Asuānas zemais dambis (Ēģipte) — vēsture, būve un nozīme

Asuānas vecais dambis pār Nīlu — mūra aizsprosts ar unikālu vēsturi, būvniecību, paaugstinājumiem, ietekmi uz apūdeņošanu un hidroenerģiju, kas noveda pie Augstā dambja būves.

Asuānas zemais dambis jeb vecais Asuānas dambis ir mūra balstu tipa aizsprosts pār Nīlas upei Asuānā, Ēģiptē. Tas tika būvēts galvenokārt no mūra un notur gravitācijas spēka dēļ, kas nozīmē, ka dambja masa pretstāvēja ūdens spiedienam. Aizsprostu 1899.—1902. gadā uzbūvēja britu inženieri un būvniecības uzņēmumi; pabeigšanas brīdī tas bija lielākais mūra dambis pasaulē.

Aizsprosts atrodas pie Nīlas pirmā katarakta un aptuveni 1000 km augšpus upes un apmēram 690 km (tiešais attālums) dienvidaustrumos no Kairas. Šajā vietā upes gaitā ir akmeņainas aizāres un katarakti, kas agrāk dabiski ierobežoja kuģošanas iespējas un nosaka piemērotību dambja izbūvei.

Dambja galvenā funkcija bija regulēt ikgadējās pavasara plūdus un uzkrāt ūdeni sausajam periodam, lai paplašinātu apūdeņošanu un palielinātu lauksaimniecības ražību. Sākotnēji dambja augstums tika apzināti ierobežots, jo būvniecības un ūdens līmeņa celšanas dēļ bija jāņem vērā vēsturiskā mantojuma aizsardzība, it īpaši Fīlē (Fīļu templis) esošā Izīdes templis. Vēlāk, lai pasargātu templis no applūšanas, tie tika pārvietoti uz Agilkijas salu Nasera ezerā.

Lai palielinātu ūdenskrātuvi un apūdeņošanas jaudu, dambju konstrukcija tika paaugstināta divos galvenajos posmos: pirmais paaugstinājums notika 1907.—1912. gadā, otrais — aptuveni 1929.—1933. gadā. Tomēr šīs pārbūves joprojām neatrisināja ilgtermiņa vajadzības, un 1946. gada stipro plūdu laikā dambis gandrīz tika pārplūdināts, kas skaidri parādīja nepieciešamību pēc lielākas krātuves. Rezultātā aptuveni 6 kilometrus augšpus upes tika uzbūvēts Asuānas Augstais dambis.

• 1899–1902 — sākotnējā Asuānas zemā dambja būve;
• 1907–1912 — pirmais paaugstinājums;
• 1929–1933 — otrais paaugstinājums;
• 1946 — spēcīgas plūdi, kas veicināja lēmumu par jauna, lielāka dambja būvniecību.

Otra nozīmīga funkcija ir elektroenerģijas ražošana. Aizsprosta ūdens darbina ūdens turbīnu un ģeneratoru, tādējādi ražojot elektrību vietējai vajadzībai. Hidroenerģijas tehnoloģija attīstījās 19. gadsimtā — tā bija plaši izmantojama Anglijā un Vācijā, un līdz 1900. gadam bija izplatīta ASV un lielākajā daļā Eiropas valstu; hidroelektroenerģija) tika ņemta vērā arī Ēģiptē. Ietekme uz to, ka Ēģipte ieguva piekļuvi šai tehnoloģijai, bija saistīta ar valsts politisko situāciju — tajā laikā Ēģipte atradās Lielbritānijas ietekmē, un režīma vadību formāli pārstāvēja Abass II, kuram bieži nācās piekāpties britu interesēm.

Ar laiku Asuānas zemais dambis zaudēja centrālo lomu valsts ūdens resursu pārvaldībā, jo lielāks un modernāks Asuānas Augstais dambis izveidoja milzīgu krātuvi (Nasera ezeru) un daudz lielāku hidroenerģijas jaudu. Tomēr vecais dambis joprojām pastāv un daļēji darbojas — tam ir vēsturiska un tehniska nozīme kā agrīnās inženierijas piemineklim, kas atspoguļo gan koloniālā laika infrastruktūras ambīcijas, gan pāreju uz mūsdienu ūdenssaimniecības risinājumiem.

Vēsturiski dambja izbūve un tā paaugstināšana mainīja Nīlas plūdu režīmu, apūdeņošanas organizāciju un vietējo lauksaimniecību, kā arī radīja izaicinājumus kultūras mantojuma saglabāšanā. Starptautiska sadarbība — tai skaitā arheoloģiskie glābšanas darbi un UNESCO atbalsts — bija svarīga, lai saglabātu un pārvietotu vērtīgus pieminekļus, piemēram, Fīļu tempļus, pirms plašāka applūdināšana izraisīja neatgriezeniskas izmaiņas reģionā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Asuānas zemais dambis?

Kādam nolūkam tas kalpoja?

J: Kas to uzcēla?

J: Kur tas atrodas?

J: Kāda veida dambis tas ir?

Meklēt pēc burta