Alpu slēpošana — kas tā ir, vēsture, sacensības un olimpiskās spēles
Alpu slēpošana — no 1850. g. Norvēģijas līdz Olimpiskajām spēlēm: vēsture, sacensības, FIS Pasaules kauss un populāri slēpošanas kūrorti.
Alpu slēpošana ir ziemas sporta veids. Šajā sporta veidā cilvēki ar slēpēm cenšas nobraukt no kalniem, uz kuriem ir sniegs. Uzvar tas, kurš no kalna nolaižas visātrāk. Ir daudz dažādu sacensību veidu, kurās var piedalīties. Šis sporta veids aizsākās aptuveni 1850. gadā Norvēģijā. Mūsdienās to var izmēģināt daudzi cilvēki, jo visā pasaulē ir daudz slēpošanas kūrortu, kuros to var darīt. Labākajiem sportistiem tiek rīkotas daudzas nozīmīgas sacensības: vispazīstamākās no tām ir FIS Pasaules kausa izcīņa kalnu slēpošanā. Alpu slēpošana tiek iekļauta olimpiskajās spēlēs.
Alpu slēpošanu dažkārt sauc arī par kalnu slēpošanu. Tomēr zem šī nosaukuma ir daudz vairāk slēpošanas veidu, piemēram, brīvā stila slēpošana.
Vēsture īsumā
Alpu slēpošanas saknes meklējamas Skandināvijā, kur slēpošana kalna nogāzēs sākās kā praktiska pārvietošanās un vēlāk kļuva par brīvā laika nodarbi. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā tehnika un aprīkojums ātri attīstījās. Starptautiskā Slēpošanas federācija (FIS) tika dibināta 1924. gadā, bet pirmās starptautiskās sacensības un čempionāti notika jau 1930.ajos gados. FIS Pasaules kausa izcīņa kalnu slēpošanā (World Cup) pirmo reizi tika rīkota 1967. gadā, un kopš tā laika tā ir galvenais profesionālā kalnu slēpošanas seriāls.
Galvenās disciplīnas
Alpu slēpošanā sacensības iedalās vairākās disciplīnās, katra ar savu tehniku, ātrumu un trases konstrukciju:
- Ātrumdisciplīnas: downhill (lejamā trase) — visātrākā disciplīna, kurā sportisti sasniedz lielu ātrumu un pārvar straujas nogāzes un lēcienus;
- Super-G (Super Giant Slalom): ātruma un tehnikas kombinācija ar plašākiem pagriezieniem nekā downhill;
- Giant Slalom (GS): garākas, plašākas līknes, liela precizitāte pēdējos pagriezienos;
- Slalom: vistehniskākā disciplīna ar ciešiem, straujiem pagriezieniem un daudziem vārtiem;
- Combined (alpine combined): apvieno vienu ātruma braucienu un vienu tehnisko (parasti slalomā) braucienu, izvērtējot vispusību;
- Paralēlās sacensības: divi sportisti brauc vienlaikus paralēlās trasēs — populāras televīzijas un izklaides formāta sacensībās.
Aprīkojums
Drošs un pareizs aprīkojums ir būtisks gan tūristiem, gan sacensību sportistiem. Tipiska ekipējuma sarakstā ir:
- slēpes (atšķiras pēc disciplīnas — garākas ātrumam, īsākas slalomam);
- slēpošanas zābaki un fiksācijas (bindingi), kas novērš kāju traumas, atbrīvojoties kritiena brīdī;
- nūjas (polijas) — palīdz ritmā un pagriezienos;
- ķivere un aizsargbrilles (goggles) — aizsardzībai pret kritieniem un laika apstākļiem;
- speciāla slēpošanas apģērba kārtību sistēma, ieskaitot termoveļu un vēju necaurlaidīgus virsjakas.
Sacensības un starptautiskie turnīri
Profesionālās sacensības organizē FIS, kas nosaka noteikumus, trases parametrus un drošības prasības. Galvenie turnīri ir:
- FIS Pasaules kausa izcīņa kalnu slēpošanā (World Cup) — sezonas garumā notiekošs seriāls, kurā sportisti krāj punktus;
- FIS Pasaules čempionāts (Alpine World Ski Championships) — prestižs čempionāts par čempionu tituliem; pirmie pasaules čempionāti notika 1931. gadā;
- Oficiālās reģionālās un nacionālās sacensības, junioru turnīri un amatieru sacensības, kas attīsta jaunos sportistus.
Alpu slēpošana olimpiskajās spēlēs
Alpu slēpošana ir olimpiska disciplīna kopš 1936. gada ziemas olimpiskajām spēlēm, kurā pirmo reizi iekļāva kombinēto sacensību. No tā brīža disciplīnas un sacensību formāti ir attīstījušies, taču alpu slēpošana saglabā savu vietu olimpiskajā programmā kā viens no skatītājiem pievilcīgākajiem un tehniski sarežģītākajiem ziemas sporta veidiem.
Drošība un treniņi
Treniņi notiek gan slēpošanas kūrortos, gan specializētajās treniņu bāzēs. Drošībai trases norobežo ar sietiem, polsterējumiem ap stabiem un medicīnisko nodrošinājumu. Sportisti regulāri strādā pie fiziskās sagatavotības (kardio, spēks, elastība) un tehniskajām iemaņām, jo atšķirībā no brīvdabas slēpošanas sacensībās svarīga ir arī precizitāte līdz sekundes simtdaļai.
Kūrorti un tūrisms
Alpu slēpošana ir populāra tūrisma nozares sastāvdaļa. Slēpošanas kūrorti piedāvā dažādas trases, pacēlājus un mācību programmas iesācējiem. Labākais laiks slēpošanai atkarīgs no augstuma un klimatiskajiem apstākļiem, bet mūsdienu mākslīgā sniega iekārtas ļauj pagarināt sezonu un nodrošināt drošāku sniega segumu.
Kas jāpatur prātā iesācējiem
- apgūstiet pamatmanifūres pie instruktora;
- iegādājieties piemērotu aprīkojumu vai iznomājiet to uzticamā vietā;
- ievērojiet trases noteikumus un drošības norādījumus;
- sāciet no vieglākām nogāzēm un pakāpeniski pārejiet uz grūtākām trasēm.
Alpu slēpošana apvieno ātrumu, tehniku un dabas baudījumu, tāpēc tā ir pievilcīga gan amatieriem, gan profesionāļiem. Ar pareizu apmācību un drošības pasākumiem to var izbaudīt droši un ilgstoši.
Slēpotājs milzu slaloma sacensībās
Alpu slēpošana Bariloche (Argentīna)
Rasu veidi
Alpu slēpošanā ir četri sacensību veidi. Visos tajos ir starta un finiša līnija un daži vārti uz nogāzes starp šīm līnijām. Sportistiem jābrauc starp vārtiem, citādi viņi tiek diskvalificēti.
- Nobrauciens lejup: šis ir ātrākais nobrauciens. Tā ir arī visbīstamākā. Vārti ir ļoti maz, un trase ir ļoti gara. Tajā var būt lēcieni un ļoti ātri pagriezieni. Katrs slēpotājs nolaižas tikai vienu reizi.
- Super-G: tas ir nedaudz lēnāks nekā nobrauciens no kalna. Ir vēl daži pagriezieni, bet starp tiem joprojām ir zināma distance. Trasē atkal var būt ātri pagriezieni un lēcieni, un tā joprojām ir diezgan gara. Katrs slēpotājs joprojām lejā dodas tikai vienu reizi.
- Milzu slaloms: tas ir daudz lēnāks nekā nobrauciens no kalna. Šeit ir daudz pagriezienu, taču tie joprojām ir diezgan plaši. Katrs slēpotājs vienā dienā nolaižas divas reizes. Pēc tam laiki tiek saskaitīti, un uzvar ātrākais kopējais laiks.
- Slaloms: šis ir lēnākais sacensību veids. Arī trase parasti ir ļoti īsa. Tomēr tajā ir ļoti daudz pagriezienu. Pagriezieni ir ļoti tuvu viens otram, tāpēc slēpotājam ir jāiegūst ļoti ātrs ritms, lai tos visus izbrauktu. Šeit vissvarīgākā ir tehnika, nevis tikai ātrums.
Ir arī apvienotais pasākums. Tajā ir vienas nobrauciena sacensības un divas slaloma sacensības. Sacensības parasti ir īsākas nekā parastās. Sacensības notiek tikai vienu dienu. Laiki tiek saskaitīti, un uzvar tas sportists, kuram ir ātrākais kopējais laiks.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir kalnu slēpošana?
A: Alpu slēpošana ir ziemas sporta veids, kurā cilvēki cenšas nobraukt no kalniem ar sniega slēpēm.
J: Kas ir uzvarētājs kalnu slēpošanā?
A: Kalnu slēpošanā uzvar tas, kurš visātrāk nobrauc no kalna.
J: Kad un kur sākās kalnu slēpošana?
A: Kalnu slēpošana aizsākās ap 1850. gadu Norvēģijā.
Jautājums: Cik pieejama kalnu slēpošana ir cilvēkiem mūsdienās?
A: Kalnu slēpošana šodien ir pieejama daudziem cilvēkiem, jo visā pasaulē ir daudz slēpošanas kūrortu.
J: Kādi ir daži sacensību veidi, ko var veikt kalnu slēpošanā?
A: Alpu slēpošanā ir daudz dažādu sacensību veidu.
J: Kādas ir dažas svarīgas sacensības, kurās piedalās labākie kalnu slēpošanas sportisti?
A: FIS Pasaules kauss kalnu slēpošanā ir vispazīstamākās sacensības labākajiem kalnu slēpošanas sportistiem.
J: Vai kalnu slēpošana tiek iekļauta olimpiskajās spēlēs?
A: Jā, kalnu slēpošana tiek spēlēta Olimpiskajās spēlēs.
Meklēt