Hazaristāna — Hazaru vēsturiskā kalnainā zeme Afganistānā
Hazaristāna — vēsturiskā hazaru kalnainā zeme Afganistānā: kultūra, vēsture, ainavas un reģioni. Detalizēts pārskats par Bamjanu, Daykundi, Gazni un citiem apgabaliem.
Hazaristāna jeb Hazaradžats (dari persiešu valodā: هزارستان) ir liels kalnains apgabals Afganistānas centrālajā augstienē, kas ir galvenā un vēsturiskā hazaru tautas zeme. Hazaristānas apgabalos ietilpst tādas provinces kā Bamjana, Daykundi, Gora, Gazni, Urozgana, Maidan Wardak, Parvana, Samangana, Sar-e Pol, Baglana, Balha, Badgisa, Herata un daži citi apgabali galvenokārt Afganistānas centrālajā daļā.
Ģeogrāfija un klimats
Hazaristāna sastāv no augstām kalnu grēdām, klintīm, ielejām un augstienei raksturīgām stepēm. Augstums virs jūras līmeņa bieži pārsniedz 2 000–3 000 metru, un daudzviet ziemas ir skarbas ar spēcīgām sniega kārtām. Kalnainais reljefs ierobežo lauksaimniecību, padara komunikācijas sarežģītākas un veicina izolāciju starp ciematiem.
Iedzīvotāji un valoda
Hazaras ir dominējošā etniskā grupa Hazaristānā. Viņu valoda parasti tiek saukta par hazargi — dialekts, kas pieder dāru (dari) persiešu valodas grupai un satur atsevišķas leksikas iezīmes, kā arī aizgūtas formas no mongolu un turku valodām. Reliģiski lielākā daļa hazaru ir šīītu (galvenokārt divpadsmitnieku šīisms), taču ir arī ismailski un sunnītu mazinieki.
Vēsture un politiska situācija
Hazaristāna ir sena apdzīvota teritorija ar bagātu vēsturi, kurā atspoguļojas persiešu, mongolu un citu reģiona ietekme. 19. gadsimtā apgabals bija pakļauts vardarbīgai iekļaušanai Afganistānas centrālajā valdībā — šīs kampaņas pret hazariem atstāja dziļas rētas un ilgstošu marginalizāciju.
20. un 21. gadsimtā hazaru kopienas cieta no diskriminācijas, vardarbības un mērķtiecīgas vajāšanas, it īpaši konflikta periodos un pie dažādiem režīmiem, tai skaitā talibu valdīšanas laikā. Tomēr pēdējās desmitgadēs hazaru politiskā līdzdalība un sociālā aktivitāte pieauga, un daļa reģiona piesaista ceļotājus kultūras un vēsturisko objektu dēļ.
Kultūra un pieminekļi
Hazaru kultūra ietver bagātu mutvārdu tradīciju, poēziju, mūziku, tradicionālos tērpus un amatniecību. Tautas svētki, piemēram, Nowruz (persiešu Jaunais gads), tiek plaši svinēti.
Bamjana ieleja, kas atrodas Hazaristānā, ir viens no reģiona svarīgākajiem kultūras un arheoloģijas centriem. Tur atradās leģendārās Bamjanas Budas — milzīgas statujas, ko 2001. gadā iznīcināja Taliban; šī vieta ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā "The Cultural Landscape and Archaeological Remains of the Bamiyan Valley". Vēsturiskās drupas, alu tempļi un senie ceļi pievilina pētniekus un tūristus.
Ekonomika un dzīvesveids
- Galvenais iztikas avots ir kalnu lauksaimniecība — auzas, mieži, dārzeņi un augļi ielejās un terasēs.
- Piensaimniecība un kazkopība (auni, kazas) ir izplatīta, īpaši attiecībā uz ziemas pārvietošanos un barības nodrošināšanu.
- Dažos apgabalos attīstās raktuvju izmantošana (ogles, minerāli) un amatniecība — paklāju aušana, metāla un koka darbi.
- Infrastruktūra bieži vien ir vāja: ceļi, veselības aprūpe un izglītība daugviet ir nepietiekami attīstīti, taču pēdējos gados dažas vietas (piem., Bamjana) saņēmušas attīstības projektus un tūrisma veicināšanas iniciatīvas.
Mūsdienu izaicinājumi un migrācija
Hazaristāna un tās iedzīvotāji saskaras ar vairākiem izaicinājumiem:
- Drošība: konflikti un uzbrukumi ir radījuši cilvēku bojāejas un iekšējas bēgļu kustības.
- Diskriminācija: hazaru kopiena ilgstoši cīnās pret etnisku un reliģisku marginalizāciju.
- Ekonomiskā nestabilitāte: ierobežotas iespējas nodarbinātībai un zemi gražojošo apstākļu dēļ.
Daudzi hazari devās vai dodas emigrācijā uz kaimiņvalstīm (Pākistānu, Irānu) un tālāk uz Eiropu, Ziemeļameriku un Austrāliju, meklējot drošību un iespējas izglītībai vai darbam. Tajā pašā laikā daļa kopienas paliek un darbojas, lai uzlabotu vietējo situāciju, attīstītu izglītību un sociālos pakalpojumus.
Nākotnes perspektīvas
Hazaristānas nākotne ir saistīta ar politiskās iekļaušanas, drošības uzlabošanas un infrastruktūras attīstības iespējām. Starptautiskā palīdzība, vietējo līderu iniciatīvas un diasporas atbalsts var veicināt izglītības pieejamību, ekonomisko attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu. Tomēr reģiona attīstība būs atkarīga arī no plašākas Afganistānas politiskās un drošības situācijas.
Saistītās lapas
- Hazaru tauta
- Afganistāna
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Hazaristāna?
A: Hazaristāna ir liels kalnains apgabals Afganistānas centrālajā augstienē.
J: Kas ir galvenie Hazaristānas iedzīvotāji?
A: Hazaru tauta ir galvenie un vēsturiskie Hazaristānas iedzīvotāji.
J: Kuras provinces ietilpst Hazaristānā?
A: Hazaristānā ietilpst tādas provinces kā Bamjana, Daykundi, Gora, Gazni, Urozgana, Maidan Wardak, Parvana, Samangana, Sar-e Pol, Baglana, Balha, Badgisa, Herata un daži citi apgabali galvenokārt Afganistānas vidienē.
J: Kāda ir Hazaristānas topogrāfija?
A: Hazaristāna ir liels kalnains apgabals Afganistānas centrālajā augstienē, kas norāda, ka tās reljefs ir kalnains un kalnains.
J: Vai Hazaristāna ir blīvi apdzīvota teritorija Afganistānā?
A: Fragments nesniedz nekādu informāciju par iedzīvotāju blīvumu Hazaristānā.
J: Kāda ir Hazaristānas nozīme Afganistānas vēsturē?
A: Fragments nesniedz nekādu informāciju par Hazaristānas nozīmi Afganistānas vēsturē.
J: Kādā valodā runā Hazaristānā?
A: Atbilde nesniedz nekādu informāciju par valodu, kurā runā Hazaristānā. Tomēr tajā ir minēts, ka Hazaristānas apzīmēšanai izmanto dari persiešu valodu.
Meklēt