Kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts? Definīcija, vēsture, prasības
Uzzini, kas ir ES dalībvalsts: skaidra definīcija, vēsture, paplašināšanās posmi un Kopenhāgenas kritēriju prasības — viss, kas jāzina par iestāšanos ES.
Eiropas Savienības dalībvalsts ir suverēna valsts, kas ir pilnībā pievienojusies Eiropas Savienībai (ES) un kuru uz to brīdi saista ES līgumi, tiesību normas un institūciju lēmumi. ES savu pirmo formu — Eiropas Ekonomikas kopienu — izveidoja pēc Romas līguma parakstīšanas 1957. gadā; līgums stājās spēkā 1958. gadā. Kopš tā laika bloks ir augusi un mainījusies gan pēc dalībvalstu skaita, gan funkciju ziņā. Pašlaik ES ir 27 dalībvalstis (pēc Lielbritānijas izstāšanās 2020. gada 31. janvārī).
Vēsture — svarīgākie paplašināšanās posmi
ES paplašināšanās notikusi vairākos posmos. Galvenie paplašināšanās etapi:
- 1958 — EEK sākotnēji izveidoja sešas valstis (Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Rietumvācija).
- 1973 — pirmā paplašināšanās: Apvienotā Karaliste, Īrija, Dānija.
- 1981 — Grieķija.
- 1986 — Spānija un Portugāle.
- 1995 — Austrija, Somija, Zviedrija.
- 2004. gada 1. maijs — vislielākā vienas reizes paplašināšanās: desmit valstis (Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija).
- 2007. gada 1. janvāris — Bulgārija un Rumānija pievienojās ES; šo pievienošanos plānošana un ratifikācija notika vairākos posmos, tostarp 2005. gada Neumünsteras ceremonijā Luksemburgā.
- 2013. gada 1. jūlijs — Horvātija pievienojās ES, sasniedzot 28 dalībvalstu skaitu, ko vēlāk samazināja Lielbritānijas izstāšanās 2020. gadā.
Kā valsts kļūst par ES dalībvalsti — prasības un process
Valstij, kas vēlas iestāties ES, jāiziet ilgs un formāls pievienošanās process. Galvenie nosacījumi un soļi:
- Kopenhāgenas kritēriji: politiskie (stabila demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību ievērošana), ekonomiskie (funkcionējoša tirgus ekonomika spēj konkurēt ES tirgū) un spēja pārņemt ES tiesību kopumu (acquis communautaire).
- Institucionālais process: kandidātvalsts iesniedz pieteikumu; Eiropas Komisija sagatavo atzinumu; ES Padome formāli piešķir kandidāta statusu un var atvērt pievienošanās sarunas.
- Sarunas un acquis: sarunu gaitā apskata vairākas jomas (parasti sadalītas pa kapitulām), kandidātvalstij jāparāda spēja īstenot un ievērot ES likumus; var tikt noteiktas pārejas perioda prasības vai nosacījumi.
- Līguma slēgšana un ratifikācija: pēc sarunu noslēguma tiek parakstīts Pievienošanās līgums, kas jāratificē visām esošajām dalībvalstīm (saskaņā ar to konstitucionālajiem noteikumiem) un kandidātvalstij. ES institūciju lomas — Komisijas ieteikums, Padomes vienbalsīga piekrišana un Eiropas Parlamenta piekrišana — ir svarīgas procesa daļas.
Tiesības un pienākumi dalībvalstij
Kļūstot par ES dalībvalsti, valsts iegūst un pieņem virkni tiesību un pienākumu:
- Dalība ES institūcijās (valsts pārstāvniecība Eiropadē un Padomē, deputātu vietas Eiropas Parlamentā utt.).
- Pieeja vienotajam tirgum — preču, pakalpojumu, kapitāla un personu brīva kustība.
- Juridiska saistība ar ES tiesībām un Eiropas Savienības Tiesas (EJPT) kompetenci attiecībā uz ES tiesību izpildi.
- Finansiālas saistības pret ES budžetu un iespēja pretendēt uz ES fondu atbalstu (strukturālie fondi, Kohēzijas fonds u. c.).
- Saistība ievērot demokrātiskos standartus, tiesiskumu un cilvēktiesības; procesuālā atbildība pret citām dalībvalstīm un institūcijām.
Atšķirība starp ES dalībvalsti, eirozonu un Šengenu
Ir svarīgi saprast, ka ES dalībvalsts nebūt vienmēr ir eirozonas vai Šengenas zonas dalībniece:
- Eirozonā atrodas tās dalībvalstis, kas pieņēmušas eiro kā oficiālo valūtu; citas ES valstis var saglabāt savu valūtu.
- Šengenas zona nodrošina iekšējo robežkontroles atcelšanu starp tās dalībvalstīm; ne visas ES dalībvalstis ir Šengenas dalībnieces, un dažas Šengenas dalībvalstis nav ES (piemēram, Norvēģija).
Izstāšanās — Article 50 un prakse
Eiropas Savienības tiesiskais mehānisms izstāšanās gadījumam ir noteikts Līgumā par Eiropas Savienību (Article 50). Oficiāla izstāšanās procedūra tika aktivizēta pirmo reizi, kad Lielbritānija 2017. gadā iesniedza paziņojumu par izstāšanos; formāli tā izstājās 2020. gada 31. janvārī. Izstāšanās process parāda, ka dalībvalstis saglabā suverenitāti un, ja vēlas, var atstāt Savienību saskaņā ar līguma noteikumiem.
Secinājums
ES dalībvalsts ir ne tikai juridisks statuss, bet arī plaša politiska un ekonomiska saistība ar citu valstu kopumu, kas paredz ievērot līgumus, kopīgo tiesību sistēmu un piedalīties kopējā politikas veidošanā. Pievienošanās process ir stingrs un daudzpakāpju, lai nodrošinātu, ka jauna dalībvalsts var pilnvērtīgi un ilgtspējīgi darboties ES ietvaros.

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izceltas gaiši brūnā krāsā.
Dalībnieku saraksts
Pašreizējie dalībnieki
| Karogs | Valsts | Oficiālais nosaukums | Piekļuve | Iedzīvotāju skaits | Capital | Eiropas Parlamenta deputāti |
| 1995. gada 1. janvāris | 7006816992900000000♠8,169,929 | Vīne | 18 | |||
| 1957. gada 25. marts | 7007102745950000000♠10,274,595 | Brisele | 24 | |||
| 2007. gada 1. janvāris | 7006767929000000000♠7,679,290 | Sofija | 18 | |||
|
| Horvātija | Horvātijas Republika | 2013. gada 1. jūlijs | 7006429061200000000♠4,290,612 | Zagreba | 12 |
| Kipras Republika | 2004. gada 1. maijs | 7005835000000000000♠835,000 | Nikosija | 6 | ||
| 2004. gada 1. maijs | 7007102567600000000♠10,256,760 | 24 | ||||
| gada 1. janvāris2 | 7006536885400000000♠5,368,854 | Kopenhāgena | 14 | |||
|
| Igaunija | Igaunijas Republika | 2004. gada 1. maijs | 7006141568100000000♠1,415,681 | Tallina | 6 |
| 1995. gada 1. janvāris | 7006515753700000000♠5,157,537 | Helsinki | 14 | |||
| 1957. gada 25. marts | 7007597659830000000♠59,765,983 | 78 | ||||
| gada 25. marts 19571 | 7007832518510000000♠83,251,851 | 99 | ||||
| 1981. gada 1. janvāris | 7007106453430000000♠10,645,343 | Atēnas | 24 | |||
| 2004. gada 1. maijs | 7007100750340000000♠10,075,034 | Budapešta | 24 | |||
| 1973. gada 1. janvāris | 7006423492500000000♠4,234,925 | 13 | ||||
| 1957. gada 25. marts | 7007587517110000000♠58,751,711 | 78 | ||||
| 2004. gada 1. maijs | 7006236651500000000♠2,366,515 | Rīga | 9 | |||
| 2004. gada 1. maijs | 7006338204100000000♠3,382,041 | 13 | ||||
| 1957. gada 25. marts | 7005448569000000000♠448,569 | 6 | ||||
|
| Malta | Maltas Republika | 2004. gada 1. maijs | 7005397499000000000♠397,499 | Valleta | 5 |
| 1957. gada 25. marts | 7007163181990000000♠16,318,199 | 27 | ||||
| 2004. gada 1. maijs | 7007386254780000000♠38,625,478 | Varšava | 54 | |||
| 1986. gada 1. janvāris | 7007100842450000000♠10,084,245 | Lisabona | 24 | |||
| 2007. gada 1. janvāris | 7007216981810000000♠21,698,181 | Bukareste | 35 | |||
| 2004. gada 1. maijs | 7006542236600000000♠5,422,366 | Bratislava | 14 | |||
|
| Slovēnija | Slovēnijas Republika | 2004. gada 1. maijs | 7006193291700000000♠1,932,917 | Ļubļana | 7 |
| 1986. gada 1. janvāris | 7007447089640000000♠44,708,964 | 54 | ||||
| 1995. gada 1. janvāris | 7006909011300000000♠9,090,113 | Stokholma | 19 |
1 1990. gada 3. oktobrī bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas valstis pievienojās Vācijas Federatīvajai Republikai, automātiski kļūstot par ES daļu.
2 Grenlande no Kopienas izstājās 1985. gadā.
Bijušie locekļi
| Karogs | Valsts | Oficiālais nosaukums | Piekļuve | Izslēgšana | Iedzīvotāju skaits | Capital | Eiropas Parlamenta deputāti |
| 1973. gada 1. janvāris | janvāris 31, 2020 | 7007602010000000000♠60,201,000 | 78 |
_023.jpg)
Eiropas karogs plīvo pie Līdsas pilsētas domes Līdsā, Anglijā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts?
A: Eiropas Savienības dalībvalsts ir jebkura no divdesmit septiņām valstīm, kas ir pievienojušās Eiropas Savienībai (ES) kopš tās dibināšanas 1958. gadā kā Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK).
J: Cik valstis sākotnēji bija ES dalībvalstis?
A: Sākotnēji ES bija sešas valstis.
J: Kad ES pievienojās Bulgārija un Rumānija?
A: Bulgārija un Rumānija pievienojās ES 2007. gada 1. janvārī.
J: Kad Apvienotā Karaliste pievienojās EEK?
A: Apvienotā Karaliste pievienojās Eiropas Ekonomikas kopienai 1973. gada 1. janvārī.
Jautājums: Kāds procents vēlētāju 2016. gadā izvēlējās izstāties no ES?
A: 2016. gadā 51,9 % vēlētāju izvēlējās izstāties no ES.
J: Kad Lielbritānija oficiāli izstājās no ES?
A: Lielbritānija oficiāli izstājās no ES 2020. gada 31. janvārī.
J: Ko sauc par "Kopenhāgenas kritērijiem"?
A: Kopenhāgenas kritēriji ir ekonomiski un politiski nosacījumi, kas kandidātvalstij jāizpilda, pirms tai atļauj pievienoties Eiropas Savienībai; tie būtībā paredz, ka kandidātvalstij jābūt laicīgai, demokrātiskai valsts pārvaldes sistēmai, kā arī atbilstošām brīvībām un institūcijām un tiesiskuma ievērošanai.
Meklēt