Vaalbara
Vaalbara ir nosaukums Zemes pirmajam superkontinentam, kas atradās arhejas laikmetā.
Vaalbara sāka veidoties pirms aptuveni 3600 miljoniem gadu (mya). Tā izveidojās aptuveni 3100 mija mijā un sadalījās 2500 mija mijā. Nosaukums Vaalbara cēlies no Dienvidāfrikas Kaapvaal krāterona un Rietumāustrālijas Pilbara krāterona. Šie krāteri tika apvienoti Vaalbāras superkontinentā.
Dienvidāfrikas Kaapvaalas krāteris un Rietumaustrālijas Pilbāras krāteris ir divi no vislabāk saglabātajiem arheārajiem krāteriem uz Zemes. Tajos ir ārkārtīgi līdzīgi agrīnā prekambra ieži. No meteorītu triecienos izmestā iežu materiāla ir iegūts identisks radiometriskais vecums - 3470 ± 2 mija gadi. Līdzīgas struktūras no šiem diviem krāteriem ir datētas no 3500 līdz 2700 mija. Līdzīgas zaļķakmens joslas ir atrodamas Kanādas Augstākā krātera malās un bijušo Gondvānas un Laurasijas kontinentu krāteros.
Paleomagnētiskie dati, kas iegūti no krāteru iežiem, liecināja, ka 3870 mija mijā abi krāteri varētu būt bijuši viena superkontinenta daļa. Gan Pilbāras, gan Kaapvaalas krāteros ir vērojami stiepes lūzumi, kas vulkanisma laikā bija aktīvi aptuveni tajā pašā laikā, kad veidojās trieciena slāņi.
Kontinentālās plātnes ir periodiski sadūrušās un apvienojušās orogēnijas (kalnu veidošanās) periodos, veidojot superkontinentus. Superkontinentu veidošanās, sadalīšanās, izkliedēšanās un pārveidošanās cikls, ko veic plākšņu tektonika, notiek ik pēc aptuveni 450 miljoniem gadu.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Vaalbara?
A: Vaalbara ir nosaukums Zemes pirmajam superkontinentam, kas izveidojās arhejas laikmetā pirms aptuveni 3600 miljoniem gadu.
Q: No kurienes cēlies nosaukums Vaalbara?
A: Vārds Vaalbara cēlies no Dienvidāfrikas Kaapvaal krātera un Rietumaustrālijas Pilbara krātera, kas apvienojās, veidojot superkontinentu.
J: Cik veci ir Kaapvaalas un Pilbāras krāteri?
A: Kaapvalas un Pilbāras krāteri ir divi no vislabāk saglabājušajiem arheoloģiskajiem krāteriem uz Zemes, ar ārkārtīgi līdzīgiem agrīnajiem priekambra iežiem, kas ir datēti no 3500 līdz 2700 mija.
Jautājums: Cik bieži notiek superkontinentu veidošanās cikls?
A: Superkontinentu veidošanās, sadalīšanās, izkliedēšanās un pārveidošanās cikls, ko izraisa plākšņu tektonika, notiek ik pēc aptuveni 450 miljoniem gadu.
J: Kādi pierādījumi liecina, ka Kaapvaala un Pilbara bija viena superkontinenta daļa?
A: Paleomagnētiskie dati, kas iegūti no abu krāteru iežiem, liecina, ka 3870 mlj. gadu mijā tie varētu būt bijuši viena superkontinenta daļa. Abos ir arī ekstensīvie lūzumi, kas bija aktīvi aptuveni tajā pašā laikā vulkanisma laikā, kā arī tad, kad veidojās trieciena slāņi.
Vai ir citas teritorijas, kur atrodamas līdzīgas zaļakmens joslas?
A: Jā - līdzīgas zaļķakmens joslas ir atrodamas Kanādas Superior krātona malās, kā arī citos bijušajos Gondvānas un Laurasijas kontinentos.
J: Kad sāka veidoties Vaalbara?
A:Vaalbara sāka veidoties pirms aptuveni 3600 miljoniem gadu (mija) un pilnībā izveidojās līdz 3100 mija, bet pēc tam sadalījās līdz 2500 mija.
