EULEX Kosovā — ES tiesiskuma misija: mērķi, darbība un kritika

EULEX Kosovā: dziļa analīze par ES tiesiskuma misiju, mērķiem, darbību, izvietošanu, pretrunām un kritiku — kas ietekmē drošību un starptautiskās attiecības.

Eiropas Savienības tiesiskuma misija Kosovā, saukta arī par EULEX Kosova, ir līgums starp Eiropas Savienību un Kosovu. Tā ietvaros dažas Eiropas Savienības valstis nosūtīja un nosūta policijas spēkus, kā arī juristus, lai palīdzētu Kosovai nostiprināt tiesiskumu un drošību. Par misijas izveidi tika panākta vienošanās Ahtisāri plānā, un tās darbību saista ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244. Krievija un Serbija šo misiju uzskatīja un joprojām dažkārt uzskata par nelikumīgu. Misija sāka savu izvietošanu 2008. gada 16. februārī.

Mērķi

• Atbalstīt tiesu un policijas institūcijas: veicināt neatkarīgas, efektīvas un profesionālas tiesu varas, policijas un muitas sistēmas izveidi Kosovā.
• Cīņa pret smagiem noziegumiem: palīdzēt izmeklēt un tiesāt korupciju, organizēto noziedzību, karo noziegumus un citus nopietnus pārkāpumus.
• Kapacitātes būvniecība: mentoru, padomdevēju un apmācību veidā stiprināt vietējo speciālistu zināšanas un iemaņas, lai ilgtermiņā vietējās iestādes spētu darboties patstāvīgi.

Darbība un struktūra

EULEX darbojas saskaņā ar ES Kopējās drošības un aizsardzības politikas (CSDP) mehānismiem. Misijā iesaistīti policijas un tiesu eksperti, prokurori, tiesneši un muitas speciālisti no vairākiem ES dalībvalstu kontingentiem. Darbības formāti ietver:

• Izpildvaras (executive) funkcijas: sākotnēji EULEX īstenoja arī izpildvaras uzdevumus — tiešas izmeklēšanas un procesu vadību īpaši smagos noziegumos.
• Mentorēšana, padomdošana un uzraudzība (MaM): pakāpeniski misija pārgāja uz uzraudzības, padomdošanas un mentorēšanas režīmu, atdodot arvien vairāk pilnvaru vietējām iestādēm.
• Operatīvā sadarbība: sadarbība ar Kosovas institūcijām, starptautiskajām organizācijām un citu valstu spēkiem krimināllietu izmeklēšanā un tiesvedībā.

Juridiskais pamats un vēsture

Misijas izveide balstījās uz Ahtisāri plāna ieteikumiem, kas paredzēja starptautisku atbalstu tiesiskuma stiprināšanai, un uz ANO drošības padomes rezolūru Nr. 1244, kas noteica starptautiskās klātbūtnes iespējamību Kosovā pēc 1999. gada konflikta. Plānots, ka uz vietas būs aptuveni 1 900–2 000 policistu un juristu; tomēr pirmajos posmos faktiskais personāla izvietojums svārstījās — misija savus spēkus sāka izvietot 2008. gada 16. februārī, un sākotnējā fāzē bija izvietoti aptuveni 400 no plānotajiem aptuveni 1 900 speciālistiem. Vēlāk EULEX mandāts un personāla sastāvs vairākkārt tika pielāgots atbilstoši realitātēm uz vietas un ES politiskajiem lēmumiem.

Kritika un pretdarbība

• Starptautiska politiska pretruna: Krievija un Serbija misiju uzskatīja par neatbilstošu, jo tās izveide saistīta ar Kosovas neatkarības jautājumu, ko daļa starptautiskās sabiedrības neregulē viennozīmīgi.
• Efektivitātes un atbildības jautājumi: EULEX ir saņēmusi kritiku par lēnu lietu izskatīšanu, ierobežotu ietekmi uz vietējo tiesu kapacitātes stiprināšanu un par gadījumiem, kad pieprasīta lielāka caurskatāmība un atbildība no misijas darbiniekiem.
• Vietējā uztvere: dažas Kosovas kopienas un politiskie spēki misiju vērtē pretrunīgi — vieni to uztver kā nepieciešamu atbalstu tiesiskuma nostiprināšanā, citi to kritizē kā ierobežojumu suverenitātei vai pārāk lielu ārējo iejaukšanos.

Rezultāti un pašreizējā situācija

Gadu gaitā EULEX ir sniegusi ieguldījumu augsta riska krimināllietu izmeklēšanā un tiesvedībā, palīdzējusi izveidot procedūras un apmācīt vietējos tiesību aizsardzības speciālistus. Tomēr pilnīga pāreja uz pašpietiekamām vietējām institūcijām ir ilgstošs process, un misijas loma ir mainījusies — no izpildvaras funkcijām uz plašāku uzraudzības, padomdošanas un mentorēšanas režīmu. Politiskā un drošības situācija reģionā turpina ietekmēt misijas darbu un tās pieejas nepieciešamību nākotnē.

Secinājums: EULEX Kosovā ir nozīmīga starptautiska iniciatīva tiesiskuma un drošības stiprināšanai reģionā. Tās panākumi un trūkumi tiek vērtēti atšķirīgi atkarībā no politiskā skatpunkta un konkrētu lietu rezultātiem—tomēr plaši pieņemts, ka ilgtermiņa risinājums prasa gan starptautisko atbalstu, gan spēcīgas un neatkarīgas vietējās institūcijas.

Sastāvs un izvietošana

Eiropadome 2007. gada 14. decembrī vienojās par 1800 līdz 1900 cilvēku nosūtīšanu. Nestabila politiskā klimata dēļ šis spēks vēlāk tika palielināts līdz 2000 cilvēkiem. Galvenokārt tas tika darīts tāpēc, ka nebija iespējams panākt vienošanos ar Serbiju. Šo spēku sastāvā galvenokārt ir policisti. Daži no policistiem ir apmācīti, kā kontrolēt nemiernieku pūļus. Daži spēka darbinieki ir prokurori un tiesneši. Tā kā spēki ir tik lieli, drīzumā lielākā daļa ES civildienesta ierēdņu savu darbu veiks tur, nevis Briselē. Misijas vadītājs ir Īvs de Kermabons (Yves de Kermabon), kurš ir pakļauts Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Kosovā Pīteram Feitam (Pieter Feith). Paredzams, ka misijas izmaksas pirmajā gadā būs 165 miljoni eiro.

Galīgo lēmumu par misiju bija plānots pieņemt 2008. gada 28. janvārī. To atlika, jo bija bažas par iespējamo negatīvo ietekmi uz prezidenta vēlēšanu otro kārtu Serbijā 2008. gada 3. februārī un iespējamo Stabilizācijas un asociācijas nolīguma parakstīšanu ar Serbiju šajā dienā. Oficiāli minētais atlikšanas iemesls ir tas, ka misijai nav juridiska pamata (ANO DP rezolūcijas vai līdzīga dokumenta). Vienotā rīcība tika apstiprināta 2008. gada 4. februārī, un tas nozīmē, ka ir vajadzīgs tikai galīgais apstiprinājums; paredzams, ka tas tiks dots 2008. gada 18. februārī.

Joprojām pastāv jautājumi par to, kā šai misijai būtu jāaizstāj ANO administrācija Kosovā. Kamēr šie jautājumi netiks atrisināti, Spānija misijā nepiedalīsies. Spānijas ārlietu ministrs Migels Anhels Moratinoss (Miguel Ángel Moratinos) Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmē paziņoja, ka Spānija nesūtīs savu kontingentu uz EULEX misiju, kamēr Apvienoto Nāciju Organizācija nebūs oficiāli nodevusi tai pilnvaras.

Papildus ES dalībvalstīm piedalīsies arī trešās puses - Turcija, Šveice, Norvēģija un Amerikas Savienotās Valstis.

Ahtisāri plānā bija paredzēta ES policijas un tiesu iestāžu palīdzība.

Politiskā situācija

Eiropas Savienības valstis pašlaik ir sašķeltas. Dažas no tām atzīst Kosovu, bet citas neatzīst. Pašreizējā Eiropadomes prezidentvalsts paziņoja, ka valstis var sūtīt cilvēkus piedalīties misijā, pat neatzīstot Kosovu par neatkarīgu valsti.

Saskaņā ar ES sniegto informāciju misijas pamatā būs Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcija 1244. Ar šo rezolūciju 1999. gadā Kosovā tika ieviesta starptautiska pārvalde. ES spēki vēl nav saņēmuši jaunu ANO Drošības padomes direktīvu, jo Krievija pret to iebilda. Krievija bloķēja ANO misijas nodošanu ES. Serbija uzskata, ka misija nozīmē, ka ES atzīst Kosovu kā neatkarīgu valsti.

ES dalībvalstu karte un to nostāja attiecībā uz Kosovas neatkarības atzīšanuKey :      atzīst Kosovu neatzīst Kosovu

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir EULEX Kosova?

Q: Par ko tika panākta vienošanās Ahtisāri plānā?

J: Cik daudz personāla ir iesaistīts šajā misijā?

J: Kad šī misija sāka izvietot savus spēkus?

Jautājums: Kas uzskata, ka šī misija ir nelikumīga?

J: Ko nosaka ANO Drošības padomes Rezolūcija Nr. 1244?

J: Kāds ir EULEX Kosovā mērķis?

Meklēt pēc burta