Britannia: romiešu Lielbritānijas nosaukums, Albion un mitiskā tēla vēsture
Britannia: uzzini romiešu Lielbritānijas nosaukumu, Albionas izcelsmi un mītiskā sievas tēla vēsturi — vēsturisks, mitoloģisks un lingvistisks pārskats.
Britannia latīņu valodā bija Lielbritānijas nosaukums. Pēc romiešu iebrukuma mūsu ēras 43. gadā Britannia tika izmantots Romas provinces, kas nosauca par galveno Lielbritānijas daļu, apzīmēšanai. Šī province parasti ietvēra mūsdienu Angliju un daļu Velsas; dažkārt tai tika piedēvēta arī daļa dienvidu Skotijas teritorijas atkarībā no impērijas kontroles brīža. Romiešu laikā robežas mainījās — piemēram, Hadrija mūra (Hadrian's Wall) izbūve 2. gadsimtā iezīmēja ziemeļu frontes līniju, bet vēlākās militārās kampaņas īslaicīgi paplašināja romiešu ietekmi uz ziemeļiem.
Etymoloģija un Albion
Pirms romiešu nosaukuma plašākas lietošanas ķeltu valodās sala bija pazīstama kā Albions. Nosaukuma izcelsme nav pilnībā skaidra — to saista gan ar seno grieķu un latīņu avotu lietojumu, gan ar iespējamu saistību ar vārdu albus (latīņu valodā “balts”), atsaucoties uz Kovaļas (Doveras) baltajām klintīm; tomēr šo etimoloģiju nav viennozīmīgi pierādījuši. Ptolemajs, kas rakstīja mūsu ēras 2. gadsimtā savā grāmatā Geographia, lieto nosaukumu "Albions", kas apliecina šī vārda plašu izplatību antīkajā kartogrāfijā.
Romiešu un grieķu autori reizēm lietoja abus nosaukumus — Albion kā senāku, vietvārda izcelsmes terminu un Britannia kā politisku/administratīvu apzīmējumu provinces kontekstā. Plīnijs Vecākais savā Dabas vēsturē (4.16.102) raksta:
"Tā pati tika nosaukta par Albionu, bet visas salas, par kurām drīzumā īsi runāsim, tika sauktas par Britanniae."
Romiešu provincia un kultūra
Romiešu laikā Britannia nozīmēja ne tikai teritoriju, bet arī administratīvu vienību ar romiešu kara un civilo infrastruktūru — ceļiem, pilsētām, fortiem un mazliet attīstītāku lauksaimniecību. Provinces pārvalde, nodokļu sistēma un vietējās elites romanizācija strauji ietekmēja vietēšo iedzīvotāju ikdienu. Lai gan romiešu kontrole ilgstoši saglabājās dienvidos, ziemeļos turpinājās kustība un pretošanās no pamatiedzīvotāju grupām, kas vēlāk izveidoja atsevišķas, neatkarīgas sabiedrības. Romiešu klātbūtne atstāja nozīmīgu kultūras, vietvārdu un arheoloģisku mantojumu, kas ir pētījumu objekts arī mūsdienās.
Viduslaiki — vārda attīstība un karaliskie tituli
Viduslaikos nosaukumi mainījās atbilstoši valodām un politiskajiem apstākļiem. 930. gadā Anglijas karalis Æthelstan lietoja titulu: rex et primicerius totius Albionis regni ("visas Albiona valstības karalis un galva"), kas norāda uz plašu politisko ambīciju izmantošanu vēsturiska nosaukuma ietvaros. Viņa brāļadēls karalis Edgars 970. gadā sevi nodēvēja par Totius Albionis imperator augustus ("visa Albiona augusts imperators"), kas atspoguļo vēlmi legitimizēt valdnieka autoritāti ar plašākiem, pat impērijas mēroga, titulējumiem.
Alfrēds Lielais lietoja vārdu brittania, rādot, ka nosaukums saglabājās arī anglosakšu un literārajā valodā. Šie piemēri parāda, ka gan Albion, gan Britannia bija oficiālas un ideoloģiskas nozīmes vārdi ar vēsturiska un simboliska slodzi.
Valodu attīstība un mūsdienu atvasinājumi
Nosaukums attīstījās dažādās valodās. Senfranču valodā vārds bija Bretaigne, kas mūsdienu franču valodā kļuva par Bretagne — nosaukums, kas mūsdienās apzīmē arī Francijas ziemeļrietumu reģionu (Bretaņu), kurā ielejas britu ciltis migrēja viduslaikos. Vidusangļu valodā parādījās formas Bretayne, Breteyne, savukārt senangļu leksikā bija atsevišķas variācijas, piemēram, Breoton, Breoten, Bryten, Breten, Breoton-lond un Breten-lond, no kurām daļa attiecas uz konkrētām zemēm vai pilsētām (piem., "lond" — Londona).
Britannia kā mitiska un nacionāla tēla attīstība
Vārds Britannia kļuva arī par mītiskās sievietes tēla nosaukumu, kas simbolizē salu vai tautu. Šī personifikācija pirmoreiz parādās romiešu ikonogrāfijā un monētu attēlā jau 2. gadsimtā, bet kā modernā nacionālā simbolika to plašāk atdzīvināja vēlākos gadsimtos. Līdz ar laiku Britannia attēlota kā sēdoša vai stāvoša sieviete ar vairogu un spearu, bieži vien ar jūras un kuģniecības motīviem — simbolizējot jūras varu un aizstāvību. Britu monētu un mākslas tradīcijā šis tēls pastiprinājās, un, piemēram, Britannia parādās uz monētām kopš 17. gadsimta, kā arī literatūrā un propagandā, kur viņa izmantojās, lai reprezentētu valsti, patriotismu un imperiālo identitāti.
Kopsavilkums
Abi nosaukumi — Albion un Britannia — atspoguļo salīdzinoši bagātu vēsturisko un lingvistisko attīstību. Albion ir senāks, vietvārds ar mitoloģisku un ģeogrāfisku nozīmi; Britannia ir romiešu termins, kas kļuva par oficiālu provinces apzīmējumu un vēlāk — par nacionālu un kultūras simbolu. Šo vārdu vēsture saista antīkās ģeogrāfijas aprakstus, romiešu administrāciju, viduslaiku titulētību un mūsdienu simbolismu.
Nacionālais Armadas piemineklis Plimutā, kurā attēlota Britānija
Saistītās lapas
- Brittany
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Britānija?
A: Britānija ir Lielbritānijas nacionālā personifikācija, kas ir sieviete ar trīspirkstu un vairogu, kurai ir ķivere.
J: Kad pirmo reizi tika izmantots Britānijas tēls?
A: Pirmo reizi Britānijas tēls tika izmantots klasiskajā senatnē.
J: Ko latīņu valodā nozīmēja vārds "Britannia"?
A: Latīņu valodā "Britannia" varēja nozīmēt Britu salas, Lielbritānijas salu vai Romas provinci Lielbritāniju Romas impērijas laikā.
J: Ko Britānija attēlota uz monētām?
A: Uz monētām attēlotā Britānija ir redzama sēdus vai guļus stāvoklī ar šķēpu un vairogu.
J: Kad monētas ar Britāniju pirmo reizi tika kaltas Čārlzam II?
A: Monētas ar Britāniju pirmo reizi tika kaltas Anglijas, Skotijas un Īrijas karaļa Kārļa II vārdā pēc daudzām Lielbritānijas Karaliskās flotes uzvarām.
J: Kad no 1797. gada uz monētām sāka attēlot Neptūna trīszobi?
A: Uz monētām Neptūna trīszobi sāka attēlot no 1797. gada pēc daudzām Lielbritānijas Karaliskās flotes uzvarām.
J: Kad pēc 1825. gada uz monētām sāka attēlot Neptūna ķiveri?
A.: Uz monētām ķivere sāka būt redzama pēc 1825. gada.
Meklēt