Ziemas vētras (sniegputenis): cēloņi, veidi un ietekme

Uzzini par ziemas vētru (sniegputenis) cēloņiem, veidiem un ietekmi — kā tas veidojas, draudi, prognozes un pasargāšanas padomi.

Ziemas vētras jeb sniegputenis veidojas, kad silts, mitrs gaiss saskaras ar aukstu gaisu. Siltā, mitrā gaisa masa un aukstā gaisa masa var būt 1000 km vai vairāk diametrā. Sniega vētras, kas skar ASV ziemeļaustrumu daļu, bieži vien ir mitras no gaisa, kas virzās uz ziemeļiem no Meksikas līča, un aukstas no gaisa masām, kas ieplūst no Arktikas. Amerikas Savienoto Valstu ziemeļrietumos siltais, mitrais gaiss no Klusā okeāna atdziest, kad to augšup virza kalni. Gaisa masu kustības virzienu, mitruma saturu un temperatūru var ietekmēt daudzas dažādas lietas. Visas šīs atšķirības ietekmē sniega vētras veidu un stiprumu.

Ziemas vētras rodas gan pie frontēm un ciklonālām sistēmām (piemēram, plašas zema spiediena zonas), gan vietēji — piemēram, kad auksts gaiss pārvietojas pāri siltam ūdens virsmam (tā saucamais lake-effect) vai kad spēcīgs vējš pacēl sniegu no zemes virsmas un rada redzamības zudumu. Dažkārt vētras var attīstīties ļoti strauji — process, ko meteorologi sauc par bombogenesis (strauja zema spiediena dziļošanās).

Ziemas vētras un vētras var radīt vairākus metrus sniega, kas var veidot lielas sniega kupenas. Dažreiz sniega sanesumi var būt vairāk nekā desmit metru augsti. Tās var pat apklāt māju un citus objektus, it īpaši vietās, kur vējš sniegu sapūš pret ēku sienām vai bākām.

Veidi un raksturojums

• Klasiskais sniegputenis: intensīva snigšana kopā ar spēcīgu vēju un ļoti zemām redzamības attālumam.
• Zemes sniegputenis (ground blizzard): brāzmaina vēja radīts sniega virpuļošana pēc tam, kad sniegs jau ir nolījis; jaunā snigšana nav nepieciešama, bet redzamība var būt ļoti sliktā.
• Lake-effect un ocean-effect sniegs: vietējas nozīmes intensīvas snigšanas joslas, kas veidojas, kad auksts gaiss pārvietojas pāri saldākam vai siltākam ūdenim un uzņem mitrumu.
• Nor'easter tipa cikloni: plašas, ilgstošas vētras, kas īpaši ietekmē piekrastes reģionus un var nest lielu sniega daudzumu un bīstamas vēja brāzmas.

Ietekme uz cilvēkiem un infrastruktūru

• Ceļu satiksmes traucējumi — slidenas vai neizbraucamas ceļas, avāriju skaita pieaugums un sabiedriskā transporta pārtraukumi.
• Enerģijas padeves traucējumi — nokrituši koki un sniega slodze var bojāt elektropārvades līnijas.
• Ēku un infrastruktūras bojājumi — liels sniega slogs var izraisīt jumtu sabrukšanu; pieaugot salu un atkušņu cikliem, pastiprinās bojājumu risks.
• Veselības riski — hipotermija, apsaldējumi, sirdsdarbības problēmas no pārmērīga raktuves darba vai ilgstošas atrašanās ārā.
• Ekonomiskās sekas — pieplūde glābšanas dienestiem, darba zaudējumi, krājumu un piegāžu aizkavēšanās.
• Pastiprināta apledojuma un nosnigšanas dēļ palielinās lavīnu risks kalnu reģionos.

Prognozēšana un mērījumi

Meteorologi izmanto modeļus, satelītus, laikapstākļu radaru un observatoriju datus, lai prognozētu vētras attīstību un maršrutus. Vētras intensitāti raksturo ne tikai nokrišņu apjoms, bet arī vēja ātrums, redzamība un ilgums. Piemēram, starptautiski bieži lietotā blizzarda definīcija (no ASV Nacionālās meteoroloģijas) ietver:

• sagaidāmi pastāvīgi vēja ātrumi vai brāzmas ≥ 56 km/h (35 jūdzes stundā),
• redzamība samazināta līdz aptuveni 400 m vai mazāk,
• šādi apstākļi saglabājas vismaz 3 stundas.

Kā sagatavoties un kā rīkoties

• Sekojiet meteoroloģiskajām brīdinājumiem un ievērojiet vietējo varasiestāžu norādījumus par evakuācijām vai ceļu slēgšanu.
• Sagatavojiet avārijas komplektu: pārtikas rezerves, ūdens, baterijas, lukturis, medikamenti, silti apģērbi un segas.
• Ja braucat, pārbaudiet auto tehnisko stāvokli, līdzi ņemiet siltu apģērbu un iztikas līdzekļus; izvairieties no nevajadzīga braukšanas spēcīga sniegputena laikā.
• Brīdiniet kaimiņus un pārbaudiet vecākus vai vājāki cilvēkus, jo viņiem nepieciešama papildu palīdzība.
• Izvairieties no ilgstoša smaga rakšanas darbības, īpaši ja jums ir sirds un asinsvadu slimības.
• Ja izmantojat dīzeļģeneratoru vai atklātu uguni, nodrošiniet labu ventilāciju, lai novērstu oglekļa monoksīda saindēšanos.

Ilgtspējība un klimata ietekme

Globālās klimata pārmaiņas ietekmē sniega un vētru raksturu: siltāks gaiss var saturēt vairāk mitruma, radot spēcīgākas nokrišņu epizodes, bet augstākas ziemas temperatūras vietām var nozīmēt vairāk lietus un mazāk sniega. Lokāli efekti ir sarežģīti — dažos reģionos var palielināties intensīvo ziemas vētru biežums, citur tie var kļūt retāki.

Izpratne par to, kā un kāpēc veidojas sniegputenis, palīdz labāk sagatavoties un mazināt riskus gan indivīdam, gan kopienai. Savlaicīga informācija, pareiza sagatavotība un atbilstoša infrastruktūra būtiski samazina vētras sekas.

Jautājumi un atbildes

J: Kas izraisa ziemas vētras jeb sniegputenis?

J: Cik liela var būt siltā, mitrā gaisa masa un aukstā gaisa masa?

J: No kurienes sniega vētras, kas ietekmē ASV ziemeļaustrumus, iegūst mitrumu?

J: No kurienes nāk siltais un mitrais gaiss ASV ziemeļrietumos?

J: Kas ietekmē sniega vētras veidu un stiprumu?

J: Cik daudz sniega var uzsnigt ziemas vētrās un sniegputeņos?

J: Vai ziemas vētru un sniegputeņu radītās sniega kupenas var būt patiešām augstas?

Meklēt pēc burta