Camillo Benso, Count of Cavour
Kamiljo Paolo Filipo Džulio Benso, Kavūra, Izolabellas un Leri grāfs (1810. gada 10. augusts - 1861. gada 6. jūnijs), plašāk pazīstams kā Kavūrs (itāļu: [kaˈvur]), bija Itālijas politiķis un valstsvīrs. Viņš bija nozīmīga persona Itālijas apvienošanās kustībā.
Kavūrs piedzima Turīnā Napoleona valdīšanas laikā. Līdz 1831. gadam viņš bija militārpersona. Vēlāk viņš nolēma ceļot pa Eiropu, lai labāk iepazītu industriālās revolūcijas ietekmi. Ceļojumi palīdzēja viņam iepazīt un izprast britu liberālās sistēmas principus.
Pēc četriem gadiem viņš atgriezās Pjemontā. Viņš uzņēmās rūpes par lauksaimniecību un ekonomiku kopumā. Viņš strādāja pie skolu paplašināšanas. Šajā laikā viņa uzņēmējdarbība un banku darbība padarīja viņu par vienu no bagātākajiem cilvēkiem Pjemontā.
No 1832. līdz 1848. gadam Kavūrs bija Grinzānes mērs (tagad par godu viņam sauc Grinzāne Kavūrs). 1847. gadā viņš nodibināja laikrakstu Il Risorgimento. Pēc viņa domām, ekonomiskās un sociālās attīstības procesu, ko viņš bija veicinājis gadiem ilgi, varēja īstenot tikai pēc dziļas politisko institūciju pārstrukturēšanas.
1850. gadā Kavūrs kļuva slavens, jo aizstāvēja "Sikardi likumu", kas samazināja katoļu garīdzniecības privilēģijas. Tajā pašā gadā Sardīnijas karalistes premjerministrs Massimo D'Azeglio viņu izvēlējās par lauksaimniecības, tirdzniecības un jūras kara flotes ministru. Vēlāk viņš kļuva arī par finanšu ministru. Pēc D'Azeglio atkāpšanās no amata 1852. gada 4. novembrī Kavūrs kļuva par Sardīnijas Karalistes premjerministru.
Kavūra politiskajā programmā bija iecerēts padarīt Sardīnijas karalisti par konstitucionālu valsti, kas balstītos uz mērenu un progresīvu liberālismu, tāpēc viņš pievērsās radikālai ekonomikas atjaunošanai. Viņš modernizēja un atbalstīja lauksaimniecību, stiprināja rūpniecības sistēmu un veicināja tirdzniecību ar lielākajām Eiropas lielvarām. Tomēr viņa liberālo programmu kritizēja gan "vēsturiskie kreisie", kas rūpējās par nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, gan "vēsturiskie labējie", kas viņu uzskatīja par konservatīvo tradīciju iznīcinātāju.
1858. gadā viņš parakstīja alianses līgumu starp Sardīnijas karalisti un Francijas impēriju pret Austrijas impēriju. Nākamajā gadā Otrajā Itālijas neatkarības karā pjemontieši un franči sakāva austriešus, kas pēc tam kontrolēja Itāliju.
Pēc Viljafrankas pamiera un Džuzepes Garibaldi ekspedīcijas dienvidos (1860-1861) Itālijas apvienošanās tika pabeigta. Kavūrs kļuva par pirmo apvienotās Itālijas prezidentu. Viņš bija arī pirmais ārlietu ministrs. Viņš bija parlamenta liberāļu grupas vadītājs. Viņš nomira no slimības Turīnā.
Piezīme
- ↑ Aleksis de Tokvils (2008). Un ateo liberale. Religione, politica, società. Dedalo. p. 78.
- ↑ Lorena Forni (2010). La laicità nel pensiero dei giuristi italiani: tra tradizione e innovazione. Giuffrè. p. 79.
- ↑ Giorgio Dell'Arti (2008). Kavūrs: Vita dell'uomo che fece l'Italia. Marsilio.
- ↑ Beales and Biagini, The Risorgimento and the Unification of Italy, 107. lpp.
- ↑ 5.0 5.1 5.2 Breve biografia di Camillo Cavour
- ↑ Hearder, Cavour, Bari, 2000, 26. lpp.
- ↑ 7.0 7.1 7.2 7.3 CAVOUR, Camillo Benso conte di, Dizionario Biografico degli Italiani
- ↑ Mack Smith, Cavour, 68-74 lpp.
| · v · t · e Itālijas premjerministri | |
| Itālijas Karaliste |
|
|
Pella Fanfani Scelba Segni Zoli Fanfani Segni Tambroni Fanfani Leone Moro Leone Baumas Kolombo Andreotti Baumas Moro Andreotti Cossiga Forlani Spadolini Fanfani Craxi Fanfani Goria De Mita Andreotti Amato Ciampi Berluskoni Dini Prodi D'Alema Amato Berluskoni Prodi Berluskoni Monti Letta Renzi Gentiloni Conte | |
.svg.png)
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Kavūrs?
A: Kavūrs bija itāļu politiķis un valstsvīrs, kuram bija svarīga loma Itālijas apvienošanās kustībā.
J: Kad un kur viņš dzimis?
A: Kavūrs dzimis 1810. gada 10. augustā Turīnā, Itālijā, Napoleona valdīšanas laikā.
J: Ko viņš darīja pirms 1831. gada?
A: Pirms 1831. gada Kavūrs bija militārpersona.
J: Ko viņam palīdzēja saprast viņa ceļojumi?
A: Ceļojumi palīdzēja viņam izprast britu liberālās sistēmas principus.
J: Ko viņš darīja pēc atgriešanās Pjemontā?
At: Atgriezies Pjemontā, Kavūrs uzņēmās vadīt lauksaimniecību un ekonomiku kopumā, strādāja pie skolu izplatīšanas, kā arī iesaistījās uzņēmējdarbībā un banku darbībā, kas viņu padarīja par vienu no bagātākajiem cilvēkiem Pjemontā.
J: Kādu likumu viņš aizstāvēja, kas viņu padarīja slavenu?
A: 1850. gadā Kavūrs kļuva slavens, jo viņš iestājās par "Sikardi likumu", kas samazināja katoļu garīdznieku privilēģijas.
J:Kādi bija viņa politiskie mērķi? A:Kavūra politiskās programmas mērķis bija padarīt Sardīnijas karalisti par konstitucionālu valsti, kuras pamatā būtu mērens un progresīvs liberālisms, modernizējot lauksaimniecību, stiprinot rūpniecību un veicinot tirdzniecību ar lielākajām Eiropas lielvarām.
