Tiho Brahe (1546–1601) — Dāņu astronoms: Uraniborgs, SN 1572 un Tihona sistēma
Tiho Brahe — Dāņu astronoms: Uraniborgs, SN 1572 un Tihona sistēma. Uzzini par viņa precīziem novērojumiem, supernovu 1572, komētām un Keplera sadarbību.
Tiho Brahe (1546. gada 14. decembris – 1601. gada 24. oktobris) bija Dānijas astronoms, kurš izcēlās ar ārkārtīgi precīziem, ar aci veiktiem novērojumiem pirms teleskopa laikmeta. Viņš saņēma zemi Hvenas salā un uzcēla tur lielu observatoriju Uraniborgā, kurā darbojās gan atsevišķas zinātniskās darbnīcas, gan tipogrāfija un alķīmijas laboratorijas.
Biogrāfija īsumā
Tiho Brahe bija dzimis Skānijā (tolaik daļa no Dānijas) un piederēja baronu dzimtai. Viņš mācījās vairākās Eiropas universitātēs un ieguva atbalstu no karaļa Frīdriha II, kas ļāva izveidot Uraniborgu. Viņš bija aristokrāts, zinātnes organizators un naudas avotu piesaistītājs, kas radīja reti sastopamu zinātniskās pētniecības centru savā laikā.
Uraniborgs, Stjerneborg un instrumenti
Uraniborgs nekļuva tikai par observatoriju — tas bija instruments precīzu novērojumu veikšanai: milzīgas sienu sekstantu, murālu kvadrantu un citu lielizmēra ierīču montāžas, kas ļāva mērīt leņķus ar nebijušu precizitāti (bieži apmēram 1 loka minūti). Vēlāk Tiho uzbūvēja arī zemākā līmenī ierīkotu Stjerneborgu, kur daži instrumenti bija vairāk aizsargāti no vēja un nokrišņiem.
Novērojumi: SN 1572 (Tihona Nova) un komētas
Vairāku gadu garumā Tiho veica rūpīgus novērojumus. 1572. gadā viņš dokumentēja spožu jaunu zvaigzni — Tihona Novu (tagad zināmu kā SN 1572). Šis notikums bija svarīgs, jo parādīja, ka debesu sfēras nav nemainīgas. Tiho arī pētīja komētas (piemēram, 1577. gada komētu) un, izmantojot paralakses mērījumus, konstatēja, ka tās atrodas ārpus Mēness orbītas — tātad arī komētas ir debesu objekti, nevis atmosfēras parādības.
Tihona (geocentriskā) sistēma
Tiho noraidīja seno Ptolemaja sistēmu, bet tajā pašā laikā viņš nepieņēma pilnībā arī Kopernikaģeocentriskā shēmā Saule un Mēness riņķo ap Zemi, bet pārējās planētas riņķo ap Sauli. Šāds risinājums ļāva saglabāt Zemes nekustīgumu (ko Tiho uzskatīja par reālu) un vienlaikus saglabāt praktiski labi aprakstītas planētu kustības attiecībā pret Sauli. Tiho iebilda pret Zemes kustības pieņēmumu arī tāpēc, ka viņa laikabiedri vēl nespēja izmērīt nepieciešamo zvaigžņu paralaksi.
Sadarbība ar Johannes Keplers un zinātniskais mantojums
Tiho nodrošināja izcilus novērojumu datus, īpaši par Marsa kustību. Pēc Tiho nāves 1601. gadā Johannes Keplers ieguva piekļuvi šiem datiem un, izmantojot tos, izstrādāja savas slavenās likumsakarības (Keplera likumus), kas beidzot pierādīja, ka planētu orbītas ir eliptiskas. Turklāt Keplers publicēja Tiho novērojumus un izmantoja tos ģeocentrisko modeļu pārbaudei un heliocentriskā modeļa pilnveidošanai. Keplera darbība rezultējās arī Tabulae Rudolphinae (Rudolfa tabulas), kas balstījās uz Tiho datiem.
Personīgais dzīvē un nāve
Tiho bija daudzpusīgs — viņš nodarbojās arī ar alķīmiju un astroloģiju, kā tas bija ierasts tā laika zinātnieku starpā. Jaunībā viņš cieta nāves briesmās līdzīgu incidentu duelī, pēc kura zaudēja daļu deguna, un vēlāk lietoja metāla vai ādas deguna protezi, kas ir kļuvusi par viņa atpazīstamu tēlu. Tiho mira Prāgā 1601. gadā. Par viņa nāves cēloni pastāv vairākas versijas — vēstures avotos minēta urēmija vai urīnceļu infekcija; populāra legenda par ilgstošu nelaišanos no galda un ar to saistītu nāvi nav pārliecinoši apstiprināta, taču tiek minēta kā anekdote.
Kritiskais novērtējums
Lai arī Tiho nebija "mūsdienu" eksperiments balstīts zinātnieks pēc mūsdienu normām (viņa pasaules uzskats apvienoja reliģiju, astroloģiju un novērojumus), viņa ieguldījums bija nenovērtējams: viņš radīja precīzu novērojumu datubāzi un inženierisku infrastruktūru, kas ļāva nākamajām paaudžām — īpaši Kepleram — izveidot precīzu teorētisko modeli par Saules sistēmas darbību un galu galā veicināt modernās astronomijas attīstību. Viņa mērījumu precizitāte un sistemātiskums padara Tiho par vienu no ievērojamākajiem astronomiem pirms teleskopa laikmeta.
Tihona Brahe un Johannesa Keplera piemineklis Prāgā
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Tiho Brahe?
A: Tiho Brahe bija Dānijas astronoms, kurš novēroja nakts debesis pirms teleskopa izgudrošanas un uz Hvenas salas Dānijā uzbūvēja lielu observatoriju Uraniborgā.
J: Ko Tiho Brahe atklāja par Visumu ārpus Saules sistēmas?
A: Tiho Brahe atklāja, ka Visums ārpus Saules sistēmas var mainīties, kad viņš pētīja supernovu un komētu.
J: Kas bija Tihona Brahes palīgs?
A: Tihona Brahes palīgs bija Johannes Keplers.
J: Ko Tiho Brahe darīja ar planētām?
A: Tiho Brahe veica ļoti rūpīgus planētu novērojumus.
J: Kāda bija Tihona Brahes ģeocentriskā teorija?
A: Tiho Brahe izstrādāja ģeocentrisko teoriju, kas paredzēja, ka Saule un Mēness riņķo ap Zemi, bet pārējās planētas riņķo ap Sauli.
J: Ko Tiho Brahe pierādīja ar savu Novu?
A: Tiho Brahe ar savu novu, ko tagad sauc par SN 1572, pierādīja, ka pārmaiņas patiešām notiek.
J: Ko Tiho Brahe atklāja par komētām?
A: Tiho Brahe atklāja, ka komētas ir reāli debesu objekti un ka to orbītas atšķiras no planētu orbītām.
Meklēt