Dienvidtirole, pazīstama arī ar itāļu valodas nosaukumu Alto Adige (vācu: Südtirol), ir autonoma province Itālijas ziemeļos. Kopā ar Trento provinci tā veido Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles reģionu. Provinces platība ir apmēram 7 400 kvadrātkilometri (apm. 2 857 kvadrātjūdzes). Tajā dzīvo aptuveni 511 750 iedzīvotāju (2011. gads). Provinces galvaspilsēta ir Bolcāno. Provinces robežas ir ar Graubīndeni un Lombardiju rietumos, ar Tiroli un Zalcburgas federālajām zemēm ziemeļos, kā arī ar Trentino un Veneto dienvidos.
Lai gan Dienvidtirole ir daļa no Itālijas, lielākā daļa iedzīvotāju runā vāciski. 2011. gada tautas skaitīšanā vācu valodu kā mājas valodu norādīja apmēram 69%, itāļu valodā runājošie veido aptuveni 26%, bet ladiniešu valoda ir mājas valoda apmēram 4–5% iedzīvotāju. Itāļu un vācu valoda ir oficiālās valodas provincē; dažos novados, galvenokārt Dolomītu ielejās, oficiāli tiek atzīta arī ladiniešu valoda. Itāļu valodas runātāji vairāk koncentrējas divās lielākajās pilsētās — Bolcāno (Bozen) un Merāno (Meran) — un daudzviet pilsētās pastāv bilingvāla vide.
Oficiālais provinces nosaukums pieejams trīs valodās: itāļu, vācu un ladiniešu. Tas tiek lietots šādi: Provincia autonoma di Bolzano - Alto Adige (itāļu valodā), Autonome Provinz Bozen - Südtirol (vācu valodā) un Provinzia autonoma de Balsan/Bulsan - Südtirol (ladiniešu valodā). Latviski biežāk lieto nosaukumus Dienvidtirole vai Bolcāno province, savukārt vācu un ladiniešu valodā runājošie parasti norāda Südtirol.
Dienvidtirole ir autonoma province ar plašām pašpārvaldes tiesībām. Tai ir sava likumdevēja vara un plašas finanšu pilnvaras, kas ļauj pieņemt daudzus likumus un administratīvus aktus, kas atšķiras no Itālijas centrālās valdības noteikumiem. Šī autonomija balstās uz īpašo statusu, kas tika nostiprināts pēc Otrā pasaules kara un paplašināts ar vēlajiem statūta grozījumiem; mērķis bija nodrošināt valodas un kultūras tiesību aizsardzību un vietējo pārstāvniecību.
Politiski provinci tradicionāli vada Dienvidtiroles Tautas partija (Südtiroler Volkspartei), kas dominē reģionālajā politikā kopš 1948. gada. No 1989. līdz 2014. gadam provinces vadītājs bija Luiss Durnvalders (Latvijā bieži rakstīts kā Luiss Durnvalders). Kopš 2014. gada amatā ir Arno Kompacher (Arno Kompatscher), kurš turpina strādāt pie autonomijas stiprināšanas, ekonomiskās attīstības un valodu līdzsvara saglabāšanas.
Ekonomiski Dienvidtirole balstās uz vairākām nozarēm: tūrisms (it īpaši Kalnu tūrisms un slēpošana Dolomītos), lauksaimniecība (piemēram, ābolu audzēšana, vīnogulāji kalnu dienvidu nogāzēs) un apstrādes rūpniecība (mazie un vidējie uzņēmumi, pārtikas pārstrāde, mašīnbūve). Reģionālais labklājības līmenis ir augsts, bezdarba līmenis zemāks nekā Itālijas vidējais. Svarīga ir arī attīstīta infrastruktūra: cauri provincē iet A22 (Brennera) autoceļš un dzelzceļa savienojumi uz Austriju un pārējo Itāliju, kas padara Dienvidtiroli par nozīmīgu tranzīta un tirdzniecības mezglu.
Kultūras mantojums šeit ir daudzveidīgs — no alpu tradīcijām un vācu folkloras līdz itāļu kultūras ietekmei un ladiniešu vietējām tradīcijām. Tas atspoguļojas izglītībā, medijos un vietējā administrācijā, kur valodu un kultūras tiesību aizsardzība ir centrāla autonomijas pamatvērtība.