Makrofāgi
Makrofāgi ir baltie asinsķermenīši audos, kas rodas, diferencējoties monocītiem.
Monocīti un makrofāgi ir fagocīti, kas darbojas vispārējā imunitātē. Tie iedarbina arī specifiskus mugurkaulnieku aizsardzības mehānismus (adaptīvo imunitāti).
To uzdevums ir fagocitozēt (uzsūkt un pēc tam sagremot) šūnu atliekas un patogēnus kā stacionāras vai mobilas šūnas. Tās arī stimulē limfocītus un citas imūnās šūnas reaģēt uz patogēnu,
Makrofāga darbības, norijot patogēnu: a. Fagocitozes ceļā norijot, veidojas fagosoma. b. Lizosomu saplūšana ar fagosomu; patogēns tiek sadalīts ar fermentu palīdzību c. Atkritumi tiek izvadīti vai asimilēti (pēdējais nav attēlots). Daļas: 1. Patogēni 2. Fagosoma 3. Lizosomas 4. Atkritumi 5. Citoplazma 6. Šūnu membrāna
Dzīves cikls
Kad monocīts caur asinsvada sieniņu iekļūst bojātos audos, tas pārveidojas par makrofāgu. Monocītus uz bojāto vietu piesaista ķīmiskas vielas, ko izraisa dažādi stimuli. Ir pierādīts, ka dažās vietās, piemēram, sēkliniekos, makrofāgi apdzīvo orgānu proliferācijas ceļā.
Atšķirībā no neitrofīliem, kas dzīvo īsu laiku, makrofāgi organismā izdzīvo ilgāk - līdz pat vairākiem mēnešiem.
