Eiropas Savienības dalībvalsts ir suverēna valsts, kas ir pilnībā pievienojusies Eiropas Savienībai (ES) un kuru uz to brīdi saista ES līgumi, tiesību normas un institūciju lēmumi. ES savu pirmo formu — Eiropas Ekonomikas kopienu — izveidoja pēc Romas līguma parakstīšanas 1957. gadā; līgums stājās spēkā 1958. gadā. Kopš tā laika bloks ir augusi un mainījusies gan pēc dalībvalstu skaita, gan funkciju ziņā. Pašlaik ES ir 27 dalībvalstis (pēc Lielbritānijas izstāšanās 2020. gada 31. janvārī).

Vēsture — svarīgākie paplašināšanās posmi

ES paplašināšanās notikusi vairākos posmos. Galvenie paplašināšanās etapi:

  • 1958 — EEK sākotnēji izveidoja sešas valstis (Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Rietumvācija).
  • 1973 — pirmā paplašināšanās: Apvienotā Karaliste, Īrija, Dānija.
  • 1981 — Grieķija.
  • 1986 — Spānija un Portugāle.
  • 1995 — Austrija, Somija, Zviedrija.
  • 2004. gada 1. maijs — vislielākā vienas reizes paplašināšanās: desmit valstis (Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija).
  • 2007. gada 1. janvāris — Bulgārija un Rumānija pievienojās ES; šo pievienošanos plānošana un ratifikācija notika vairākos posmos, tostarp 2005. gada Neumünsteras ceremonijā Luksemburgā.
  • 2013. gada 1. jūlijs — Horvātija pievienojās ES, sasniedzot 28 dalībvalstu skaitu, ko vēlāk samazināja Lielbritānijas izstāšanās 2020. gadā.

Kā valsts kļūst par ES dalībvalsti — prasības un process

Valstij, kas vēlas iestāties ES, jāiziet ilgs un formāls pievienošanās process. Galvenie nosacījumi un soļi:

  • Kopenhāgenas kritēriji: politiskie (stabila demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību ievērošana), ekonomiskie (funkcionējoša tirgus ekonomika spēj konkurēt ES tirgū) un spēja pārņemt ES tiesību kopumu (acquis communautaire).
  • Institucionālais process: kandidātvalsts iesniedz pieteikumu; Eiropas Komisija sagatavo atzinumu; ES Padome formāli piešķir kandidāta statusu un var atvērt pievienošanās sarunas.
  • Sarunas un acquis: sarunu gaitā apskata vairākas jomas (parasti sadalītas pa kapitulām), kandidātvalstij jāparāda spēja īstenot un ievērot ES likumus; var tikt noteiktas pārejas perioda prasības vai nosacījumi.
  • Līguma slēgšana un ratifikācija: pēc sarunu noslēguma tiek parakstīts Pievienošanās līgums, kas jāratificē visām esošajām dalībvalstīm (saskaņā ar to konstitucionālajiem noteikumiem) un kandidātvalstij. ES institūciju lomas — Komisijas ieteikums, Padomes vienbalsīga piekrišana un Eiropas Parlamenta piekrišana — ir svarīgas procesa daļas.

Tiesības un pienākumi dalībvalstij

Kļūstot par ES dalībvalsti, valsts iegūst un pieņem virkni tiesību un pienākumu:

  • Dalība ES institūcijās (valsts pārstāvniecība Eiropadē un Padomē, deputātu vietas Eiropas Parlamentā utt.).
  • Pieeja vienotajam tirgum — preču, pakalpojumu, kapitāla un personu brīva kustība.
  • Juridiska saistība ar ES tiesībām un Eiropas Savienības Tiesas (EJPT) kompetenci attiecībā uz ES tiesību izpildi.
  • Finansiālas saistības pret ES budžetu un iespēja pretendēt uz ES fondu atbalstu (strukturālie fondi, Kohēzijas fonds u. c.).
  • Saistība ievērot demokrātiskos standartus, tiesiskumu un cilvēktiesības; procesuālā atbildība pret citām dalībvalstīm un institūcijām.

Atšķirība starp ES dalībvalsti, eirozonu un Šengenu

Ir svarīgi saprast, ka ES dalībvalsts nebūt vienmēr ir eirozonas vai Šengenas zonas dalībniece:

  • Eirozonā atrodas tās dalībvalstis, kas pieņēmušas eiro kā oficiālo valūtu; citas ES valstis var saglabāt savu valūtu.
  • Šengenas zona nodrošina iekšējo robežkontroles atcelšanu starp tās dalībvalstīm; ne visas ES dalībvalstis ir Šengenas dalībnieces, un dažas Šengenas dalībvalstis nav ES (piemēram, Norvēģija).

Izstāšanās — Article 50 un prakse

Eiropas Savienības tiesiskais mehānisms izstāšanās gadījumam ir noteikts Līgumā par Eiropas Savienību (Article 50). Oficiāla izstāšanās procedūra tika aktivizēta pirmo reizi, kad Lielbritānija 2017. gadā iesniedza paziņojumu par izstāšanos; formāli tā izstājās 2020. gada 31. janvārī. Izstāšanās process parāda, ka dalībvalstis saglabā suverenitāti un, ja vēlas, var atstāt Savienību saskaņā ar līguma noteikumiem.

Secinājums

ES dalībvalsts ir ne tikai juridisks statuss, bet arī plaša politiska un ekonomiska saistība ar citu valstu kopumu, kas paredz ievērot līgumus, kopīgo tiesību sistēmu un piedalīties kopējā politikas veidošanā. Pievienošanās process ir stingrs un daudzpakāpju, lai nodrošinātu, ka jauna dalībvalsts var pilnvērtīgi un ilgtspējīgi darboties ES ietvaros.