Koordinātas: 41°44′26″N 12°14′00″E / 41.74056°N 12.23333°E / 41.74056; 12.23333

Tibera (latīņu: Tiberis, itāļu: Tevere) ir trešā garākā upe Itālijā, kas iztek Apenīnu kalnos Emīlijā-Romanjā un tek galvenokārt caur Umbriju un Lacio uz Tirēnu jūru starp Ostiju un Fjumičīno.

Upe ir labi pazīstama, jo tās austrumu krastos tika dibināta Romas pilsēta.

Ģeogrāfija un hidrofizika

Tiberas garums ir aptuveni 405 km, un tās baseina platība ir apmēram 17 000–17 500 km². Tā iztek no Apenīnu grēdas Emīlijas-Romanjas reģionā (numenklatūrā to tradicionāli saista ar Monte Fumaiolo) un virzās dienvidrietumu virzienā, caur Umbriju un Lazio, līdz ietek Tirēnu jūrā starp Ostiju un Fjumičīno.

Galvenie pietekas ietver Anio (itāļu Aniene) un Nera, kā arī vairākas mazākas upes. Vidējais izteces daudzums pie ietekas ir mērenā diapazonā — Tiberes režīms daudzviet ir sezonāli svārstīgs, ar pavasara un rudens plūdiem un vasaras zemu ūdens līmeni.

Vēsture un cilvēka ietekme

Tibera ir cieši saistīta ar Romas vēsturi: tās krastos izvietojās pilsētas agrīnās apmetnes, un Tiberes baseinā veidojās Romas civilizācija. Senatnē upe bija svarīga transportam, tirdzniecībai un ūdensapgādei. Romas centrā atrodas arī Isola Tiberina (Tiberas sala), kas ir sena upes sala ar savu simboliku un funkcionālu lomu.

Laika gaitā Tiberes plūdi radīja nopietnas problēmas Romai. 19. un 20. gadsimtā, īpaši pēc 1870. gada, Romā tika izbūvētas lielas aizsargmūru sistēmas (sauktas par muraglioni), lai ierobežotu plūdu ietekmi un nostiprinātu upes krastus. Šīs hidroinženiertīkles būtiski mainīja upes dabisko režīmu un piekļuvi krastiem.

Kultūra, arhitektūra un saturs

Tiberes krasti Romas pilsētā ir piepildīti ar vēsturiskām celtnēm un tiltiem, no kuriem daudzi saglabājušies no antīkā laika vai tiek atjaunoti vēlākos periodos. Piemēram, Ponte Fabricio ir viens no vecākajiem saglabājušajiem Romas tiltiem. Upes ainava, tās tilti un salas ir plaši attēlotas literatūrā, mākslā un tradīcijās.

Lietojumi, daba un vides stāvoklis

Lai gan Tibera kādreiz bija intensīvi izmantota kā labojams transports, mūsdienās tā ir daļēji navigabla un vairāk tiek izmantota vietējai lauksaimniecībai, ūdensapgādei un rekreācijai. Upe nodrošina biotopus dažādām zivju un putnu sugām; vides aizsardzības pasākumi pēdējās desmitgadēs centušies mazināt piesārņojumu un atjaunot dabiskos apstākļus, taču Romas ietekme uz upi joprojām ir jūtama.

Praktiska informācija

  • Avots: Apenīnu reģions (Monte Fumaiolo tradīcijā).
  • Gala iztece: Tirēnu jūra starp Ostiju un Fjumičīno.
  • Garums: apmēram 405 km.
  • Baseina platība: apmēram 17 000–17 500 km².

Tibera ir gan ģeogrāfisks, gan kultūrvēsturisks simbols Itālijā — upe, kas veidojusi pilsētu un civilizāciju, saglabā gan dabiskas, gan cilvēka radītas iezīmes, kas turpina ietekmēt reģiona dzīvi.