Glaukoma ir slimība, kuras rezultātā pakāpeniski tiek bojāta acs iekšējā struktūra un galvenokārt redzes nerva šķiedras. Paaugstināts acs iekšējais spiediens (intraokulārais spiediens) ir biežākais iemesls, kas izraisa šo bojājumu, un, ja pacientam nav regulāras ārsta uzraudzības un ārstēšanas, var rasties neatgriezenisks redzes zudums un aklums.

Kas notiek ar aci?

Acī pastāv šķidruma (kamoliņa) cirkulācija, kas uztur spiedienu. Ja šķidruma aizplūšana ir traucēta vai tas tiek ražots pārāk daudz, spiediens pieaug un izspiež reti sastopamās redzes nerva šķiedras. Sākotnēji parasti cieš perifērā redze, tāpēc cilvēks var neredzēt problēmu — zudums notiek lēni un nemanāmi. Dažos gadījumos glaukoma var attīstīties strauji (akūta aizvērta leņķa glaukoma) — tas ir sāpošs stāvoklis ar ātru redzes samazināšanos.

Simptomi

  • Atvērtā leņķa (lēnā) glaukoma: bieži bez simptomiem agrīnā stadijā; pakāpenisks perifēras redzes sašaurinājums un vēlāk "tunelveida" redze.
  • Aizvērta leņķa (akūta) glaukoma: pēkšņas, intensīvas acu sāpes, galvassāpes, slikta dūša un vemšana, brīžiem ātra redzes zuduma sajūta, miglaina redze un var parādīties varavīkšņaini haloes ap gaismām — tas ir medicīnisks neatliekams gadījums.
  • Citi vispārīgi simptomi var būt acu apsārtums, acs cietums pieskārienam un apgrūtināta redze vājā apgaismojumā.

Cēloņi un riska faktori

Glaukoma var rasties vairāku iemeslu dēļ, taču būtiskākie riska faktori ir:

  • vecums (biežāk pēc 40–60 gadiem);
  • ģimenes anamnēzē esoša glaukoma;
  • paaugstināts acu iekšējais spiediens;
  • iekaisuma acu slimības, acu traumas vai agrākas operācijas;
  • noteiktu medikamentu, īpaši steroīdu, ilgstoša lietošana;
  • ārkārtīgi īss vai garš degens (dažām etniskām grupām — lielāks risks);
  • citas slimības, piemēram, cukura diabēts.

Diagnosticēšana

Glaukomu diagnosticē, veicot vairākus izmeklējumus:

  • tonometrija — acs iekšējā spiediena mērījums;
  • optiskā nerva apskate oftalmoskopa vai fotogrāfiju/optiskās koherences tomogrāfijas (OCT) palīdzību;
  • redzes laukuma (perimetrijas) izmeklējums, lai konstatētu perifērās redzes zudumu;
  • gonioskopija — acs priekšējā kamerā esošā leņķa izvērtēšana;
  • pahimetrija — radzenes biezuma mērījums, kas ietekmē spiediena interpretāciju.

Ārstēšana

Mērķis ir samazināt acs iekšējo spiedienu un aizsargāt atlikušo redzes nervu funkciju. Ārstēšanas iespējas:

  • medikamentoza terapija — acu pilieni, kas samazina šķidruma ražošanu vai uzlabo tā aizplūšanu (piemēram, prostaglandīnu analoģi, beta blokatori, alfa agonisti, diurētiķu tipa pilieni); reizēm lieto arī perorālus medikamentus īslaicīgi;
  • lāzera procedūras — trabekuloplastika (atvieglo šķidruma aizplūšanu atvērtā leņķa glaukomā) vai radzenes lāzera duršu veidošana/iridotomija (akūtas aizvērta leņķa profilakse vai ārstēšana);
  • ķirurģija — trabekulektomija, drenāžas implanti vai mūsdienīgas minimāli invazīvas procedūras (MIGS), ja medikamenti un lāzers nav pietiekami efektīvi;
  • akūtas aizvērta leņķa glaukomas gadījumā nepieciešama steidzama ārstēšana, lai ātri samazinātu spiedienu un novērstu neatgriezenisku redzes zudumu.

Uzraudzība un sekošana

Glaukomu parasti ārstē mūža garumā. Regulāras kontroles pie oftalmologa (spiediena mērījums, redzes lauka testi, OCT) ir svarīgas, lai novērtētu slimības progresu un koreģētu terapiju. Svarīgi stingri ievērot ārstējošā ārsta norādījumus un lietot acu pilienus pareizi un regulāri.

Profilakse un ieteikumi

  • regulāras acu pārbaudes, īpaši pēc 40 gadu vecuma vai ja ir riska faktori;
  • informēt ārstu par uzņemamajiem medikamentiem (piem., steroīdiem);
  • uzturēt veselīgu dzīvesveidu — kontrolēt cukura līmeni asinīs, asinsspiedienu, izvairīties no smēķēšanas;
  • ja radniecībā bijusi glaukoma, biežāk veikt profilaktiskas pārbaudes.

Ko gaidīt un kad meklēt palīdzību

Ja jūtat pēkšņas izmaiņas redzē (īpaši smagas sāpes, miglaina redze, haloes ap gaismām vai ātra redzes pazemināšanās), nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību — akūta aizvērta leņķa glaukoma ir ārkārtas situācija. Savukārt, ja nav simptomu, regulāra ārsta pārbaude var atklāt glaukomu agrīnā stadijā, kad ārstēšana visefektīvāk saglabā redzi.

Svarīgi atcerēties: ja redze jau ir zaudēta glaukomas dēļ, to parasti vairs nav iespējams pilnībā atgūt; tomēr savlaicīga diagnoze un ārstēšana var apturēt vai palēnināt turpmāku redzes zudumu.