Kolizejs
Kolizejs, kas sākotnēji bija pazīstams kā Flāviju amfiteātris, ir liels amfiteātris Romas pilsētā. Kolizeja celtniecība sākās ap 70.-72. gadu pēc Kristus dzimšanas un tika pabeigta 80. gadā. Darbus sāka imperators Vespasiāns, bet pabeidza imperators Tīts. Imperators Domiciāns veica dažas izmaiņas ēkā laikā no 81. līdz 96. gadam. Tajā bija vietas 50 000 cilvēku. Tā bija 156 metrus (512 pēdas) plata, 189 metrus (620 pēdas) gara un 57 metrus (187 pēdas) augsta. Tas ir lielākais Romas impērijas celtais amfiteātris.
Kolizejs atrodas Itālijas galvaspilsētā Romā. Precīzāk, tas atrodas Tibras upes austrumu krastā, kas šķērso pilsētu, uz austrumiem no senā Romas foruma. Forums senatnē bija ģeogrāfiska teritorija, kurā atradās galvenās varas ēkas, kā arī liels laukums, kurā pulcējās iedzīvotāji. Tā bija gan rosīga dzīvesvieta, gan vieta, kur notika laulības, lielās ballītes, kopienas sapulces utt. Stadions atradās nepilnu kilometru uz dienvidrietumiem, Kapitolijs - nedaudz vairāk nekā kilometru uz rietumiem.
Kolizeju pirmo reizi sauca par Flāviju amfiteātri jeb latīņu valodā - Amphitheatrum Flavium. Tas bija Vespasiāna un Tīta, kuru uzvārds bija Flavius, vārdā. To izmantoja gladiatoru sacensībām un citiem šoviem, piemēram, dzīvnieku medībām, kurās dzīvnieki medīja un ēda gūstekņus, vai arī gladiatori cīnījās pret dzīvniekiem. Tur notika arī ieslodzīto sodīšana ar nāvi, izrādes un kauju ainas; dažkārt tas tika piepildīts ar ūdeni, lai cīnītos jūras kaujās. Romas iedzīvotāji varēja apmeklēt Kolizeju bez maksas; tas bija bezmaksas.
Viduslaikos, pēc 5. gadsimta vidus, to vairs neizmantoja izrādēm. To izmantoja kā mājokli, darbnīcas, kristiešu svētnīcu un būvakmeņu krātuvi.
Zemestrīču dēļ tā tagad ir sagruvusi. Kolizejs ir Romas impērijas simbols. Tas ir viens no populārākajiem Romas tūrisma objektiem. Lielajās piektdienās pāvests vada ar lāpām izgaismotu "Krusta ceļa" procesiju pa dažādiem amfiteātra līmeņiem.
Kolizejs ir attēlots uz eiro piecu centu monētām.
Zeme
Kolizeja celtniecība sākās imperatora Vespasiāna valdīšanas laikā ap 70.-72. gadu. Teritorija bija līdzena, ielejā starp Cēlija, Eskilīna un Palatīna kalniem. Caur ieleju plūda strauts, bet tas bija pārveidots par kanālu. Cilvēki šajā vietā bija dzīvojuši vairāk nekā 200 gadus, bet mājas tika iznīcinātas Romas ugunsgrēkā 64. gadā. Imperators Nerons lielu daļu zemes aizņēma savām vajadzībām. Viņš uzcēla grandiozu pili Domus Aurea, kurā bija ezers, dārzi, celiņi, ko sedza kolonnu (portiku) jumts, un lielas nojumes (paviljoni), kur sēdēt. Viņš lika izbūvēt garāku Aqua Claudia akveduku, lai apvidu apgādātu ar ūdeni. Domus Aurea priekšā atradās arī liela Nerona bronzas statuja - Nerona koloss. Mūsu ēras 68. gadā Nerons zaudēja kontroli pār valdību. Senāts viņu pasludināja par publisku izsūtītāju, un drīz pēc tam viņš izdarīja pašnāvību.
Senās Romas karte ar Kolizeju labajā augšējā stūrī, ko sauc par Amphiteatrum Flavium.
Lielisks piemineklis
Lai atzīmētu Nerona valdīšanas beigas, imperators Vespasiāns Nerona ezera vietā uzcēla Kolizeju. Tas tika uzskatīts par zemes atdošanu atpakaļ Romas iedzīvotājiem. Romieši bieži būvēja pieminekļus, lai atzīmētu svarīgus notikumus, un Kolizejs ir daļa no šīs tradīcijas.
Lielākā daļa Domus Aurea tika nojaukta. Ezeru aizpildīja un zemi izmantoja Kolizeja celtniecībai. Vecajos Domus Aurea dārzos uzcēla gladiatoru skolas un citas ēkas. Kolosu atstāja savā vietā, bet Nerona galvu nomainīja. Vespasiāns to pārdēvēja saules dieva Heliosa vārdā (Colossus Solis). Daudzi vēsturnieki apgalvo, ka Kolizeja nosaukums cēlies no statujas - Kolosa. Parasti romiešu pilsētās amfiteātri tika būvēti pilsētas nomalē. Kolizejs tika uzbūvēts pilsētas centrā, tādējādi tas faktiski atradās Romas reālajā un simboliskajā centrā.
Ēka
Līdz Vespasiāna nāvei 79. gadā Kolizejs bija pabeigts līdz trešajam stāvam. Augšējo stāvu pabeidza un ēku 80. gadā atklāja viņa dēls Tīts. Kasijs Diots stāstīja, ka atklāšanas spēļu laikā tika nogalināti vairāk nekā 9000 savvaļas dzīvnieku. Vespasiāna jaunākais dēls, imperators Domiciāns, ēku pārveidoja. Viņš piebūvēja hipogeumu - pazemes tuneļus, ko izmantoja spēļu laikā izmantoto dzīvnieku un vergu turēšanai. Viņš arī piebūvēja ceturto līmeni Kolizeja augšdaļā, lai tajā būtu vairāk sēdvietu.
Remonts
217. gadā Kolizeju smagi sabojāja ugunsgrēks. Kassiuss Diots sacīja, ka ugunsgrēku izraisījis zibens. Ugunsgrēks iznīcināja amfiteātra koka augšējos stāvus. Līdz 240. gadam tas netika pilnībā salabots, un 250. vai 252. gadā un vēlreiz 320. gadā tas tika remontēts. Teodosijs II un Valentīnijs III (valdīja 425-450) 443. gadā salaboja zemestrīces radītos postījumus; vēl citi darbi sekoja 484. un 508. gadā. Pēdējās ziņas par gladiatoru cīņām ir aptuveni 435. gadā, bet dzīvnieku medības turpinājās vismaz līdz 523. gadam.
Kolizejs viduslaikos
Kolosejs piedzīvoja lielas izmaiņas viduslaiku laikā. gadsimta 500. gadu beigās daļā ēkas tika uzcelta neliela baznīca. Arēna tika izmantota kā kapsēta. Teritorijas zem sēdvietām tika izmantotas mājām un darbnīcām. Ir ziņas par to, ka vēl 1100. gados telpas tika izīrētas. Ap 1200. gadu Frangipani ģimene pārņēma Kolizeju un pārveidoja to par pili.
Lielās zemestrīces laikā 1349. gadā ārējā dienvidu puse sagruva. Lielākā daļa no kritušajiem akmeņiem tika izmantoti Romas piļu, baznīcu, slimnīcu un citu ēku celtniecībā. gadsimta 1300. gadu vidū ziemeļu daļā pārcēlās reliģiska grupa, kas tur atradās vēl 1800. gados. Kolizeja iekšpuse tika izmantota celtniecības akmeņu sagādei. Marmora fasādi dedzināja, lai iegūtu dzēstās kaļķvielas. No sienām tika noplēstas bronzas skavas, kas turēja kopā akmens mūrējumu, atstājot pēdas, kas redzamas vēl šodien.
Viduslaiku Romas karte, kurā redzams Kolizejs
Kolizejs mūsdienās
16. un 17. gadsimtā baznīcas amatpersonas meklēja, kur izmantot lielo un izpostīto ēku. Pāvests Siksts V (1521-1590) vēlējās ēku pārvērst par vilnas fabriku, lai nodrošinātu darbu Romas prostitūtām, taču viņš nomira, un šī ideja tika atmesta. Kardināls Altieri 1671. gadā teica, ka ēku varētu izmantot vēršu cīņām. Daudzus cilvēkus šī ideja saniknoja, un tā ātri tika atmesta.
1749. gadā pāvests Benedikts XIV sacīja, ka Kolizejs ir svēta vieta, kur agrīnie kristieši tika nomocīti. Viņš aizliedza cilvēkiem aizvest vēl vairāk celtniecības akmeņus. Viņš ēkas iekšpusē izveidoja Krusta ceļa stacijas. Viņš teica, ka šī vieta ir kļuvusi svēta ar tur mirušo kristiešu mocekļu asinīm. Tomēr nav vēsturisku liecību, ka Kolizejā būtu nogalināti kristieši.
Vēlākie pāvesti uzsāka projektus, lai glābtu ēku no sabrukšanas. Viņi likvidēja daudzos augus, kas bija aizauguši ar ēku un radīja vēl lielākus postījumus. 1807. un 1827. gadā fasāde tika nostiprināta ar trīsstūrveida ķieģeļu ķīļiem. Ēkas iekšpuse tika remontēta 1831. gadā, 1846. gadā un 20. gadsimta 30. gados. Pazemes telpas daļēji tika izraktas 1810.-1814. gadā un 1874. gadā. Šo rakšanu pabeidza Benito Musolīni 20. gadsimta 30. gados.
Kolizejs 1757. gadā, Džovanni Battista Piranesi
Kolizeja interjers, Roma . Thomas Cole, 1832. Ap arēnu redzamas krusta ceļa stacijas un daudzie augi, kas vēlāk 19. gadsimtā tika noņemti.
Apraksts
Ārpuse
Kolizejs ir brīvi stāvoša ēka, kas ievērojami atšķiras no agrākajiem grieķu teātriem, kuri bija iebūvēti kalnu sānos. Patiesībā tie ir divi romiešu teātri, kas savienoti kopā. Tas ir ovālas formas, 189 metrus (615 pēdas / 640 romiešu pēdas) garš un 156 metrus (510 pēdas / 528 romiešu pēdas) plats. Tā platība ir 6 akri (24 281 m2). Ārējā siena ir 48 metrus (157 pēdas) augsta. Attālums ap ēku bija 545 metri (1788 pēdas / 1835 romiešu pēdas). Arēna ir 287 pēdu (87 m) gara un 180 pēdu (55 m) plata ovāla forma, ko ieskauj 15 pēdu (5 m) augsta siena. Apkārt arēnai bija paceltas sēdvietu rindas.
Ārējā siena tika veidota no aptuveni 100 000 kubikmetru travertīna akmens. To kopā turēja 300 tonnu (660 000 lb) dzelzs skavu. Sienas savienošanai kopā netika izmantota java. Ārējā siena gadu gaitā ir stipri bojāta. Pēc zemestrīcēm ir nogruvuši lieli posmi. Ārējās sienas ziemeļu puse joprojām ir saglabājusies. Tās abos galos ir trīsstūrveida ķieģeļu ķīļi, kas pievienoti 19. gadsimta sākumā, lai sienu noturētu. Pārējā ārsienas daļa, kas redzama šodien, patiesībā ir sākotnējā iekšējā siena.
Šķērsgriezums no Lexikon der gesamten Technik (1904)
Kolizeja LII ieeja ar joprojām redzamiem romiešu cipariem
Kolizeja oriģinālā fasāde
Kolizeja ārpuse, kur redzams ārējās sienas atlikums (pa kreisi) un gandrīz pabeigtā iekšējā siena (pa labi).
