Monocīti
Monocīti ir balto asinsķermenīšu veids, kas ir cilvēka organisma imūnsistēmas sastāvdaļa. Tos parasti atpazīst iekrāsotajos uztriepumos pēc lielajiem divšķautņainajiem kodoliem. Tie ir sava veida rezerves šūnas, kas pārvēršas par makrofāgiem un imūnās palīdzības šūnām, ko sauc par dendrītšūnām.
Monocīti imūnsistēmā darbojas divos režīmos:
- Lai normālos apstākļos pakāpeniski papildinātu makrofāgu un dendrītšūnu resursus, un
- Ātri (~ 8-12 stundas) pārvietojas uz inficētajiem audiem, reaģējot uz iekaisuma signāliem. Tur tās dalās un diferencējas par makrofāgiem un dendrītšūnām, lai izraisītu imūno reakciju.
Puse no visiem monocītiem kā rezerve glabājas liesā, pārējie cirkulē vai atrodas audos.
Monocīts gaismas mikroskopā (40x) no perifēro asiņu uztriepes, ko ieskauj eritrocīti.
Fizioloģija
Monocīti veidojas kaulu smadzenēs no cilmes šūnu prekursoriem - monoblastiem. Monocīti cirkulē asinsritē aptuveni vienu līdz trīs dienas un pēc tam parasti nonāk audos visā organismā. Tie veido trīs līdz astoņus procentus no leikocītiem asinīs.
Monocīti, kas no asinsrites migrē uz audiem, diferencējas par makrofāgiem vai dendrītšūnām, kas pēc tam paliek audos. Makrofāgi ir atbildīgi par audu aizsardzību pret svešķermeņiem. Tās ir šūnas ar lielu gludu kodolu, lielu citoplazmas laukumu un daudzām iekšējām pūslītēm svešķermeņu pārstrādei.
Monocīti un to makrofāgu un dendrītšūnu pēcnācēji veic trīs galvenās funkcijas imūnsistēmā. Tās ir fagocitoze, antigēna prezentācija un citokīnu ražošana.
- Fagocitoze ir mikrobu un daļiņu uzņemšanas process, kam seko šo materiālu sagremošana un iznīcināšana. Monocīti spēj arī nogalināt inficētās saimnieka šūnas, izmantojot antivielas.
- Mikrobu fragmenti, kas paliek pēc šādas fermentācijas, var kalpot kā antigēni. Šo procesu sauc par antigēna prezentāciju, un tā rezultātā aktivizējas T limfocīti. Tie izraisa specifisku imūno reakciju pret antigēnu.
- Citi mikrobu produkti var tieši aktivizēt monocītus, un tas izraisa proiekaisuma citokīnu veidošanos.
Monocīti
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir monocīti?
A: Monocīti ir balto asinsķermenīšu veids, kas ir organisma imūnsistēmas sastāvdaļa.
J: Kā var noteikt monocītus?
A: Monocītus iekrāsotajos uztriepumos var identificēt pēc to lielajiem divdaļīgajiem kodoliem.
J: Par ko pārvēršas monocīti?
A: Monocīti pārvēršas makrofāgos un imūnās palīgšūnās, ko sauc par dendrītšūnām.
Kādi ir divi ātrumi, ar kādiem monocīti darbojas imūnsistēmā?
A: Monocīti imūnsistēmā darbojas divos ātrumos: lai pakāpeniski papildinātu rezidentu makrofāgu un dendrītšūnu krājumus normālos apstākļos un lai ātri (~8-12 stundas) pārvietotos uz inficētajiem audiem, reaģējot uz iekaisuma signāliem.
J: Ko monocīti dara, kad tie sasniedz inficētos audus?
A: Kad monocīti sasniedz inficētos audus, tie dalās un diferencējas makrofāgos un dendrītšūnās, lai izraisītu imūno reakciju.
J: Kur tiek glabāta puse no visiem monocītiem?
A: Puse no visiem monocītiem kā rezerve glabājas liesā.
J: Kur atrodas pārējie monocīti?
A: Pārējie monocīti atrodas cirkulācijā vai audos.
