Vulkāna aizbāznis (vulkāniskie kakli): definīcija un veidošanās
Uzzini, kas ir vulkāna aizbāznis (vulkāniskie kakli), kā tie veidojas, erozijas ietekme un iespējamie spiediena risku novērojumi — skaidri, saistoši un informatīvi.
Vulkāniskie aizbāžņi veido reljefa forma, kas veidojas, sacietējot vulkāna magmai aktīvā vulkāna ventilācijas atveres iekšpusē. Tos dažkārt dēvē par vulkāniskiem kakliem vai puišiem. Spraudnis atklājas, kad apkārtējā zeme tiek erodēta. Parasti šie aizbāžņi veidojas no viskozākas magmas frakcijas, kas aizpilda vulkāna kanālu un sacietē turpat uz vietas; to lielums var būt no dažiem metriem līdz vairākiem simtiem metru, atkarībā no magma apjoma, ventilācijas kanāla izmēriem un sacietēšanas ātruma.
Veidojoties aizsprostam, tas var izraisīt ārkārtēju spiediena pieaugumu, ja zem tā ir iesprostota ar gāzi pildīta magma. Tas dažkārt izraisa eksplozīvu izvirdumu, kad spiediens tiek strauji atbrīvots. Ja sprādziens nenotiek, magmas kolonna sacietē un veidojas ciets, blīvs iežu bloks, kas var palikt vulkāna centrā vai vēlāk tikt atklāts. Sacietejot bieži rodas stabiņveida plaisu tīklojums (koloniskā sadalīšanās), kā arī poras vai citi mikrostruktūras raksti, kas atspoguļo sacietēšanas apstākļus.
Plāksne parasti ir cietāka par apkārtējiem iežiem. Ledāja erozijas rezultātā vienā pusē var atsegt aizsprostu, bet aizvēja pusē paliek gara materiāla nogāze. Šādus reljefa veidojumus sauc par klintīm un astēm. Ja ir saglabājies aizsprosts, erozija var noārdīt apkārtējo iezi, bet erozijai noturīgais aizsprosts paliek. Tā veidojas raksturīga augšupejoša reljefa forma, kur aizsprosts pēc ilgstošas denudācijas izceļas kā stingra, izturīga kolonna vai grēda.
Īpašības un sastāvs
- Ģeoloģiski aizbāžņi parasti sastāv no blīvākiem, maficīgākiem vai starpējiem iežiem (piemēram, bazalts, diabāzs, andezīts), bet var būt arī granītveidīgi vai afanitiskie veidojumi atkarībā no magmas ķīmiskā sastāva.
- Struktūra ietver kolonnveida plaisas, porainību, amfibolu vai piroksēnu minerālu klātbūtni un dažkārt arī hidrotermālas pārveidošanās pazīmes.
- Izmēri un forma variē — no īsiem, resniem “kakliem” līdz garām cilindriskām vai koniskas formas struktūrām, dažreiz ar redzamu kanāla iekšējo tekstūru.
Bīstamība un ģeoloģiskā nozīme
- Aizbāžņi var palielināt sprādziena risku, ja tie slēdz gāzēm bagātu magmu; šī iemesla dēļ aizbāžņu veidošanās ir nozīmīgs faktors vulkānu brīdināšanas un riska novērtēšanā.
- Pēc erozijas atklātie vulkāniskie kakli sniedz vērtīgu informāciju par iepriekšējām izvirdumu vietām, magmas sastāvu un vulkāna iekšējo uzbūvi.
- Tie arī ietekmē vietējo reljefu un var kalpot kā vienkārši redzami ģeoloģiskie orientieri.
Kā tos pēta un identificē
Vulkāniskos aizbāžņus pēta, izmantojot lauka ģeoloģiju (kartēšanu, iežu paraugu ņemšanu), petrogrāfiju (mikroskopisku minerālu analīzi), ķīmiskās analīzes un radiometrisko datēšanu, lai noteiktu sacietēšanas vecumu. Lidar dati, aerofotogrāfija un ģeofizikālie pētījumi (magnētisms, gravitācija) palīdz atklāt aizbāžņus, kas daļēji vai pilnībā ir pārklāti ar nogulumiem.
Tipiski piemēri un izplatība
Vulkāniskie kakli ir sastopami gan kalnu reģionos ar aktīvu vai senāku vulkānismu, gan platākos teritoriju izteiksmes laukos. Tie var būt izteikti glaciālos apgabalos, kur ledāji ir atvērti un izcēluši šos cietos iežus, kā arī mērenos un tropiskajos reģionos, kur erozija lēnāk atsedz šīs struktūras.
Kopsavilkumā — vulkāniskie aizbāžņi ir nozīmīgi gan kā briesmu faktori (ieslodzīta gāze un sprādziena risks), gan kā vērtīgi ģeoloģiskie reģistri, kas sniedz informāciju par magmas īpašībām un vulkāna dzīves gaitu. To pētīšana palīdz labāk saprast vulkānu darbību un reģionālo reljefa attīstību.
Saint Michel d'Aiguilhe kapela uz vulkāniskā korķa Le Puy-en-Velay, Francijā.
Sigirijas klinšu cietoksnis, Šrilanka
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir vulkāna aizbāzni?
A: Vulkāniskā aizbāzni veido reljefa forma, kas veidojas, kad vulkāna magma sacietē aktīvā vulkāna ventilācijas atverē.
J: Kādi ir citi nosaukumi, ko izmanto vulkāniskās aizbāžņas aprakstīšanai?
A: Dažreiz tos sauc par vulkāniskiem kakliem vai puišiem.
J: Kā atklājas vulkāniskais korķis?
A: Spraudnis atklājas, kad apkārtējā zeme tiek erodēta.
J: Kas notiek, ja zem vulkāna aizbāžņa ir iesprostota ar gāzi pildīta magma?
A: Ja zem aizbāžņa ir iesprostota ar gāzi pildīta magma, tas var izraisīt ārkārtēju spiediena palielināšanos, kas dažkārt izraisa eksplozīvu izvirdumu.
J: Kas notiek, ja pēc aizbāžņa izveidošanās nenotiek sprādziens?
A: Vulkāns kļūst par cietu cietas vielas bloku.
Jautājums: Kāpēc aizbāzni parasti ir cietāki par apkārtējiem iežiem?
A: Spraudnis parasti ir cietāks par apkārtējiem iežiem, jo to veido sacietējusi vulkāniskā magma.
J: Kas ir klints un aste?
A: Krama un aste ir ledāja erozijas radīta reljefa forma, kuras rezultātā vienā pusē atklājas aizsprosts, bet otrā pusē paliek gara materiāla nogāze.
Meklēt