Omega Centauri — Piena Ceļa milzīgākā lodveida zvaigžņu kopa (NGC 5139)
Omega Centauri (NGC 5139) — Piena Ceļa milzīgākā lodveida kopa: ~10M zvaigžņu, 4M Saules masu, 15 800 g.g., iespējamā pundurgalaktikas kodola atliekas izcelsme.
Omega Centauri (ω Cen jeb NGC 5139) ir lodveida zvaigznājs Kentaura zvaigznājā. Tā atrodas aptuveni 15 800 gaismas gadu (~4 850 pc) attālumā no Saules un ir lielākā lodveida kopa Piena Ceļā. Tās diametrs ir aptuveni 150 gaismas gadu, un tajā ir apmēram 10 miljoni zvaigžņu ar kopējo masu, kas novērtēta ap 4 miljoniem Saules masu.
Vispārīga raksturojuma papildinājums
Omega Centauri ir netipiski masīva un spoža lodveida kopa. Tās spožums (aprakstīts kā apparent magnitude) padara to par vienu no retajiem lodveida klasteriem, ko var redzēt ar neapbruņotu aci no tumšām dienvidpuses debesīm — tās redzamā spožuma rādītājs ir aptuveni +3,7. No tumšas vietas tā šķiet gandrīz tikpat liela kā Mēness pilnmēness, tāpēc to viegli pamanīt kā mūžīgu, dūmakainu plankumu. Omega Centauri centra zvaigžņu blīvums ir milzīgs — kodolā vidējā attāluma starp zvaigznēm var būt tikai aptuveni 0,1 gaismas gads.
Struktūra un zvaigžņu sastāvs
Atšķirībā no tipiskām lodveida kopām, kur zvaigznes parasti veido vienveidīgu populāciju ar līdzīgu vecumu un metālitāti, Omega Centauri satur vairākas atšķirīgas populācijas — zvaigznes ar dažādu vecumu un dažādām ķīmiskajām abundancēm. Tas liecina, ka tās veidošanās un evolūcija ir bijusi sarežģītāka, iespējams, ar vairākām zvaigžņu rašanās fāzēm. Kopa satur arī daudz RR Lyrae tipu mainīgo zvaigžņu, zilos straglers un citus interesantus objektus.
Izcelsme — kodola atliekas vai masīva klasteris?
Omega Centauri tik ļoti atšķiras no citiem galaktikas lodveida kopām, ka vairāki pētnieki uzskata, ka tās izcelsme var būt cita: iespējams, tā ir izjauktas pundurgalvas kodola atliekas — tas ir, kad Piena Ceļam piesaistīta mazā galaktika tika šķeldota un tās kodols palika kā kompakts klasteris. Šo hipotēzi atbalsta iespējamā metālitātes izmaiņu un vairākas zvaigžņu populācijas klātbūtne. Ir arī diskusijas par iespējamu centrā esošu starpmasu (intermediate-mass) melno caurumu; rezultāti ir dažādi un šī tēma joprojām tiek aktīvi pētīta.
Vēsturiskie novērojumi
150. gadā pēc Kristus grieķu-romiešu rakstnieks un astronoms Ptolemajs savā Almagestā uzskaitīja šo objektu. Angļu astronoms Edmonds Hallijs 1677. gadā no Svētās Helēnas salas Atlantijas dienvidu daļā atkal to pierakstīja kā ne-zvaigzni, un 1715. gadā publicēja savā sarakstā kā seškārtīgu "spožo plankumu". Šīs publikācijas parādījās Karaliskās biedrības izdevumā "Philosophical Transactions of the Royal Society".
Novērošana un atrašanās vieta
Omega Centauri atrodas galvenokārt dienvidu debesīs— tās koordinātas ir aptuveni RA 13h 26m, Dec −47° 29′. Tā ir viegli pamanāma no dienvidu puslodes un redzama arī no mērenām ziemeļu platuma joslām, lai gan no ziemeļiem tā būs zema pie horizonta. Ar nelielu optiku (binokli vai nelielu teleskopu) var sākt atdalīt tā zvaigznes, bet centrālo reģionu pilnībā izšķirt palīdz tikai spēcīgi teleskopi un kosmiskais teleskops HST.
Salīdzinājums ar citām kopām
Omega Centauri ir spožākā, lielākā un, pēc mūsdienu novērojumu datiem, vismasīvākā zināmā lodveida kopa Piena Ceļā. No visām lokālās galaktiku grupas lodveida kopām tikai Mayall II (M31 globular cluster, Andromēdas galaktikas apvidū) tiek uzskatīta par spožāku un varbūt masīvāku. Omega Centauri riņķo cauri Piena Ceļam un satur vairākus miljonus II populācijas zvaigžņu; tās vecums tiek lēsts apmēram 11–13 miljardus gadu, liecinot par ļoti senām zvaigžņu veidošanās episodēm.
Interesanti fakti
- Palielinoties uz centrālo reģionu ar HST vai lieliem zemes teleskopiem, redzamas miljoniem blīvi sakārtotu zvaigžņu — daudzas no tām var nebūt redzamas no zemes ar maziem instrumentiem.
- Omega Centauri ir bagāta ar dažādiem zvaigžņu tipiem un mainīgajiem objektiem, kas nodrošina vērtīgu laboratoriju zvaigžņu evolūcijas pētījumiem.
- Iepriekšējie pētījumi par iespējamo centrā esošu melno caurumu bijuši pretrunīgi; joprojām tiek veikti dinamikas un radiālās ātruma mērījumi, lai precizētu šādas hipotēzes.
Omega Centauri saglabājas kā viens no ievērojamākajiem un pētītākajiem objektiem mūsu galaktikā — gan amatieru novērotāju uzmanības dēļ, gan kā galvenais mērķis profesionālajos pētījumos par zvaigžņu populācijām, galaktiku mijiedarbību un galaktikas veidošanās vēsturi.
Omega Centaura attēls, iegūts ar VLT apsekojuma teleskopu. Kredīts: ESO.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Omega Centauri?
A: Omega Centauri (ω Cen vai NGC 5139) ir lodveida zvaigznājs Centaura zvaigznājā. Tā atrodas 15 800 gaismas gadu (4850 pc) attālumā un ir lielākā lodveida kopa Piena Ceļā.
J: Cik tālu no Zemes atrodas Omega Centauri?
A: Omega Centauri atrodas 15 800 gaismas gadu (4850 pc) attālumā no Zemes.
J: Cik liela ir Omega Centauri?
A: Omega Centauri diametrs ir aptuveni 150 gaismas gadu, un tajā ir aptuveni 10 miljoni zvaigžņu ar kopējo masu, kas atbilst 4 miljoniem Saules masu.
J: Vai ir iespējams, ka Omega Centauri izcelsme ir citāda nekā citiem galaktikas lodveida kopām?
A: Jā, iespējams, ka Omega Centauri izcelsme atšķiras no citu galaktiku lodveida kopu izcelsmes, jo Omega Centauri būtiski atšķiras no citām galaktikām. Iespējams, ka tā ir izjauktas pundurgalvas kodola atliekas.
J: Kad Ptolemajs pirmo reizi uzskaitīja Omega Centauri?
A: Ptolemajs šo objektu kataloģizēja savā Almagestā 150. gadā pēc Kristus.
J: Kas 1677. gadā no jauna atklāja šo objektu?
A: Angļu astronoms Edmonds Hallijs šo objektu no jauna atklāja 1677. gadā, uzskaitot to kā objektu, kas nav zvaigzne.
J: Vai vietējā galaktiku grupā ir vēl kāds cits spilgtāks un masīvāks zināms lodveida zvaigžņu kopums par Omega Centuari?
A:Nē, no visiem lokālās galaktiku grupas lodveida kopām tikai Mayall II (kas riņķo ap Andromēdas galaktiku) ir gaišāka un masīvāka par Omega Centuari .
Meklēt