Bolcāno province
Dienvidtirole, pazīstama arī ar itāļu valodas nosaukumu Alto Adige (vācu: Südtirol), ir autonoma province Itālijas ziemeļos. Kopā ar Trento provinci tā veido Trentīno-Alto Adidžes/ Dienvidtiroles reģionu. Provinces platība ir 7400 kvadrātkilometri (2857 kvadrātkilometri). Tajā dzīvo aptuveni 511 750 iedzīvotāju (2011. gads). Provinces galvaspilsēta ir Bolcāno pilsēta. Provinces robežas ir Graubīndene un Lombardija rietumos, Tirole un Zalcburga ziemeļos, Trentīno un Veneto dienvidos.
Lai gan tā ir daļa no Itālijas, lielākā daļa iedzīvotāju runā vāciski. Aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju runā itāļu valodā, no kuriem lielākā daļa dzīvo divās lielākajās pilsētās (Bolcāno un Merāno). Itāļu un vācu valoda ir oficiālās valodas. Dažās provinces daļās tiek runāts arī trešajā valodā - ladīniešu valodā, kas ir arī oficiālā valoda. Dienvidtirole ir visizplatītākais provinces nosaukums senajā angļu valodā. Vācu un ladiniešu valodā runājošie šo apgabalu parasti dēvē par Südtirol. Oficiālais nosaukums ir Bolcāno province (itāļu val: (itāļu valodā: Provincia autonoma di Bolzano - Alto Adige; vācu valodā: Autonome Provinz Bozen - Südtirol; ladiniešu valodā: Provinzia autonoma de Balsan/Bulsan - Südtirol).
Dienvidtirole/Alto Adidže ir autonoma province. Tai ir sava likumdevēja vara, kas pieņem daudzus likumus, kuri ir atšķirīgi no Itālijas valdības pieņemtajiem likumiem. Kopš 1989. gada valdības vadītājs ir Luiss Durnvalders. Viņš ir Dienvidtiroles Tautas partijas biedrs, kas pārvalda valsti kopš 1948. gada.
Nosaukums
Alto Adidžes nosaukums cēlies no Adidžes upes nosaukuma. "Alto" nozīmē augšējais, jo caur provinci plūst upes augštece.
Šo nosaukumu pirmo reizi izveidoja Napoleona laika franči, lai atšķirtu (norādiet: atšķirtu) šo itāliski runājošo apgabalu no Austrijas impērijas Tiroles, kas atradās tieši uz ziemeļiem.
Vēsture
Laikā no renesanses līdz 19. gadsimtam visa šī teritorija, kas sākotnēji bija apdzīvota tikai ar latīņiem no Romas impērijas laikiem, piedzīvoja lielu ģermanizāciju. Gadsimtos pirms Napoleona tikai Dolomītu apgabals tagadējās Dienvidtiroles teritorijas rietumu daļā (īpaši Venostas ieleja pie Merano) palika neolatīnisks.
Austrija līdz 1918. gadam kontrolēja šo teritoriju ar nosaukumu Dienvidtirole, pēc Itālijas neatkarības kariem īstenojot pilnīgu vāciskuma politiku.
Pēc Pirmā pasaules kara, neraugoties uz to, ka tās iedzīvotāji gandrīz pilnībā bija vāciski runājoši, ar Senžermēnas līgumu Dienvidtirole tika pievienota Itālijas karalistei, un tās nosaukums oficiāli tika mainīts uz Alto Adidži. Tas notika, pamatojoties uz Itālijas iredentistu vēlmēm, kuri uzskatīja Alto Adidži par Itālijas ģeogrāfisko teritoriju un pamatoja to ar faktu, ka sākotnēji līdz XIV gadsimtam šajā teritorijā pārsvarā bija "ladiniešu valoda". Turklāt fašistiskā valdība atbalstīja provinces industrializāciju, lai piesaistītu itāļu imigrantus: šīs "italianizācijas" rezultātā šodien 120 000 cilvēku jeb 23 % iedzīvotāju salīdzinājumā ar 135 000 1960. gadā (35 %) lieto itāļu valodu kā dzimto valodu.
Dienvidtiroles valdošā politiskā partija ir "Südtiroler Volkspartei", kurai kopš 1947. gada ir absolūts vairākums, jo šeit ir daudz vāciski runājošo. Tieši pēc Otrā pasaules kara apmēram 65 % iedzīvotāju dzimtā valoda bija vācu, apmēram trešdaļa - itāļu, bet apmēram pieci procenti runāja ladinieku valodā. 2011. gada tautas skaitīšanā procentuālais īpatsvars bija šāds: 63 %, 23 % un 4 % (vēl 10 % ir imigranti ārpus Itālijas).
Jautājumi un atbildes
J: Kā sauc Dienvidtiroli?
A: Dienvidtirole ir pazīstama arī ar itāļu valodas nosaukumu Alto Adige (vācu: Südtirol, itāļu: Alto Adige, dienvidbavāru: Sidtiroul).
J: Kādu reģionu veido Dienvidtirole kopā ar Trento provinci?
A: Dienvidtirole kopā ar Trento provinci veido Trentīno-Alto Adidžē/ Dienvidtiroles reģionu.
J: Cik liela ir Dienvidtiroles province?
A: Provinces platība ir 7400 kvadrātkilometri (2857 kvadrātkilometri).
J: Kāda ir Dienvidtiroles galvaspilsēta?
A: Dienvidtiroles galvaspilsēta ir Bolcāno.
J: Kādās valodās runā dažās provinces daļās?
A: Dažās provinces daļās oficiāli runā vācu, itāļu un ladiniešu valodā.
J: Kura politiskā partija Dienvidtirolē valda kopš 1948. gada? A:Dienvidtiroles Tautas partija pārvalda provinci kopš 1948. gada.
