Tjuntjuntjara: aborigēnu kopiena Rietumaustrālijas tuksnesī

Tjuntjuntjara ir nomaļa aborigēnu kopiena Rietumaustrālijas dienvidaustrumos. Tā atrodas Lielajā Viktorijas tuksnesī, Lielā Viktorijas tuksneša dabas rezervāta teritorijā, aptuveni 700 km uz austrumiem no Kalgorlijas. Tuvākā pilsēta, kur dzīvo vairāk cilvēku, ir Lavertona — apmēram 460 km (290 jūdzes) attālumā. Tjuntjuntjara ir savienota ar Irrunytju ziemeļos ar zemes ceļu; piekļuve notiek galvenokārt pa grantētiem un laika apstākļu ietekmē mainīgiem ceļiem.

Atrašanās vieta, klimats un dzīves apstākļi

Atrašanās Lielā Viktorijas tuksnesī nozīmē, ka apkārtne ir plaša, sausa un grūti pieejama. Klimats ir raksturīgs tuksnešiem — karstas vasaras un vēsi, sausas ziemas naktis. Ūdens pieejamība ir kritiska; kopienu izveidošana bieži ir saistīta ar ūdens urbumu ierīkošanu un rūpēm par dzeramā ūdens nodrošināšanu.

Valoda un piederība

Tjuntjuntjara iedzīvotāji (aptuveni 160 cilvēku) runā Pitjantjatjaravalodas dienvidu paveidu. Viņi pieder pie cilvēku grupas, ko dēvē par pilanguṟu (tas nozīmē "no spinifeksa līdzenumiem"). Pilanguṟu kultūras tradīcijas, valoda un ceremonijas ir svarīgs ikdienas dzīves elements, un valodas lietošana mājās un sabiedriskajās aktivitātēs palīdz saglabāt identitāti.

Vēsture

Daļa no pilanguṟu kopienas tika aizvesta no savām dzimtajām zemēm pagājušā gadsimta 50. un 60. gados, kad Vumeras poligonā tika veikti kodolieroču izmēģinājumi un ar to saistītās darbības izraisīja piespiedu pārvietošanos. Lielākā daļa cilvēku, kas tagad dzīvo Tjuntjuntjara, agrāk dzīvoja Kundelē, kas tolaik bija kristiešu misija, tālāk uz rietumiem. Citas pilanguṟu iedzīvotāju kopienas atrodas Oak Valley un Yalata — Dienvidaustrālijas teritorijā.

Tjuntjuntjara kā pastāvīga kopiena tika dibināta astoņdesmito gadu beigās, kad Cundeelee misija tika slēgta un vecākie aizveda cilvēkus atpakaļ uz viņu dzimtajām zemēm, lai izveidotu jaunu dzīvesvietu. Pirmā izvēle bija Jakadunja (apmēram 160 km jeb 99 jūdzes no Tjuntjuntjara). Tika izurbts ūdens urbums un izveidota pagaidu nometne, taču zemē nebija pietiekami daudz ūdens, tāpēc kopiena pārcēlās uz ziemeļiem uz tagadējo Tjuntjuntjara.

Pārvaldība un pakalpojumi

Kopienu pārvalda vietējā padome. Aprīkojumu un daudzus pakalpojumus pārvalda bezpeļņas organizācija Paupiyala Tjarutja Aboriginal Corporation (PTAC). Tjuntjuntjara ir sava veselības klīnika, kur tiek sniegta primārā veselības aprūpe, vakcinācijas un profilakses pakalpojumi. Kopienas skola — Tjuntjuntjara Remote Community School — tika atvērta 2008. gadā; skola nodrošina pamatizglītību un programmās iekļauj vietējās valodas un kultūras elementus. Gan klīnikai, gan skolai palīdz federālā valdība.

• Piegāde un transports: Pasta sūtījumi tiek nogādāti ar lidmašīnu reizi nedēļā; pārtikas krājumi un citi resursi bieži tiek piegādāti ar kravas automašīnām reizi divās nedēļās vai pēc līgumiem ar piegādātājiem.
• Saprātīgas drošības pakalpojumu pieejamība: kopienā nav pastāvīga policijas iecirkņa, tādēļ tiek paļauts uz reģionālām drošības struktūrām un periodisku apmeklējumu.
• Vietējā ekonomika: daudzi iedzīvotāji uztur saikni ar tradicionālajām medībām, vākšanu un amatniecību; māksla (spinifex art) ir svarīgs pašnodarbinātības veids un ienākumu avots.

Māksla, kultūra un iztikas avoti

Spinifex mākslas projekts tika izveidots 1997. gadā, lai kopiena varētu radīt un pārdot mākslas darbus, saglabājot un nododot kultūras stāstus, rakstus un simbolus. Projekts ir devis iespēju vietējiem māksliniekiem piedalīties izstādēs un tirgot savus darbus gan Austrālijā, gan ārzemēs, tādējādi sniedzot ienākumus kopienai un veicinot kultūras apziņu ārpus reģiona.

Demogrāfija un nākotnes perspektīvas

Kopiena ir pieaugusi kopš tās dibināšanas: astoņdesmitajos gados Tjuntjuntjara dzīvoja aptuveni 40 cilvēku. 2006. gada tautas skaitīšanā šeit dzīvoja 150 cilvēki, bet 2011. gada tautas skaitīšanā 17 mājās dzīvoja 162 iedzīvotāji. Mūsdienu aplēses liecina par aptuveni 160 cilvēku, taču iedzīvotāju skaits var mainīties atkarībā no sezonālām pārvietošanās tradīcijām, ģimenes saišu un pieejamajiem pakalpojumiem.

Izaicinājumi un svarīgākie mērķi

Galvenie izaicinājumi Tjuntjuntjara ietver izolāciju, piekļuvi stabilam dzeramajam ūdenim, augstas kvalitātes veselības aprūpi un izglītību, kā arī ilgtspējīgu uzņēmējdarbību. Vietējās vadības un bezpeļņas organizācijas turpina strādāt pie infrastruktūras uzlabošanas, izglītības programmu attīstīšanas un kultūras projektu stiprināšanas, lai nodrošinātu pašpietiekamību un saglabātu tradīcijas nākamajām paaudzēm.

Daudzām izolētām kopienām, tādām kā Tjuntjuntjara, palīdzību nodrošina gan reģionālie, gan federālie programmas partnerībā ar vietējām organizācijām. Māksla, kultūra un vietējā vadība ir spēka avots, kas palīdz saglabāt identitāti un uzlabot dzīves kvalitāti tālā tuksneša reģionā.

Jautājumi un atbildes

J: Kur atrodas Tjuntjuntjara?

J: Kādā valodā runā Tjuntjuntjara iedzīvotāji?

J: Kā cilvēki ieradās dzīvot Tjuntjuntjintjarrā?

J: Kādi pakalpojumi un iespējas ir pieejamas iedzīvotājiem?

Jautājums: Cik daudz cilvēku dzīvo Tjuintjuintjarrā?

J: Vai šajā rajonā ir policijas iecirknis?

Meklēt pēc burta