Tjūdoru periods

Tjūdoru valdības finansiālā attīstība, 1536-53

Likvidācijas
ietekmeTjūdoru valdība ieguva milzīgus ieņēmumus no klosteru likvidācijas. Garīdznieku ienākumi no pirmajiem augļiem un desmitdaļām, kas iepriekš nonāca pie pāvesta, tagad nonāca pie karaļa.

Daļēji pateicoties jaunajiem ieņēmumiem, kas gūti no klosteru likvidēšanas, Kromvels izveidoja ieņēmumu tiesas, lai pienācīgi sadalītu karaļa ienākumus starp dažādām struktūrvienībām. Tās bija sešas tiesas jeb valsts departamenti, katrs pilnībā organizēts ar saviem specializētiem ierēdņiem, ar zīmogiem un biotopiem un atbildīgs par konkrētu ieņēmumu veidu.

Vinčesteras
lomaDarba struktūrvienību skaita pieaugums nozīmēja, ka palielinājās arī iesaistīto ierēdņu skaits, kas padarīja ieņēmumu pārvaldību apgrūtinošu un dārgu. Turpmāku finansiālu un administratīvu grūtību
radās arī 1540.-58. gadā.

Kara ietekmeHenrija
karš ar Franciju un Somerseta karš ar Franciju un Skotiju Anglijai izmaksāja milzīgas naudas summas. Karaļa monētu kaltuve tika izmantota, lai gūtu ienākumus, ražojot mazāk kvalitatīvas
 monētas.

Nozīmīgi perioda notikumi

Kauja pie Stokas (1487)

1487. gadā Henrija VII ienaidnieki no Jorkas nama bija kronējuši pretendentu un izsēdinājuši nelielu armiju Kambrijas piekrastē ar nolūku nozagt kroni. Henrijs VII viņus sakāva pie Īst Stoka. Iespējams, ka šī bija pēdējā kauja Rozes karu laikā.

Angļu reformācija

Tas, iespējams, bija nozīmīgākais notikumu kopums Tjūdoru laikā. Tā sākās pēc Henrija VIII strīda ar pāvestu Klementu VII par viņa atteikumu piešķirt laulības šķiršanu.

Norfolkas sacelšanās (1549)

Sākoties 1549. gadā, šī bija lielākā tautas sacelšanās Tjūdoru laikā. Sākotnēji tā bija iecerēta kā demonstrācija pret kopējās zemes iežogošanu. Tās vadītāju Robertu Kettu pakāra par valsts nodevību.

Dzīve

Nabadzība

Aptuveni trešdaļa iedzīvotāju dzīvoja nabadzībā, un no turīgajiem tika sagaidīts, ka viņi dos žēlastību, lai palīdzētu trūcīgajiem nabagiem. Tjūdoru likumi bija bargi pret tiem, kas nespēja atrast darbu. Tos, kuri pameta savus pagastus, lai atrastu darbu, sauca par klaidoņiem, un viņus varēja sodīt ar pātagu.

Ideja par darba namu pirmo reizi tika ierosināta 1576. gadā.

Veselība

Vidējais dzīves ilgums bija 35 gadi. To noteica toreizējais medikamentu un ārstu nepietiekamais daudzums. Augsts bērnu mirstības līmenis, un tikai 33-50 % iedzīvotāju sasniedza 16 gadu vecumu.

Lai gan tajās dzīvoja tikai neliela iedzīvotāju daļa, Tjūdoru municipalitātes bija pārpildītas un necilvēcīgas. Lielākā daļa pašvaldību nebija bruģētas, lai gan lielākajās pilsētās tas atšķīrās.

Nebija ne kanalizācijas, ne notekūdeņu, un atkritumi vienkārši tika izmesti uz ielas. Šādos apstākļos labi attīstījās tādi dzīvnieki kā žurkas. Lielākajās pilsētās, piemēram, Londonā, sanitāro apstākļu trūkuma dēļ bieži sastopamas tādas slimības kā masaliņas, masalas, malārija, tīfs, difterija, sārtplankumainais drudzis un vējbakas.

Melnās nāves pandēmijas uzliesmojumi notika 1498., 1535., 1543., 1563., 1589. un 1603. gadā. Slimības straujās izplatīšanās iemesls bija tas, ka pieauga žurku skaits, kuras inficējās ar blusām, kas pārnēsāja slimību.

Pārtika un uzturs

Šajā laikā ļoti bagāto iedzīvotāju pārtikā pārsvarā bija brieža gaļa, bieži arī melnie putni un dzērves. Augļus un dārzeņus Tjūdori ēda tikai tad, kad bija to sezona. Tomēr kartupeļi nebija plaši izplatīti, jo zemnieki tos bija tikai sākuši audzēt, lai gan tādi pētnieki kā sers Valters Raleigs tos bija ieveduši Lielbritānijā.

Mājas un mājokļi

Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvoja mazos ciematos. Viņu mājas, tāpat kā iepriekšējos gadsimtos, bija salmu būdas ar vienu vai divām istabām. Mēbeles bija vienkāršas, un taburetes bija ierastāka lieta nekā krēsli.

Muižās bija daudz skursteņu, kas kalpoja daudzajiem kamīniem, lai uzturētu siltumu plašajās telpās. Šie kamīni bija arī vienīgais veids, kā pagatavot ēdienu. Ļoti lieli nami bieži bija veidoti simetriskās formās, piemēram, "E" un "H".

Izglītība

Nabadzīgāki bērni nekad neapmeklēja skolu. Bērniem no turīgākām ģimenēm bija skolotāji, kas viņiem mācīja lasīt un franču valodu. Tomēr zēnus bieži sūtīja uz klosteriem piederošām skolām, kur viņi mācījās galvenokārt latīņu valodu klasēs, kurās bija līdz 60 zēniem. Skolas bija bargas, un neiztrūkstoša bija arī pēršana.

Izklaide

Bagātnieki mēdza doties medībās, lai nogalinātu briežus un mežacūkas saviem mielastiem. Viņiem patika arī šermeņošanas un bruņinieku sacensības. Lielākā daļa bagātnieku vēroja lāču cīņas.

Mode

Tjūdoru laikos mode liecināja par to, cik turīgs esi. Bagāti cilvēki varēja atļauties apģērbu no smalka lina vai zīda. Viņi tos arī izšuva ar zelta diegiem un dārgakmeņiem. Dāmām bija jāvalkā korsetes, kas bija izgatavotas no kaula, un tās samazināja vēderu un vidukli, lai cilvēks izskatītos slaidāks. Nabadzīgāki cilvēki valkāja vienkāršas vilnas drēbes - vīrieši valkāja tuniku un bikses, bet sievietes valkāja garu kleitu ar priekšautu virsū.

Monarhi

Šajā laikā valdīja pieci Anglijas monarhi, kas bija Tjūdoru dzimtas pārstāvji.

• Henrijs VII (1485-1509)
• Henrijs VIII (1509-1547)
• Edvards VI (1547-1553)
• Džeina Greja (1553) - deviņas dienas bija nominālā karaliene, neveiksmīgi cenšoties novērst Marijas I kļūšanu par karalieni. Nebija Tjūdoru nama locekle.
• Marija I (1553-1558)
• Elizabete I (1558-1603)

Saistītās lapas

• Angļu reformācija