Kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts? Definīcija, vēsture, prasības

Uzzini, kas ir ES dalībvalsts: skaidra definīcija, vēsture, paplašināšanās posmi un Kopenhāgenas kritēriju prasības — viss, kas jāzina par iestāšanos ES.

Autors: Leandro Alegsa

Eiropas Savienības dalībvalsts ir suverēna valsts, kas ir pilnībā pievienojusies Eiropas Savienībai (ES) un kuru uz to brīdi saista ES līgumi, tiesību normas un institūciju lēmumi. ES savu pirmo formu — Eiropas Ekonomikas kopienu — izveidoja pēc Romas līguma parakstīšanas 1957. gadā; līgums stājās spēkā 1958. gadā. Kopš tā laika bloks ir augusi un mainījusies gan pēc dalībvalstu skaita, gan funkciju ziņā. Pašlaik ES ir 27 dalībvalstis (pēc Lielbritānijas izstāšanās 2020. gada 31. janvārī).

Vēsture — svarīgākie paplašināšanās posmi

ES paplašināšanās notikusi vairākos posmos. Galvenie paplašināšanās etapi:

  • 1958 — EEK sākotnēji izveidoja sešas valstis (Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Rietumvācija).
  • 1973 — pirmā paplašināšanās: Apvienotā Karaliste, Īrija, Dānija.
  • 1981 — Grieķija.
  • 1986 — Spānija un Portugāle.
  • 1995 — Austrija, Somija, Zviedrija.
  • 2004. gada 1. maijs — vislielākā vienas reizes paplašināšanās: desmit valstis (Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija).
  • 2007. gada 1. janvāris — Bulgārija un Rumānija pievienojās ES; šo pievienošanos plānošana un ratifikācija notika vairākos posmos, tostarp 2005. gada Neumünsteras ceremonijā Luksemburgā.
  • 2013. gada 1. jūlijs — Horvātija pievienojās ES, sasniedzot 28 dalībvalstu skaitu, ko vēlāk samazināja Lielbritānijas izstāšanās 2020. gadā.

Kā valsts kļūst par ES dalībvalsti — prasības un process

Valstij, kas vēlas iestāties ES, jāiziet ilgs un formāls pievienošanās process. Galvenie nosacījumi un soļi:

  • Kopenhāgenas kritēriji: politiskie (stabila demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību ievērošana), ekonomiskie (funkcionējoša tirgus ekonomika spēj konkurēt ES tirgū) un spēja pārņemt ES tiesību kopumu (acquis communautaire).
  • Institucionālais process: kandidātvalsts iesniedz pieteikumu; Eiropas Komisija sagatavo atzinumu; ES Padome formāli piešķir kandidāta statusu un var atvērt pievienošanās sarunas.
  • Sarunas un acquis: sarunu gaitā apskata vairākas jomas (parasti sadalītas pa kapitulām), kandidātvalstij jāparāda spēja īstenot un ievērot ES likumus; var tikt noteiktas pārejas perioda prasības vai nosacījumi.
  • Līguma slēgšana un ratifikācija: pēc sarunu noslēguma tiek parakstīts Pievienošanās līgums, kas jāratificē visām esošajām dalībvalstīm (saskaņā ar to konstitucionālajiem noteikumiem) un kandidātvalstij. ES institūciju lomas — Komisijas ieteikums, Padomes vienbalsīga piekrišana un Eiropas Parlamenta piekrišana — ir svarīgas procesa daļas.

Tiesības un pienākumi dalībvalstij

Kļūstot par ES dalībvalsti, valsts iegūst un pieņem virkni tiesību un pienākumu:

  • Dalība ES institūcijās (valsts pārstāvniecība Eiropadē un Padomē, deputātu vietas Eiropas Parlamentā utt.).
  • Pieeja vienotajam tirgum — preču, pakalpojumu, kapitāla un personu brīva kustība.
  • Juridiska saistība ar ES tiesībām un Eiropas Savienības Tiesas (EJPT) kompetenci attiecībā uz ES tiesību izpildi.
  • Finansiālas saistības pret ES budžetu un iespēja pretendēt uz ES fondu atbalstu (strukturālie fondi, Kohēzijas fonds u. c.).
  • Saistība ievērot demokrātiskos standartus, tiesiskumu un cilvēktiesības; procesuālā atbildība pret citām dalībvalstīm un institūcijām.

Atšķirība starp ES dalībvalsti, eirozonu un Šengenu

Ir svarīgi saprast, ka ES dalībvalsts nebūt vienmēr ir eirozonas vai Šengenas zonas dalībniece:

  • Eirozonā atrodas tās dalībvalstis, kas pieņēmušas eiro kā oficiālo valūtu; citas ES valstis var saglabāt savu valūtu.
  • Šengenas zona nodrošina iekšējo robežkontroles atcelšanu starp tās dalībvalstīm; ne visas ES dalībvalstis ir Šengenas dalībnieces, un dažas Šengenas dalībvalstis nav ES (piemēram, Norvēģija).

Izstāšanās — Article 50 un prakse

Eiropas Savienības tiesiskais mehānisms izstāšanās gadījumam ir noteikts Līgumā par Eiropas Savienību (Article 50). Oficiāla izstāšanās procedūra tika aktivizēta pirmo reizi, kad Lielbritānija 2017. gadā iesniedza paziņojumu par izstāšanos; formāli tā izstājās 2020. gada 31. janvārī. Izstāšanās process parāda, ka dalībvalstis saglabā suverenitāti un, ja vēlas, var atstāt Savienību saskaņā ar līguma noteikumiem.

Secinājums

ES dalībvalsts ir ne tikai juridisks statuss, bet arī plaša politiska un ekonomiska saistība ar citu valstu kopumu, kas paredz ievērot līgumus, kopīgo tiesību sistēmu un piedalīties kopējā politikas veidošanā. Pievienošanās process ir stingrs un daudzpakāpju, lai nodrošinātu, ka jauna dalībvalsts var pilnvērtīgi un ilgtspējīgi darboties ES ietvaros.

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izceltas gaiši brūnā krāsā.Zoom
Eiropas Savienības dalībvalstis ir izceltas gaiši brūnā krāsā.

Dalībnieku saraksts

Pašreizējie dalībnieki

Karogs

Valsts

Oficiālais nosaukums

Piekļuve

Iedzīvotāju skaits

Capital

Eiropas Parlamenta deputāti

Austria

Austrija

Austrijas Republika

1995. gada 1. janvāris

7006816992900000000♠8,169,929

Vīne

18

Belgium

Beļģija

Beļģijas Karaliste

1957. gada 25. marts

7007102745950000000♠10,274,595

Brisele

24

Bulgaria

Bulgārija

Bulgārijas Republika

2007. gada 1. janvāris

7006767929000000000♠7,679,290

Sofija

18

Croatia

Horvātija

Horvātijas Republika

2013. gada 1. jūlijs

7006429061200000000♠4,290,612

Zagreba

12

Cyprus

Kipra

Kipras Republika

2004. gada 1. maijs

7005835000000000000♠835,000

Nikosija

6

Czech Republic

Čehija

Čehija

2004. gada 1. maijs

7007102567600000000♠10,256,760

Prāga

24

Denmark

Dānija

Dānijas Karaliste

gada 1. janvāris2

7006536885400000000♠5,368,854

Kopenhāgena

14

Estonia

Igaunija

Igaunijas Republika

2004. gada 1. maijs

7006141568100000000♠1,415,681

Tallina

6

Finland

Somija

Somijas Republika

1995. gada 1. janvāris

7006515753700000000♠5,157,537

Helsinki

14

France

Francija

Francijas Republika

1957. gada 25. marts

7007597659830000000♠59,765,983

Parīze

78

Germany

Vācija

Vācijas Federatīvā Republika

gada 25. marts 19571

7007832518510000000♠83,251,851

Berlīne

99

Greece

Grieķija

Grieķijas Republika

1981. gada 1. janvāris

7007106453430000000♠10,645,343

Atēnas

24

Hungary

Ungārija

Ungārijas Republika

2004. gada 1. maijs

7007100750340000000♠10,075,034

Budapešta

24

Republic of Ireland

Īrija

Īrija

1973. gada 1. janvāris

7006423492500000000♠4,234,925

Dublina

13

Italy

Itālija

Itālijas Republika

1957. gada 25. marts

7007587517110000000♠58,751,711

Roma

78

Latvia

Latvija

Latvijas Republika

2004. gada 1. maijs

7006236651500000000♠2,366,515

Rīga

9

Lithuania

Lietuva

Lietuvas Republika

2004. gada 1. maijs

7006338204100000000♠3,382,041

Viļņa

13

Luxembourg

Luksemburga

Luksemburgas Lielhercogiste

1957. gada 25. marts

7005448569000000000♠448,569

Luksemburga

6

Malta

Malta

Maltas Republika

2004. gada 1. maijs

7005397499000000000♠397,499

Valleta

5

Netherlands

Nīderlande

Nīderlande

1957. gada 25. marts

7007163181990000000♠16,318,199

Amsterdama

27

Poland

Polija

Polijas Republika

2004. gada 1. maijs

7007386254780000000♠38,625,478

Varšava

54

Portugal

Portugāle

Portugāles Republika

1986. gada 1. janvāris

7007100842450000000♠10,084,245

Lisabona

24

Romania

Rumānija

Rumānija

2007. gada 1. janvāris

7007216981810000000♠21,698,181

Bukareste

35

Slovakia

Slovākija

Slovākijas Republika

2004. gada 1. maijs

7006542236600000000♠5,422,366

Bratislava

14

Slovenia

Slovēnija

Slovēnijas Republika

2004. gada 1. maijs

7006193291700000000♠1,932,917

Ļubļana

7

Spain

Spānija

Spānijas Karaliste

1986. gada 1. janvāris

7007447089640000000♠44,708,964

Madride

54

Sweden

Zviedrija

Zviedrijas Karaliste

1995. gada 1. janvāris

7006909011300000000♠9,090,113

Stokholma

19

1 1990. gada 3. oktobrī bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas valstis pievienojās Vācijas Federatīvajai Republikai, automātiski kļūstot par ES daļu.
2
Grenlande no Kopienas izstājās 1985. gadā.

Bijušie locekļi

Karogs

Valsts

Oficiālais nosaukums

Piekļuve

Izslēgšana

Iedzīvotāju skaits

Capital

Eiropas Parlamenta deputāti

United Kingdom

Apvienotā Karaliste

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

1973. gada 1. janvāris

janvāris 31, 2020

7007602010000000000♠60,201,000

Londona

78

Eiropas karogs plīvo pie Līdsas pilsētas domes Līdsā, Anglijā.Zoom
Eiropas karogs plīvo pie Līdsas pilsētas domes Līdsā, Anglijā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts?


A: Eiropas Savienības dalībvalsts ir jebkura no divdesmit septiņām valstīm, kas ir pievienojušās Eiropas Savienībai (ES) kopš tās dibināšanas 1958. gadā kā Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK).

J: Cik valstis sākotnēji bija ES dalībvalstis?


A: Sākotnēji ES bija sešas valstis.

J: Kad ES pievienojās Bulgārija un Rumānija?


A: Bulgārija un Rumānija pievienojās ES 2007. gada 1. janvārī.

J: Kad Apvienotā Karaliste pievienojās EEK?


A: Apvienotā Karaliste pievienojās Eiropas Ekonomikas kopienai 1973. gada 1. janvārī.

Jautājums: Kāds procents vēlētāju 2016. gadā izvēlējās izstāties no ES?


A: 2016. gadā 51,9 % vēlētāju izvēlējās izstāties no ES.


J: Kad Lielbritānija oficiāli izstājās no ES?


A: Lielbritānija oficiāli izstājās no ES 2020. gada 31. janvārī.

J: Ko sauc par "Kopenhāgenas kritērijiem"?



A: Kopenhāgenas kritēriji ir ekonomiski un politiski nosacījumi, kas kandidātvalstij jāizpilda, pirms tai atļauj pievienoties Eiropas Savienībai; tie būtībā paredz, ka kandidātvalstij jābūt laicīgai, demokrātiskai valsts pārvaldes sistēmai, kā arī atbilstošām brīvībām un institūcijām un tiesiskuma ievērošanai.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3