Kjūsju–Palau grēda — okeāna dibena vulkānu ķēde Filipīnu jūrā

Kjusju–Palau grēda (KPR) — okeāna dibena vulkānu ķēde Filipīnu jūrā: ģeoloģija, izcelsme, atrašanās vieta un zemūdens reljefa īpatnības tūlītējai izpētei.

Kjusjušu-Palau grēda (KPR) ir okeāna dibena veidojums Filipīnu jūrā, kas nosaukts pēc tuvumā esošajām salu grupām. Ziemeļu galā atrodas Japānas sala Kjusjušu, bet dienvidos virzība norit uz Palau salām — Klusā okeāna salu valsts Palau. Grēda sastāv no līnijas izdzisušu vulkānu, seamountu un gudotu (nokaltušu plakano vulkānu) ķēdes, kas izceļas no apkārtējā okeāna dibena reljefa.

Jūras dibena grēda sākas aptuveni 900 km attālumā no Bungo kanāla (豊後水道, Bungo Suidō) jeb "Bungo šauruma" starp Japānas salām Kjushu un Šikoku austrumu galā. No turienes KPR virzās dienvidaustrumu virzienā uz Palau. Šajā līnijā atrodas daudzas atsevišķas reljefa vienības — gan virs ūdens izvirzītas salas un sēkļi, gan pilnībā zemūdens seamounti.

Ģeoloģija un izcelsme

KPR atrodas uz Filipīnu jūras plāksnes un ir cieši saistīta ar reģiona tektonisko procesu vēsturi. Grēdas vulkāniskie veidojumi radušies galvenokārt plāksnu kustību un subdukcijas efekta rezultātā; lielākā daļa vulkānu ir izdzisuši. Pētījumi liecina, ka intensīvāka vulkaniskā darbība, kas veidoja daļu KPR, notika paleogēnā un neogēnā (pielietojot plašāk — Oligocēna un Mioceņa laikmetos), tomēr grēdas veidošanās process un vecums var atšķirties atkarībā no konkrētā seamounta vai zona.

Reljefs ietver gan stāvus vulkāniskus kalnus, gan nogludinātus guyotus — signālu par agrāku vulkānismu un vēlākas erozijas vai nogrimšanas procesu. KPR bieži tiek pētīta kopā ar citiem privatizētajiem okeāna arkveidojumiem Rietumu Klusajā okeānā, jo tā sniedz datus par plāksnu pārvietošanos, arkveidošanās attīstību un reģiona ģeodinamiku.

Fiziskā un bioloģiskā nozīme

KPR veido topogrāfisku augstāku zonu okeāna dibenā, kas ietekmē lokālos ūdens plūsmas modeļus, barības vielu cirkulāciju un atzīmējas kā bagātīgas zvejas vietas. Daudzi seamounti un izvirzījumi kalpo kā jūras sugu patvērums — tur bieži sastopamas bagātīgas korāļu kopienas, niskās temperatūras korāļi, jūras zivju populācijas un cita dziļūdens fauna. Apkaimes ūdeņi un salu piekrastes biosfēra ir svarīga gan vietējām ekonomikām, gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Zinātniskie un praktiskie aspekti

Zinātnieki pēta KPR, lai labāk izprastu reģiona vulkānismu, plāksnu dinamiku un okeāna ekosistēmas. Tā kā grēda ietver daudzas zemūdens struktūras, tā ir arī potenciāls mērķis pētnieciskām ekspedīcijām, saldūdens resursu, minerālu nogulumu (piemēram, hidrotermālo un šķembu noguldījumu) un bioloģiskās daudzveidības izpētei. Tajās teritorijās, kas atrodas tuvu salām, seamounti un sēkļi var ietekmēt vietējo zveju un tūrisma aktivitātes, piemēram, niršanu un dabas taku apmeklējumu Palau apkārtnē.

KPR ir nozīmīgs elements Rietumu Klusā okeāna un Filipīnu jūras ģeogrāfijā, un tālākas pētīšanas rezultāti palīdzēs precizēt informāciju par reģiona ģeoloģisko vēsturi, jūras biotopu īpašībām un cilvēka ietekmi uz šo jūtīgo okeāna teritoriju.

KPR atrodas uz dienvidaustrumiem no Japānas salas Kjushu un savieno ģeogrāfiski un ģeoloģiski nozīmīgas jūras zonas no Japānas dienvidiem līdz Palau salām.

Meklēt pēc burta