Mānija

Simptomi

Visbiežāk sastopamie mānijas simptomi ir:

• Eiforisks (ļoti laimīgs) vai aizkaitināms (viegli uzbudināms vai aizkaitināms) garastāvoklis.
• Būt ļoti runīgam. Tas ietver ļoti ātru runāšanu (saspringta runa) un ļoti ātru lēkāšanu no vienas idejas uz nākamo (ideju lidojums).
• neparasti liels enerģijas daudzums
• Nav nepieciešams miegs
• Būt ļoti hiper

Citi mānijas simptomi var būt:

• sacīkšu domas, kas dažkārt var neļaut cilvēkam koncentrēties uz kaut ko citu, izņemot savas domas.
• Impulsīva rīcība (rīkojas, nepārdomājot), piemēram, tērē daudz naudas vai nodarbojas ar nedrošu seksu. Cilvēki maniakāla stāvoklī biežāk pakļauj sevi briesmām.
• Fiziski simptomi, piemēram, svīšana, kājāmgājiens un svara zudums.
• Hiperseksualitāte (vēlme nodarboties ar seksu daudz vairāk nekā parasti).
• Ilūzijas, piemēram:
• Lielības ilūzijas: Cilvēks uzskata, ka ir ļoti svarīgs, piemēram, ka viņš visu zina, ir slavens, visvarens vai ļoti bagāts.
• Ilūzijas par potenciālu: Cilvēks tic, ka viņš spēj darīt lietas, ko viņš patiesībā nespēj (piemēram, tic, ka var uzbūvēt māju, lai gan nekad iepriekš neko nav cēlis).
• vajāšanas ilūzijas: Persona uzskata, ka citi cilvēki "vēlas viņu dabūt" un tīši rada viņa problēmas.

Oficiālā diagnoze (DSM-5)

Amerikas Savienotajās Valstīs garīgo slimību diagnosticēšanai izmanto grāmatu "Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmata" (DSM), ko izdevusi Amerikas Psihiatru asociācija. Saskaņā ar jaunāko DSM versiju DSM-5 cilvēkam ir "maniakālā epizode", ja visas šīs lietas ir patiesas:

1. Personas garastāvoklis ir neparasti eiforisks vai aizkaitināms septiņas dienas vai ilgāk.
2. Personas garastāvokļa izmaiņas nav izraisījušas nelegālas narkotikas, medikamenti vai medicīniska saslimšana.
3. Personas mānija ir:
1. rada acīmredzamas problēmas darbā, ģimenē vai ar draugiem; VAI
2. padarot viņus par psihotiķiem; VAI
3. radot draudus sev vai citiem.

Turklāt personai ir jābūt arī trim vai vairākiem no šiem simptomiem:

1. Paaugstināta pašapziņa vai grandiozitāte (cilvēks jūtas ļoti svarīgs un īpašs).
2. Nepieciešams tikai nedaudz miega, lai justos atpūties.
3. Runā vairāk nekā parasti vai arī šķiet, ka cilvēkam ir jārunā nepārtraukti (uzstājīga runa).
4. Pārlēkšana no vienas domas uz citu vai arī cilvēks jūtas tā, it kā domas mētātos kājām gaisā.
5. "uz mērķi vērstas aktivitātes" pieaugums, piemēram, lielu jaunu projektu uzņemšanās, vai "psihomotors uzbudinājums" (daudz kustas, nespēj mierīgi nosēdēt).
6. Viegli novērš uzmanību (cilvēks pārāk viegli pievēršas lietām, kas nav svarīgas).
7. daudz darbību, kurām ir augsts risks beigties slikti (piemēram, tērēt daudz naudas; doties seksuālos piedzīvojumos).

Oficiālā diagnoze (ICD-10)

ICD-10 ir Pasaules Veselības organizācijas veselības problēmu klasifikācijas sistēma. Tajā maniakālas epizodes aprakstītas šādi:

• Cilvēka garastāvoklis ir eiforisks un var mainīties no laimīga un bezrūpīga līdz "gandrīz nekontrolējamam uztraukumam".
• Personai ir neparasti daudz enerģijas un tā vienmēr nodarbojas ar kādu aktivitāti.
• Personai šķiet, ka viņai ir jāturpina runāt
• Personai, šķiet, nav nepieciešams miegs
• Cilvēks nespēj pievērst uzmanību un ļoti viegli novērš uzmanību.
• Bieži vien cilvēks jūtas ļoti svarīgs, ir daudz pārliecinātāks nekā parasti un viņam ir nepamatoti priekšstati par to, ko viņš var izdarīt (piemēram, viņam var šķist, ka nekas nevar viņu atturēt no tā, ko viņš vēlas).
• Personai nav normālu sociālo aizliegumu (izpratnes par to, ko ir pareizi un atbilstoši darīt citu cilvēku klātbūtnē). Tas var novest pie uzvedības, kas ir nepiemērota, pārgalvīga un neparasta personai.

Pacienti ar lielības ilūzijām var maldīgi domāt, ka viņi ir daudz spēcīgāki, nekā patiesībā ir.


Demi Lovato, dziedātāja, aktrise un rakstniece, kura ir paziņojusi, ka viņai ir bipolārie traucējumi

Cēloņi

Garīgās slimības

Mānija parasti ir garīgās slimības, visbiežāk bipolāro traucējumu, simptoms. Diagnozi I tipa bipolāro traucējumu (bipolāro I tipa traucējumu) var uzstādīt, pamatojoties uz vienu mānijas epizodi. Tas ir visbiežāk sastopamais mānijas cēlonis.

Tomēr, ja cilvēkam ir hipomanija, viņam var būt II tipa bipolārie traucējumi vai ciklotimija.

Arī tad, ja cilvēkam psihoze ilgst ilgāk nekā mānija, viņam var būt šizoafektīvie traucējumi.

Medicīniskie cēloņi

Māniju parasti izraisa garīga slimība. Tomēr arī dažas medicīniskas slimības var izraisīt mānijas simptomus. Daži ārsti izmanto mnemoniku E-MANIC, lai atcerētos iespējamos medicīniskos mānijas cēloņus:

• Endokrīnās sistēmas: hipertireoze, hipotireoze vai Kušinga sindroms var izraisīt māniju. (Tās visas ir problēmas ar hormoniem organismā.)
• Zāles: Daudzu dažādu medikamentu blakusparādības var būt mānija. Pie šiem medikamentiem pieder amfetamīni (bieži tiek lietoti uzmanības deficīta unhiperaktivitātes sindroma jeb ADHD ārstēšanai), antidepresanti, kortikosteroīdi, opiātu pretsāpju līdzekļi un daudzi citi.
• Alkohola vai nelegālo narkotiku lietošana: Alkohols un daudzas citas narkotikas var izraisīt māniju. Pie šīm narkotikām pieder kokaīns, amfetamīni, fenciklidīns (PCP), lizergīnskābes dietilamīds (LSD), inhalatori, opiāti, anaboliskie steroīdi un MDMA (ekstazī).
• Neiroloģiskas problēmas: Daudzas dažādas problēmas ar smadzenēm var izraisīt māniju. Piemēram, smadzeņu audzēji, smadzeņu traumas, multiplā skleroze un Hantingtona slimība var izraisīt mānijas simptomus.
• Infekcija: Smadzeņu infekcijas var izraisīt māniju. Piemēram, meningīts, HIV/AIDS izraisītas smadzeņu infekcijas un neirosifilis (sifilisa pēdējā stadija, kad slimība sasniedz smadzenes).
• Sirds un asinsvadu slimības un cerebrovaskulāri negadījumi (insulti)

Nepietiekams B-12 vitamīna daudzums (B-12 vitamīna deficīts) var izraisīt arī māniju un psihozi.

Ārstēšana

Ja mānijas cēlonis ir kāda medicīniska problēma, vislabāk ir ārstēt šo problēmu.

Ja mānijas cēlonis ir garīga slimība, vislabākā ārstēšana ir medikamentu un psihoterapijas (sarunas ar terapeitu vai konsultantu) kombinācija.

Ārsti māniju parasti ārstē ar garastāvokļa stabilizatoru un antipsihotisko zāļu kombināciju. Lietojot šos medikamentus, pacientam regulāri jāapmeklē ārsts, lai pārbaudītu, vai nav blakusparādību.

Kad mānijas simptomi ir izzuduši, ilgtermiņa ārstēšana ir vērsta uz profilaktisko ārstēšanu. Šāda veida ārstēšanas mērķis ir novērst mānijas vai depresijas periodus. Ļoti bieži tas tiek darīts, izmantojot medikamentu un psihoterapijas kombināciju. Medikamenti vislabāk iedarbojas bipolāro traucējumu un citu garīgo slimību gadījumā, ja tie tiek kombinēti ar citiem ārstēšanas veidiem, piemēram, psihoterapiju.

Saistītās lapas

• Nenormālā psiholoģija
• Bipolārie traucējumi
• Klīniskā depresija