Intruzija — magma, kas sacietē zem Zemes virsmas: intruzīvie ieži un veidi

Intruzija ir magma (izkusis iezis), kas iekļūst un sacietē zem Zemes virsmas. Tas notiek, ja Zemes garozā ir vājākas vietas — piemēram, lūzumi, šuves vai slāņplātnes. Šajās vietās magma var ieplūst starp iežu slāņiem vai izspiest tos, un, sacietējot zem virsmas, tā veido intruzīvos iežus. Turpretī ekstrūzija ir magma, kas izplūst un atdziest virs Zemes garozas virsmas — tādējādi rodas ekstrūzīvie ieži. Gan intruzīvo, gan ekstruzīvo iežu klasē ietilpst kopējais nosaukums vulkāniskie ieži, bet tie atšķiras pēc sacietēšanas vietas un struktūras.

Veidošanās process un minerālu kristalizācija

Intruzīvo iežu veidošanās process var noritēt ļoti lēni — no tūkstošiem līdz miljoniem gadu. Kad magmas ķermenis lēnām atdziest un sacietē, dažādas magmas daļas pakāpeniski kristalizējas minerālos. Tā kā atdzišana notiek dziļāk zem virsmas un lēnāk nekā vulkāniskajos procesus, kristāli intruzīvajos iežos parasti ir lielāki un labāk redzami ar neapbruņotu aci — šāda tekstūra saucas fanerītiska. Piemēram, granīts, gabbro vai diorīts ir tipiski intruzīvie ieži, kuros redzamas atsevišķu minerālu kristālu lomas.

Struktūras un intruzīvo iežu veidi

Intruzīvie ieži var izpausties ļoti dažādos mērogos un formās. Pastāv vairāki galvenie intruzīvo ķermeņu tipi:

• Batolīti — plaši, bieži ārkārtīgi lieli intruzīvie ķermeņi, kas var veidot milzu kalnu pamatnes. Atklāti erozijas ceļā, batolīti var aizņemt milzīgas Zemes virsmas platības.
• Plutoni — lieli magmas ķermeņi, kas sacietējuši pazemē pirms to daļas vai virsmas tiek atklātas; termins bieži lietots par lieliem intruzīviem masa.
• Rezervuāri un stoki — salīdzinoši mazi, kompakti intruzīvi ķermeņi, kas var būt saistīti ar lielākiem plutoniem.
• Sili (sills) — iebrukumi, kas veido horizontālus vai gandrīz horizontālus plātnes veidojumus, ieplūstot starp vecākām iežu pamatnes plaknēm; piemēram, sils.
• Dīki (dīk) — vertikāli vai slīpi stiegrveida iebrukumi, kas šķērso vecākus slāņus; piemēram, dīks. Tie parasti veidojas, magma piespiežoties caur spraugām un lūzumiem.
• Lakolīti un lopolīti — kupolveidīgas vai šķidrumveida lēcas intruzijas, kas var pacelt augšējos slāņus, radot vietējas pārbūves veidus.
• Vulkānu kakli (neki) — sacietējušas magmas kolonnas vai kanāli, kas paliek pēc virsmas vulkāna erozijas.

Intruzijas iezīmes, tekstūras un minerālu sastāvs

Intruzīvie ieži raksturojas ar vairākiem svarīgiem aspektiem:

• Tekstūra: fanerītiska — lieli redzami kristāli. Dažkārt redzami arī porfīra elementi, ja magmas daļa daļēji kristalizējusies pirms atlikušā magmas daļa tika injectēta citā vietā.
• Sastāvs: no skābiem (piem., granīts) līdz bāziskiem iežiem (piem., gabrro), atkarībā no magmas ķīmiskā sastāva un izvietojuma dziļuma.
• Kontaktmetamorfisms: sacietējušā magma ietekmē apkārtējos iežus, veidojot siltuma ietekmē izmainītus zonas — metamorfa aureola, kurā var rasties jauni minerāli.
• Xenolīti: intruzijas bieži satur ieslodzītus gabalus no vecākiem iežiem — tos sauc par xenolītiem, kas sniedz informāciju par iežu vēsturi.

Emplacēšanās mehānismi un ģeoloģiskā nozīme

Magmas izplatīšanos un intruziju izveidi nosaka vairāki mehānismi, tostarp magmas uzspiedums pa plaisām (injekcija), diapirisms (magma kā blīva, plastiska masa paceļas uz augšu) un kristalizācijas pazemināšanās, kas var izraisīt blīvuma un spiediena izmaiņas. Intruzīvie ķermeņi bieži nosaka reģiona ilgtermiņa ģeoloģisko evolūciju — piemēram, daudzas kalnu grēdas, piemēram, Sjerra Nevada Kalifornijā, ir veidojušās galvenokārt no intruzīvo iežu klintīm. Bieži tās ir milzīgas granīta vai radniecīgu iežu veidojumi, kas pēc erozijas atklāj masīvus klintspāļus un kalnu serdeņus.

Kādēļ intruzijas ir svarīgas cilvēkam?

Intruzīvie ieži ir nozīmīgi gan no zinātniskā, gan ekonomiskā viedokļa:

• Rāda Zemes iekšējo procesu un magmas attīstību, palīdz datēt un interpretēt ģeoloģiskos notikumus.
• Viela rūdu nogulsnēm: intruzijas bieži saistītas ar metalogēnām zonām, kur koncentrējas vara, zelta, sudraba un citu metālu nogulsnes.
• Veido ainavisku reljefa pamatu — no kalnu pamatiem līdz stāviem granīta klintīm, kas kļūst par tūrisma un materiālu avotiem.

Piezīmes par terminoloģiju

Dažkārt dažādi termini — batolīts, plutons, stocks, sill, dīk — tiek lietoti nedaudz atšķirīgi atkarībā no mēroga, formas un relatīvās kontaktēšanās ar apkārtējiem iežiem. Lieli magmas ķermeņi, kas sacietējuši pazemē un kas nekad neveidojas kā virsmas izvirdumi, parasti tiek apzīmēti kā plutoni vai batolīti, savukārt plānākas, lentes vai šķērsgriezuma formas intruzijas sauc par siliem un dīķiem.

Noslēgumā: intruzija ir būtisks ģeoloģisks process — magma, kas sacietē zem virsmas, rada dažādas struktūras un iežus ar raksturīgām tekstūrām, minerālu sastāvu un ģeoloģisko nozīmi. Šie ieži ne tikai atklāj Zemes iekšējo dinamiku, bet arī ietekmē resursu izplatību un reljefu veidošanos.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas ir intruzija?

J: Kā veidojas intrūzija?

J: Kāda ir atšķirība starp intruzīvo un ekstrūzīvo iežu veidiem?

J: Cik ilgā laikā veidojas intrusīvie ieži?

J: Vai intruzīvo iežu kristāli parasti ir lielāki nekā ekstrūzīvo iežu kristāli?

J: Kādus veidojumus bieži veido intruzijas?

J: Kādi ir daži citi termini, ko izmanto, lai aprakstītu intruzijas?

Meklēt pēc burta