Gūtenberga bībele
Gūtenberga Bībele (pazīstama arī kā 42 rindu Bībele vai Mazarīna Bībele) ir Bībeles latīņu Vulgātas tulkojuma drukātā versija, ko 15. gadsimtā iespieda Johannes Gūtenbergs Maincā, Vācijā. Lai gan tā nav pirmā grāmata, kas iespiesta, izmantojot Gūtenberga jauno kustīgo burtu sistēmu, tā ir viņa galvenais darbs, kam ir galvenā nozīme "Gūtenberga revolūcijas" un "drukātās grāmatas laikmeta" aizsākumā. Tā ir ļoti reta un dārga grāmata. Tika izgatavotas mazāk nekā 200 eksemplāru, un ir zināmas 49 pilnīgas vai gandrīz pilnīgas grāmatas. Tajā ir 1286 lappuses.
Agrākā zināmā grāmata ar kustīgo burtu tika publicēta 78 gadus pirms tam Korejā, un tā ir pazīstama kā Jikji.
[{[41535-33315]}]
Saistītās lapas
Lapa no Gūtenberga Bībeles eksemplāra. Teksts iespiests ar kustīgu metāla burtu. Rokraksta stila ietekmē rakstītais drukas veids nav viegli lasāms. Tekstu ieskaujošā apdare ir veidota ar roku.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Gūtenberga Bībele?
A: Gūtenberga Bībele ir Bībeles latīņu Vulgātas tulkojuma drukātā versija, ko 15. gadsimtā Vācijā iespieda Johannes Gūtenbergs.
Q: Kādi ir citi Gūtenberga Bībeles nosaukumi?
A: Gūtenberga Bībele ir pazīstama arī kā 42 rindu Bībele vai Mazarīna Bībele.
Vai Gūtenberga Bībele bija pirmā grāmata, kas tika iespiesta, izmantojot Gūtenberga jauno kustīgo burtu sistēmu?
A: Nē, lai gan tā nav pirmā grāmata, kas iespiesta ar Gūtenberga jauno kustīgo burtu sistēmu, tā ir viņa galvenais darbs, kam ir galvenā nozīme "Gūtenberga revolūcijas" un "drukātās grāmatas laikmeta" sākšanā.
Jautājums: Cik Gūtenberga Bībeles eksemplāru tika izgatavoti?
A: Gūtenberga Bībeles eksemplāru bija mazāk nekā 200.
Jautājums: Cik ir zināmi pilnīgi vai gandrīz pilnīgi Gūtenberga Bībeles eksemplāri?
A: Ir zināmi 49 pilnīgi vai gandrīz pilnīgi Gūtenberga Bībeles eksemplāri.
Jautājums: Cik lappušu ir Gūtenberga Bībelē?
A: Gūtenberga Bībelē ir 1286 lappuses.
Jautājums: Kāda bija senākā zināmā grāmata ar kustīgo burtu un kad tā tika izdota?
A: Senākā zināmā grāmata ar kustīgo drukāto tekstu tika izdota 78 gadus pirms Gūtenberga Bībeles Korejā, un tā ir pazīstama kā Jikji.
