Kosmosa kuģis Zeme — definīcija, izcelsme un globālā atbildība

Vēsture

Senākais zināmais lietojums ir fragments Henrija Džordža pazīstamākajā darbā "Progress and Poverty" (1879). No IV grāmatas 2. nodaļas:

Tas ir labi apgādāts kuģis, ar kuru mēs kuģojam kosmosā. Ja šķiet, ka maizes un liellopu gaļas virs klāja sāk trūkt, atliek tikai atvērt lūku, un tur ir jauns krājums, par kādu agrāk mēs pat sapņot neesam varējuši. Un ļoti lielu varu pār citu cilvēku pakalpojumiem iegūst tie, kas, atverot lūkas, drīkst teikt: "Tas ir mans!".

Džordžs Orvels vēlāk parafrāzē Henriju Džordžu romānā "Ceļš uz Viganas piestātni":

Pasaule ir plosts, kas kuģo kosmosā un kurā, iespējams, ir pietiekami daudz krājumu visiem; doma, ka mums visiem ir jāsadarbojas un jāgādā par to, lai katrs veiktu savu taisnīgu darba daļu un saņemtu savu taisnīgu krājumu daļu, šķiet tik acīmredzama, ka neviens nevarētu to nepieņemt, ja vien viņam nebūtu kādu korumpētu motīvu, lai turētos pie pašreizējās sistēmas.

1965. gadā Adlajs Stīvensons teica slavenu runu ANO, kurā viņš teica:

Mēs ceļojam kopā, mazā kosmosa kuģa pasažieri, atkarīgi no tā neaizsargātajām gaisa un augsnes rezervēm; mēs visi esam uzticīgi tā drošībai un mieram; no iznīcības mūs pasargā tikai rūpes, darbs un, es teiktu, mīlestība, ko mēs veltām savam trauslajam kuģim. Mēs nevaram to uzturēt puslīdz laimīgu, puslīdz nelaimīgu, puslīdz pārliecinātu, puslīdz izmisumā, puslīdz vergu senajiem cilvēka ienaidniekiem, puslīdz brīvu, atbrīvojot resursus, par kādiem līdz šai dienai nav sapņots. Neviens kuģis, neviena apkalpe nevar droši ceļot ar tik milzīgām pretrunām. No viņu izšķirtspējas ir atkarīga mūsu visu izdzīvošana.

Nākamajā gadā Stīvensona draudzenes, starptautiski ietekmīgās ekonomistes Barbaras Vardas (Barbara Ward) grāmatas nosaukums bija "Zemes kosmosa kuģis".

Arī 1966. gadā Kenets E. Bouldings (Kenneth E. Boulding), kuru ietekmēja Henrija Džordža (Henry George) lasīšana, izmantoja šo frāzi esejas "The Economics of the Coming Spaceship Earth" ("Nākošā kosmosa kuģa Zeme ekonomika") nosaukumā. Bouldings aprakstīja līdzšinējo atvērto ekonomiku ar šķietami neierobežotiem resursiem, ko viņš esot bijis kārdinājumā dēvēt par "kovboju ekonomiku", un turpināja: "Nākotnes slēgto ekonomiku varētu līdzīgi nosaukt par "kosmosa cilvēka" ekonomiku, kurā Zeme ir kļuvusi par vienu kosmosa kuģi, kurā nav neierobežotu rezervuāru ne ieguvei, ne piesārņošanai un kurā cilvēkam tādēļ ir jāatrod sava vieta cikliskā ekoloģiskā sistēmā". (David Korten savā 1995. gada grāmatā "Kad korporācijas pārvalda pasauli" (When Corporations Rule the World) pievērsīsies "kovboju kosmosa kuģī" tēmai.)

Šo frāzi popularizēja arī Bakminsters Fullers, kurš 1968. gadā publicēja grāmatu ar nosaukumu "Kosmosa kuģa Zeme" lietošanas instrukcija. Šis citāts, kas attiecas uz fosilo kurināmo, atspoguļo viņa pieeju:

...mēs varam padarīt visu cilvēci veiksmīgu, pateicoties zinātnes rūpnieciskajai evolūcijai, kas pārņem pasauli, ar nosacījumu, ka mēs nebūsim tik muļķīgi, lai turpinātu izsmelt astronomiskās vēstures sekundes daļiņā miljardiem gadu taupīto enerģiju uz mūsu kosmosa kuģa Zeme. Šie enerģijas ietaupījumi ir ielikti mūsu kosmosa kuģa dzīvības atjaunošanu garantējošā bankas kontā, lai tos izmantotu tikai pašiedarbības funkcijām.

Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs U Tants 1971. gada 21. martā Zemes dienā Japānas Miera zvana ieskandināšanas ceremonijā runāja par kosmosa kuģi Zeme: "Lai mūsu skaistajam kosmosa kuģim Zemei, kas turpina griezties un riņķot aukstajā kosmosā ar savu silto un trauslo dzīvās dzīvības kravu, nākamās Zemes dienas būtu tikai mierīgas un priecīgas."

Spaceship Earth ir nosaukums 50 m (160 pēdu) diametra ģeodēziskajai lodei, kas sagaida apmeklētājus pie ieejas Volta Disneja pasaules izklaides parkā Epcot. Sfērā atrodas tumšā atrakcija, kas kalpo komunikāciju vēstures izpētei un popularizē Epcot dibināšanas principus - "[ticību] un lepnumu par cilvēka spēju veidot pasauli, kas sniedz cerību cilvēkiem visā pasaulē". Iepriekšējā atrakcijas versijā, ko 2008. gadā pārskatīja aktieris Džeremijs Aironss, bija nepārprotams vēstījums:

Mūsu planēta kā liels un brīnumains kosmosa kuģis ir kuģojusi cauri visumam laikā, un uz īsu brīdi mēs esam bijuši starp daudziem tās pasažieriem.... Tagad mums ir iespēja un atbildība būvēt jaunus pieņemšanas un sadarbības tiltus starp mums, lai radītu labāku pasauli sev un saviem bērniem, turpinot mūsu apbrīnojamo ceļojumu uz kosmosa kuģa Zeme.

Deivids Deičs (David Deutsch) ir norādījis, ka priekšstatu par Zemi kā draudzīgu "kosmosa kuģa" dzīvotni ir grūti aizstāvēt pat metaforiskā nozīmē. Zemes vide ir skarba, un izdzīvošana ir pastāvīga cīņa par dzīvību, tostarp veselām sugām, kas cenšas izvairīties no izzušanas. Cilvēki nespētu dzīvot lielākajā daļā teritoriju, kur viņi dzīvo tagad, ja nebūtu zināšanu, kas nepieciešamas, lai izveidotu dzīvības uzturēšanas sistēmas, piemēram, mājas, apkuri, ūdensapgādi utt.

Uz Emanuela Bronnera produktu etiķetēm bieži tiek lietots termins "Spaceship Earth", lai apzīmētu Zemi.

Saistītās saites