Tramvajs — pilsētas vieglais sliežu transports, veidi un tīkli

Tramvajs — uzzini par pilsētas vieglo sliežu transportu, tā veidiem, tīkliem un priekšrocībām ilgtspējīgai pilsētas mobilitātei.

Tramvajs ir pilsētas sliežu transportlīdzeklis, kas paredzēts pasažieru pārvadāšanai pa dzelzceļa sliedēm, bieži vien ielu līmenī. Transportlīdzeklis, kas līdzinās vieglajam vilcienam, tramvajs parasti kursē pa vienu vai vairākām vagoniem sastāvošām vienībām un var pārvadāt lielāku cilvēku skaitu nekā autobuss. Tā izmantošana samazina privātā auto skaitu un palīdz mazināt piesārņojumu un ceļu noslogotību, jo viena tramvaja vietā var būt desmitiem automašīnu.

Vārdu tramvajs galvenokārt lieto ārpus Ziemeļamerikas, savukārt Ziemeļamerikā šos transportlīdzekļus bieži sauc par tramvajiem vai trolejbusiem, jo tie galvenokārt pārvietojas pa ielām. Jāatzīmē, ka termins "trolejbuss" parasti apzīmē gumijas riepām braucošu autobusu, kas saņem strāvu no gaisa vadiem — tas ir atšķirīgs transportlīdzeklis un nav viens un tas pats ar tramvaju.

Veidi un konstrukcija

Mūsdienīgākos un lielākos tramvajus, ražotus kopš 1970. gadiem, parasti sauc par vieglajiem sliežu transportlīdzekļiem (angļu valodā — LRV). Tie bieži sastāv no divām vai vairākām savienotām daļām ar saliekamu (elastīgu) savienojumu starp tām, kas darbojas kā cilvēka locītava. Dzelzceļa žargonā šādu vienību sauc par "posmainajiem". Šiem transportlīdzekļiem var būt atsevišķas braukšanas tiesības (piem., atdalītas joslas), nevis tie brauc tieši ielas satiksmē; attālinātākas pieturas un mazākas apstāšanās vietu blīvums ļauj tiem sasniegt lielāku ātrumu.

Tramvaji var atšķirties pēc:

• izkārtojuma — vienkārši (vienas daļas) vai saliekamie vagoni;
• enerģijas padeves — visbiežāk izmanto gaisa vadus (kolektors vai pantogrāfs), retāk — trešā sliede, kondensatori vai baterijas īsām nobraukuma posmiem bez vadiem;
• gabarītiem — vienlīdz plata vai šaura sliede (atsauces uz sliežu platumu pilsētas tīklos);
• ekspozīcijas — divstāvu tramvaji, zema grīda pie pieturas ērtai iekāpšanai utt.

Infrastruktūra un darbība

Tramvaji brauc pa dzelzceļa sliedēm, kas var būt ieklātas ielas virsmā vai atsevišķā koridorā. Pieturvietas parasti atrodas biežos attālumos pilsētā; modernās sistēmās izmanto izsēšanās platformas ar zemas grīdas piekļuvi, elektronisku informāciju par maršrutu un biļešu kontroles risinājumus. Signāliekārtas, joslu atdalīšana un prioritāte pie luksoforiem nodrošina ātrāku un drošāku kursēšanu.

Tramvaja priekšrocības:

• lielāka pārvadāšanas jauda nekā autobusam;
• parasti zemākas ekspluatācijas izmaksas uz vienu pasažieri ilgtermiņā;
• mazāks trokšņa līmenis un emisijas gadījumā, ja elektrība iegūta no atjaunojamiem resursiem;
• labāka pilsētvides organizācija un iespēja mazināt satiksmes sastrēgumus.

Vēsture un tūrisms

Daudzām pilsētām ir vēsturiskas tramvaju līnijas, kas kļuvušas par tūrisma objektu. Piemēram, Sanfrancisko Market ielā ir populāra 1910.–1940. gadu vēsturisko tramvaju (F Market) līnija, kas joprojām pārvieto cilvēkus un tūristus pa centru. Vēl viena tūristu iecienīta sistēma ir Honkonga, kur kursē divstāvu tramvaji — šāds risinājums pasaulē ir salīdzinoši reti sastopams un nodrošina lielu sēdvietu skaitu uz mazā platības patēriņa.

Lieli tramvaju tīkli

Lielākie un blīvākie tramvaju tīkli pasaulē ietver:

• Melburnu — viens no pasaules plašākajiem ielu tramvaju tīkliem;
• Sanktpēterburgu — ar lielu sarāvienu skaitu un daudzām līnijām;
• Ammsterdamu — tradicionāla Eiropas tramvaju pilsēta;
• Berlīni — plats pilsētas transports ar tramvajiem priekšpilsētās;
• Maskavu — liels un intensīvs tīkls;
• Vīni — labi attīstīts vainas centrālais tīkls.

Mūsdienu attīstība

Jaunākās tehnoloģijas tramvajos ietver zemas grīdas konstrukcijas ērtai iekāpšanai bez kāpnēm, modulāras vienības ar labāku piekļuvi invalīdiem, enerģijas atgūšanas sistēmas un akumulatoru segmentus, kas ļauj pārvietoties īsos posmos bez gaisa vadu. Daudzas pilsētas modernizē savus tīklus, ieviešot ātrgaitas tramvaja līnijas (tram-train) vai kombinētas satiksmes risinājumus, kas savieno pilsētas centru ar priekšpilsētām.

Tramvaji turpina būt svarīga videi draudzīga, efektīva un pilsētvidi organizējoša transporta sastāvdaļa, īpaši tur, kur nepieciešams pārvietot lielu skaitu cilvēku īsos un vidējos attālumos ar ierobežotu vietu uz ielām.

Vēsture

Tramvajus pirmo reizi sāka izmantot 1890. gados, kad tie aizstāja zirgu pajūgus - ielu vagonus, ko vilka zirgi.

No 1910. līdz 1930. gadiem daudzās Ziemeļamerikas metropolēs bija īpaši lielāki un garāki tramvaji, kas ar tā sauktajām starppilsētu līnijām devās lielos attālumos uz attālākām priekšpilsētām. Šīm tramvaju līnijām dažkārt bija "īpašas sliedes" ar savu braukšanas joslu (zeme ap sliežu ceļiem), un tajās bija mazāk vietējo pieturvietu.

40. gadu beigās un 50. gadu sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs notika Standard Oil, General Motors un Firestone Rubber sazvērestība. Tās izveidoja uzņēmumu National City Lines, lai gandrīz visās Ziemeļamerikas pilsētās nopirktu tramvaju sistēmas, izjaucot sliežu ceļus un aizstājot tās ar autobusiem. Viņi to darīja, lai varētu gūt lielāku peļņu, pārdodot vairāk naftas, autobusu, automašīnu un gumijas riepu. Tāpēc 80. un 90. gados bija nepieciešams iztērēt simtiem miljonu dolāru no valsts līdzekļiem, lai tramvaju sistēmas pārbūvētu par vieglo sliežu sistēmu, izmantojot vieglos sliežu transportlīdzekļus. Šī sazvērestība ir nedaudz pieminēta 1988. gada filmā "Who Framed Roger Rabbit" ("Kurš pieķēratrusi Rodžeru").

Tramvaju tīkli visā pasaulē:      Valstis ar tramvaju tīkliem Valstis bez tramvaju tīkliem

Jautājumi un atbildes

Q: Kas ir tramvajs?

J: Kā braukšana ar tramvaju var palīdzēt novērst piesārņojumu un neļaut ceļiem kļūt pārāk noslogotiem?

J: Kā sauc tramvajus Ziemeļamerikā?

J: Kā sauc modernākus un lielākus tramvajus?

J: Kāda veida transportlīdzekļiem ir sava braukšanas josla, nevis tie brauc pa ielu?

J: Kur tūristi var izbraukt ar 1910. līdz 1940. gadu vēsturiskajiem tramvajiem?

J: Kurās pilsētās ir vieni no lielākajiem tramvaju tīkliem pasaulē?

Meklēt pēc burta