Kolizejs, kas sākotnēji bija pazīstams kā Flāviju amfiteātris, ir viens no vispazīstamākajiem un vislielākajiem antīkās arhitektūras pieminekļiem Romas pilsētā. Kolizeja celtniecība sākās ap 70.–72. gadu pēc Kristus dzimšanas un tika pabeigta 80. gadā. Darbus sāka imperators Vespasiāns, bet pabeidza imperators Tīts. Imperators Domiciāns veica papildu būvniecības darbus un izmaiņas ēkā laikā no 81. līdz 96. gadam, tostarp attīstīja pazemes konstrukcijas jeb hipogejumu. Kolizejs ir viens no lielākajiem un iespaidīgākajiem amfiteātriem, ko uzcēlusi Romas impērija, un tas piesaista miljoniem apmeklētāju no visas pasaules.

Vēsture un celtniecība

Flāviju dinastijas laikā būvētais amfiteātris tika nosaukts par Flāviju amfiteātri jeb latīņu valodā Amphitheatrum Flavium, jo tā iniciatori un pabeidzēji bija Flāviju ģimenes locekļi (Vespasiāns, Tīts un Domiciāns). Celtniecībai izmantoti vietējie materiāli — travertīna akmens, vulkāniskā tufa, romiešu betons un ķieģeļi. Sākotnēji vietā bija neliels ezers vai zemes iegruve, kas aizpildīta ar pamatnes slāni, lai paceltu amfiteātri virs apkārtnes.

Arhitektūra un izmēri

Kolizeja forma ir elipsveida, klasiskā romiešu amfiteātra plānojuma piemērs. Ēka bija sadalīta vairākos līmeņos, ar sekojošām galvenajām iezīmēm:

  • Izmēri: aptuveni 189 metri garš un 156 metri plats elipses garākajā un īsākajā ass virzienā. Augstums ir bijis aptuveni 48–57 metri atkarībā no avota un no tā, kādus sabrukuma pārpalikumus rēķina; mūsdienās redzamā ārējā mūra daļa sasniedz aptuveni 48 metrus.
  • Sēdvietu ietilpība: senlaikos Kolizejā varēja atrast vietu apmēram 50 000 līdz 80 000 skatītāju, parasti tiek minēta skaitļa robeža aptuveni 50 000 kā konservatīvs novērtējums.
  • Fašādes arhitektūra: ārējā fasāde sastāvēja no trim arkādes līmeņiem ar trīs dažādām ordeņu kolonnām (doriskā, joniskā, kornuķa), bet augšējā daļā bija plakanā mijas zona ar nelieliem logiem un karnīzēm.
  • Hipogejums: pazemes tuneļi un kameras zem arēnas grīdas, kas tika paplašinātas galvenokārt Domiciāna laikā, ļāva slēpt dzīvniekus, cīnītājus un mehānismus, kas tika celti vai nolaisti ar pacēlājiem uz arenu.
  • Velārijs: virs tribīnēm bija lieli auduma nojumes (velarium), ko darbināja jūras karavīru apkalpes, lai nodrošinātu skatītājiem ēnu un aizsardzību pret lietu.

Funkcijas un pasākumi

Kolizejā norisinājās dažādi publiski izklaides pasākumi, kas reizēm bija smagāki un vardarbīgāki nekā mūsdienu skatītāju priekšstati par teātri. To izmantoja gladiatoru sacensībām un citiem šoviem, piemēram, dzīvnieku medībām, kurās dzīvnieki valdīja pār ieslodzītajiem, vai arī gladiatori cīnījās pret dzīvniekiem. Tur notika arī ieslodzīto sodīšana ar nāvi, izrādes un kauju ainas; dažkārt arēna tika piepildīta ar ūdeni, lai sarīkotu jūras kaujas jeb naumahijas.

Romas gaŗo tradīciju ietvaros šīs izrādes bija politisks un sociāls instruments — tās demonstrēja imperatora varenību, godināja uzvaras vai nozīmīgus notikumus, reizēm tika rīkotas par godu valdnieku ievērojamām ģimenes vai militārajām uzvarām. Publika parasti varēja apmeklēt Kolizeju bez maksas, jo izrādes bieži rīkoja valsts vai imperatora rīkojumu.

Kolizejs pēc antīkā laika

Pēc Romas impērijas politiskās un ekonomiskās lejupslīdes, it īpaši Viduslaikos pēc 5. gadsimta vidus, Kolizeju vairs neizmantoja kā publisku izklaides vietu. Tā funkcija mainījās — ēkā iekārtoja dzīvojamās telpas, darbnīcas, kristiešu svētnīcas, un tā kalpoja arī kā būvakmeņu noliktava. Daudzu gadsimtu garumā daļa akmens bloku tika izņemta un izmantota citu Romas ēku būvniecībā, piemēram, baznīcām un pilīm.

Zemestrīču un laika ietekme radīja daudzas sabrukuma vietas; ievērojami bojājumi un akmens pazušanas rezultātā mūsdienās saglabājusies tikai daļa no sākotnējās struktūras. Tomēr Kolizejs saglabājis simbolisku nozīmi un kļuva par Romas vēstures un kultūras emblemātisku monumentu.

Saglabāšana, tūrisms un mūsdienu lietojums

Kolizejs ir viens no populārākajiem Romas tūrisma objektiem, to ik gadu apmeklē miljoniem tūristu. Mūsdienās apmeklējumiem un saglabāšanas darbiem pārrauga dažādas institūcijas, tostarp Parco archeologico del Colosseo. Restaurācijas un konservācijas darbi turpinās, lai stabilizētu paliekas un padarītu drošāku apmeklētāju plūsmu. Kolizejs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā daļa no Romas vēsturiskā centra.

Katru gadu Lielajās piektdienās pāvests vada ar lāpām izgaismotu "Krusta ceļa" procesiju pa dažādiem amfiteātra līmeņiem, kas piesaista plašu uzmanību un simbolizē ēkas kristiešu pielūgsmes un mantojuma aspektus.

Simbole un kultūras ietekme

Kolizejs tiek uzskatīts par Romas impērijas spēka un publiskās dzīves simbolu. Tā siluets ir atpazīstams visā pasaulē — Kolizejs pat attēlots uz dažām eiro piecu centu monētām. Tas ir ne tikai laika liecinieks, bet arī vieta, kas iedvesmoja mākslu, literatūru, filmu un populāro kultūru gadsimtu gaitā.

Praktiska informācija apmeklētājiem

  • Apmeklētājiem ieteicams pirkt biļetes iepriekš tiešsaistē, jo rindas pie ieejām var būt ļoti garas.
  • Biļetes parasti ietver piekļuvi Romas foruma un Palatīna kalna apkaimei; pieejamība var atšķirties atkarībā no sezonas un speciālajām izstādēm.
  • Kolizeja teritorijā ir jāievēro noteikumi par drošības pārbaudēm un aizliegumu ievest lielas somas vai asus priekšmetus.
  • Labākais laiks apmeklējumam ir agrais rīts vai vēlā pēcpusdiena ārpus tūrisma sezonas, kad ir mazāks cilvēku blīvums un maigāka gaisma fotoattēliem.

Kolizejs joprojām simbolizē Romas vēsturi — gan tās spožo, gan arī skarbāko pusi. Apmeklējums sniedz iespēju labāk izprast antīkās pasaules sabiedrību, arhitektūru un kultūru, kā arī atgādina par nepieciešamību saglabāt mantojumu nākamajām paaudzēm.