Kodekss — roku rakstītas grāmatas: definīcija un vēsture

Kodekss — definīcija un vēsture: uzzini par roku rakstītajām grāmatām, to rašanos, pergamentu un nozīmi grāmatu formā no antīkās pasaules līdz viduslaikiem.

Autors: Leandro Alegsa

Kodekss (daudzskaitlī kodeksi) ir grāmatai līdzīgs priekšmets, kurā teksts ir sakārtots atsevišķās lapās, nevis vienā nepārtrauktā ruļļa formā. Kodeksā parasti ir atsevišķas lappuses, kas ir saliktas kopā un iesietas grāmatā. Šo terminu parasti lieto, runājot par roku rakstītām grāmatām, kas var būt veidotas uz papīra, uz pergamenta vai uz pergamenta (vēlākajos periodos arī uz cita veida materiāliem).

Definīcija un galvenās iezīmes

Kodekss atšķiras no rullīša (ritekļa) ar to, ka teksts ir sadalīts atsevišķās lappusēs (folio, bifolium u.c.), kuras parasti savieno mazākas iepakojumos — gatherings jeb sējumos. Kodeksa lapas bieži ir rakstītas abās pusēs, lappušu numerācija un satura rādītāji padara to ērtāku lietošanai, piekļuve noteiktai vietai tekstā ir ātrāka, un tas labvēlīgi ietekmē tekstu kopēšanu, rediģēšanu un komentēšanu.

Materiāli un konstrukcija

  • Rakstīšanas pamati: viduslaiku kodeksi bieži tapa uz pergamenta (govs, aitas vai teļa ādām apstrādāta), bet vēlāk — arī uz papīra. Pergaments ir izturīgs un ļāva saglabāt manuskriptus gadsimtiem.
  • Sējumi un lapu izkārtojums: lapas tika locītas pa pāriem (bifolii) un saliktas sējumos (quire, fascicle). Sējumi tika sakopoti kopā un iesieti starp cietiem vākiem.
  • Vāki un stiprinājumi: koka vai paplāksnīšu pārklājumi, ādas apvalki, metāla stiprinājumi un slēdzenes palīdzēja aizsargāt saturu un saglabāt lapu formu.
  • Apdare: iluminācijas (gaismojumi), iniciāļi, dekoratīvas margas un zelta aplikācijas padarīja manuskriptus gan lasāmus, gan mākslinieciski vērtīgus.

Vēsture un izplatība

Kodekss būtiski pārveidoja grāmatas formu un lietojumu. Jau 1. gadsimtā mūsu ēras romiešu dzejnieks mūsu ēras piemin kodeksa priekšrocības; savukārt aptuveni 3. gadsimtā pēc Kristus kodekss kļuva tikpat izplatīts kā ritekļi. Līdz 6. gadsimtam grieķu un romiešu pasaulē kodekss gandrīz pilnībā aizstāja ruļļus.

Viens no kodeksa popularitātes iemesliem bija kristīgās baznīcas loma: Bībeles un liturģiskie teksti bieži tika kopēti kodeksa formātā, kas atviegloja lasīšanu un izplatīšanu. Arī juridiskie un administratīvie dokumenti ātri adoptēja kodeksu formu.

Roku darbs un ražošanas process

Manuskriptu izgatavošana bija laikietilpīgs un specializēts process. Skriptorijos klosteros, kancelejās vai pie meistariem rakstītāji (skriptori) rūpīgi kopēja tekstu, izmantojot tinti un spalvas, amatnieki taisīja vāku konstrukcijas, bet apmetēji un iluminatori pievienoja dekoratīvos elementus. Katrā kodeksā var redzēt autoru, kopētāju un zīmētāju rokraksta pazīmes, kas ir svarīgas pētniecībā.

Nozīme, saglabāšana un pētījumi

Kodeksi ir svarīgs avots vēstures, literatūras, teoloģijas, mākslas un paleogrāfijas pētniecībā. Daudzi seno un viduslaiku kodeksi glabājas lielajās mūsdienu bibliotēkās un arhīvos, kur tos restaurē, konservē un digitalizē, lai nodrošinātu piekļuvi nākamajām paaudzēm. Pazīstami piemēri ir tādu vērtīgu tekstu kodeksi kā Codex Sinaiticus, Codex Vaticanus, Lindisfarne Gospels un Book of Kells.

Studiju lauciņi, piemēram, kodikoloģija (manuskriptu materiālā puse) un paleogrāfija (rakstības maiņas pētniecība), palīdz noteikt manuskriptu datējumu, izcelsmi un ražošanas apstākļus. Mūsdienās digitalizācija un multispektrālā attēlošana papildina tradicionālās restaurācijas metodes, atklājot tekstus, kas agrāk bija neredzami vai daļēji bojāti.

Kopumā kodekss ir transformējis rakstītā vārda uztveri un saglabāšanu — no vienkārša ruļļa līdz daudzfunkcionālam, ilgmūžīgam formātam, kas ļāvis saglabāt un nodot zināšanas vairāku gadsimtu garumā.

Codex Gigas , 13. gadsimts, BohēmijaZoom
Codex Gigas , 13. gadsimts, Bohēmija

Esteres grāmatas ritums, Seviļa, SpānijaZoom
Esteres grāmatas ritums, Seviļa, Spānija

Saistītās lapas



Jautājumi un atbildes

J: Kas ir kodeīns?


A.: Kodekss ir grāmatai līdzīgs priekšmets ar rakstiem uz atsevišķām lapām.

J: Ar ko kodekss atšķiras no svītras?


A: Kodekss atšķiras no ritekļa, jo tam ir atsevišķas lapas, bet riteklis ir viens nepārtraukts garš dokuments.

J: Kādus materiālus izmantoja kodeksu rakstīšanai?


A: Kodeksi tika rakstīti uz pergamenta vai pergamenta.

J: Cik ilgi grāmatas var kalpot?


A: Grāmatas var kalpot gadsimtiem ilgi.

J: Kas pirmais aprakstīja kodeksu?


A: Pirmais kodeksu aprakstīja mūsu ēras 1. gadsimta romiešu dzejnieks Martials, kurš to slavēja.

Jautājums: Kad kodekss kļuva tikpat izplatīts kā svitki?


A.: Aptuveni 300. gadā pēc Kristus dzimšanas kodekss kļuva tikpat izplatīts kā svītras.

Jautājums: Kad kodekss grieķu-romiešu pasaulē pilnībā aizstāja svītras?


A: Līdz 6. gadsimtam grieķu-romiešu pasaulē kodekss pilnībā aizvietoja svītras.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3