas daudzums
- Nav nepieciešams miegs
- Būt ļoti hiper
Citi mānijas simptomi var būt:
- sacīkšu domas, kas dažkārt var neļaut cilvēkam koncentrēties uz kaut ko citu, izņemot savas domas.
- Impulsīva rīcība (rīkojas, nepārdomājot), piemēram, tērē daudz naudas vai nodarbojas ar nedrošu seksu. Cilvēki maniakāla stāvoklī biežāk pakļauj sevi briesmām.
- Fiziski simptomi, piemēram, svīšana, kājāmgājiens un svara zudums.
- Hiperseksualitāte (vēlme nodarboties ar seksu daudz vairāk nekā parasti).
- Ilūzijas, piemēram:
- Lielības ilūzijas: Cilvēks uzskata, ka ir ļoti svarīgs, piemēram, ka viņš visu zina, ir slavens, visvarens vai ļoti bagāts.
- Ilūzijas par potenciālu: Cilvēks tic, ka viņš spēj darīt lietas, ko viņš patiesībā nespēj (piemēram, tic, ka var uzbūvēt māju, lai gan nekad iepriekš neko nav cēlis).
- vajāšanas ilūzijas: Persona uzskata, ka citi cilvēki "vēlas viņu dabūt" un tīši rada viņa problēmas.
Oficiālā diagnoze (DSM-5)
Amerikas Savienotajās Valstīs garīgo slimību diagnosticēšanai izmanto grāmatu "Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmata" (DSM), ko izdevusi Amerikas Psihiatru asociācija. Saskaņā ar jaunāko DSM versiju DSM-5 cilvēkam ir "maniakālā epizode", ja visas šīs lietas ir patiesas:
- Personas garastāvoklis ir neparasti eiforisks vai aizkaitināms septiņas dienas vai ilgāk.
- Personas garastāvokļa izmaiņas nav izraisījušas nelegālas narkotikas, medikamenti vai medicīniska saslimšana.
- Personas mānija ir:
- rada acīmredzamas problēmas darbā, ģimenē vai ar draugiem; VAI
- padarot viņus par psihotiķiem; VAI
- radot draudus sev vai citiem.
Turklāt personai ir jābūt arī trim vai vairākiem no šiem simptomiem:
- Paaugstināta pašapziņa vai grandiozitāte (cilvēks jūtas ļoti svarīgs un īpašs).
- Nepieciešams tikai nedaudz miega, lai justos atpūties.
- Runā vairāk nekā parasti vai arī šķiet, ka cilvēkam ir jārunā nepārtraukti (uzstājīga runa).
- Pārlēkšana no vienas domas uz citu vai arī cilvēks jūtas tā, it kā domas mētātos kājām gaisā.
- "uz mērķi vērstas aktivitātes" pieaugums, piemēram, lielu jaunu projektu uzņemšanās, vai "psihomotors uzbudinājums" (daudz kustas, nespēj mierīgi nosēdēt).
- Viegli novērš uzmanību (cilvēks pārāk viegli pievēršas lietām, kas nav svarīgas).
- daudz darbību, kurām ir augsts risks beigties slikti (piemēram, tērēt daudz naudas; doties seksuālos piedzīvojumos).
Oficiālā diagnoze (ICD-10)
ICD-10 ir Pasaules Veselības organizācijas veselības problēmu klasifikācijas sistēma. Tajā maniakālas epizodes aprakstītas šādi:
- Cilvēka garastāvoklis ir eiforisks un var mainīties no laimīga un bezrūpīga līdz "gandrīz nekontrolējamam uztraukumam".
- Personai ir neparasti daudz enerģijas un tā vienmēr nodarbojas ar kādu aktivitāti.
- Personai šķiet, ka viņai ir jāturpina runāt
- Personai, šķiet, nav nepieciešams miegs
- Cilvēks nespēj pievērst uzmanību un ļoti viegli novērš uzmanību.
- Bieži vien cilvēks jūtas ļoti svarīgs, ir daudz pārliecinātāks nekā parasti un viņam ir nepamatoti priekšstati par to, ko viņš var izdarīt (piemēram, viņam var šķist, ka nekas nevar viņu atturēt no tā, ko viņš vēlas).
- Personai nav normālu sociālo aizliegumu (izpratnes par to, ko ir pareizi un atbilstoši darīt citu cilvēku klātbūtnē). Tas var novest pie uzvedības, kas ir nepiemērota, pārgalvīga un neparasta personai.
Pacienti ar lielības ilūzijām var maldīgi domāt, ka viņi ir daudz spēcīgāki, nekā patiesībā ir.
Demi Lovato, dziedātāja, aktrise un rakstniece, kura ir paziņojusi, ka viņai ir bipolārie traucējumi
Cēloņi
Garīgās slimības
Mānija parasti ir garīgās slimības, visbiežāk bipolāro traucējumu, simptoms. Diagnozi I tipa bipolāro traucējumu (bipolāro I tipa traucējumu) var uzstādīt, pamatojoties uz vienu mānijas epizodi. Tas ir visbiežāk sastopamais mānijas cēlonis.
Tomēr, ja cilvēkam ir hipomanija, viņam var būt II tipa bipolārie traucējumi vai ciklotimija.
Arī tad, ja cilvēkam psihoze ilgst ilgāk nekā mānija, viņam var būt šizoafektīvie traucējumi.
Medicīniskie cēloņi
Māniju parasti izraisa garīga slimība. Tomēr arī dažas medicīniskas slimības var izraisīt mānijas simptomus. Daži ārsti izmanto mnemoniku E-MANIC, lai atcerētos iespējamos medicīniskos mānijas cēloņus:
- Endokrīnās sistēmas: hipertireoze, hipotireoze vai Kušinga sindroms var izraisīt māniju. (Tās visas ir problēmas ar hormoniem organismā.)
- Zāles: Daudzu dažādu medikamentu blakusparādības var būt mānija. Pie šiem medikamentiem pieder amfetamīni (bieži tiek lietoti uzmanības deficīta unhiperaktivitātes sindroma jeb ADHD ārstēšanai), antidepresanti, kortikosteroīdi, opiātu pretsāpju līdzekļi un daudzi citi.
- Alkohola vai nelegālo narkotiku lietošana: Alkohols un daudzas citas narkotikas var izraisīt māniju. Pie šīm narkotikām pieder kokaīns, amfetamīni, fenciklidīns (PCP), lizergīnskābes dietilamīds (LSD), inhalatori, opiāti, anaboliskie steroīdi un MDMA (ekstazī).
- Neiroloģiskas problēmas: Daudzas dažādas problēmas ar smadzenēm var izraisīt māniju. Piemēram, smadzeņu audzēji, smadzeņu traumas, multiplā skleroze un Hantingtona slimība var izraisīt mānijas simptomus.
- Infekcija: Smadzeņu infekcijas var izraisīt māniju. Piemēram, meningīts, HIV/AIDS izraisītas smadzeņu infekcijas un neirosifilis (sifilisa pēdējā stadija, kad slimība sasniedz smadzenes).
- Sirds un asinsvadu slimības un cerebrovaskulāri negadījumi (insulti)
Nepietiekams B-12 vitamīna daudzums (B-12 vitamīna deficīts) var izraisīt arī māniju un psihozi.
Ārstēšana
Ja mānijas cēlonis ir kāda medicīniska problēma, vislabāk ir ārstēt šo problēmu.
Ja mānijas cēlonis ir garīga slimība, vislabākā ārstēšana ir medikamentu un psihoterapijas (sarunas ar terapeitu vai konsultantu) kombinācija.
Ārsti māniju parasti ārstē ar garastāvokļa stabilizatoru un antipsihotisko zāļu kombināciju. Lietojot šos medikamentus, pacientam regulāri jāapmeklē ārsts, lai pārbaudītu, vai nav blakusparādību.
Kad mānijas simptomi ir izzuduši, ilgtermiņa ārstēšana ir vērsta uz profilaktisko ārstēšanu. Šāda veida ārstēšanas mērķis ir novērst mānijas vai depresijas periodus. Ļoti bieži tas tiek darīts, izmantojot medikamentu un psihoterapijas kombināciju. Medikamenti vislabāk iedarbojas bipolāro traucējumu un citu garīgo slimību gadījumā, ja tie tiek kombinēti ar citiem ārstēšanas veidiem, piemēram, psihoterapiju.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir mānija?
Atbilde: Mānija ir garastāvokļa traucējums, kas parasti ir medicīnisku problēmu vai garīgas slimības simptoms.
J: Kā jūs raksturotu cilvēku ar māniju?
A: Cilvēku ar māniju varētu raksturot kā maniaku.
J: Ko grieķu valodā nozīmē vārds "mānija"?
Atbilde: Vārds "mānija" nāk no grieķu valodas (μανία nozīmē mānija), kas ir atvasināts no vārda μαίνομαι (mainomai), kas nozīmē "dusmoties" vai "dusmoties".
Vai mānija pati par sevi ir slimība?
Atbilde: Nē, mānija ir simptoms, nevis slimība pati par sevi.
J: Kas var izraisīt māniju?
Atbilde: Māniju var izraisīt dažādas lietas, piemēram, nelegālas narkotikas un smadzeņu audzēji, taču visbiežāk tā ir raksturīga cilvēkiem ar bipolāriem traucējumiem.
J: Vai mānija var būt dažāda smaguma?
Atbilde: Jā, tāpat kā citi simptomi, arī mānija var būt viegla (ne pārāk smaga), smaga (ļoti smaga) vai kaut kas starp tiem. Vieglākas formas parasti sauc par hipomaniju.
J: Vai ir kādi ar māniju saistīti riski? A: Jā, ļoti smagi mānijas gadījumi var izraisīt psihozi ar halucinācijām un murgiem, un var būt nepieciešama hospitalizācija, lai novērstu kaitējumu sev vai citiem.
Meklēt