Laurentia — Ziemeļamerikas senais krātons un ģeoloģiskais kodols
Laurentia ir liels kontinentāls krāteris. Precīzāk to parasti dēvē par krātonu — ļoti vecu un stabilu kontinenta pamata daļu, kas veido Ziemeļamerikas kontinenta seno ģeoloģisko kodolu.
Sākotnēji šis krātons ietvēra arī Grenlandes kodolu un daļas no mūsdienu Eiropas, piemēram Skotijas ziemeļrietumiem, kas pazīstami kā Hebridu terrāns. Laurentiju bieži sauc arī par Ziemeļamerikas krāteronu. Tā pamatakmeņi lielākoties sastāv no senām, kristāliskām iežu vienībām, tostarp vulkāniskajiem iežiem un metamorfiem iežiem; daļa no tiem ir gandrīz četrus miljardus gadu veci.
Ģeoloģija un vecums
Laurentias sastāvs veidojās agrīnajā arheā laika posmā, kad mazākas litosfēriskās plātnes un terrāni saplūda kopā. Šo vienību salipšana radīja stabilu kontinenta kodolu — krātonu — kuru vēlāk aptvēra sedimentu nogulumi un iezis. Aktīvā kalnu celšanās un deformācijas notika arī vēlākos laikos, bet vispārējā stabilitāte saglabājās.
Laurentia superkontinentos
Laurentija vairākkārtēja iekļaušana lielākos superkontinentos ir bijusi nozīmīga Zemes vēsturē. Dažkārt pagātnē tā bija daļa no superkontinentiem, kad atsevišķu plātņu saplūšanas un sadalīšanās procesi to pārkārtoja:
- Arheja un proterozoja laikmetā mazās plātnes un okeāna salas saplūda ar agrīno Laurentiju, paplašinot tās teritoriju.
- Vēlāk Laurentia piedalījās superkontinentu veidošanās un sadalīšanās ciklos (piem., Kolumbija/Nuna, Rodinija, un vēlāk Pangeja), bieži saduroties ar citām lielajām litosfēriskajām vienībām.
- Pēc Pangejas sadalīšanās krātona rietumu daļas un periferijas reģioni tika pārvietoti un rekonfigurēti, kā rezultātā mūsdienu Amerika sāka pakāpeniski virzīties uz rietumiem attiecībā pret Eirāziju un Gondvānu.
Grenvila orogēnija un erozija
Pirms vairāk nekā miljardu gadu notika plaša mēroga Grenvila orogēnija, kas izveidoja masīvas kalnu sistēmas Kanādas vairoglejā. Šie kalni bija ļoti augsti — iespējams, augstāki par daudziem mūsdienu kalniem — taču miljonu gadu laikā erozija ir nolīdzinājusi šo reljefu: no senajām virsotnēm ir palikuši tikai pauguri un stabilas virsmas, ko redzam šodien.
Mūsdienu pozīcija un izpausme
Laurentijas krātons šobrīd nosedz lielu daļu Kanādas, Grenlandi un daļēji arī ASV centrālās un ziemeļu teritorijas (piem., Lielie ezeri, Kanādas shield reģions). Atlikusī, rietumu Ziemeļamerikas daļa tika piesaistīta un pārveidota vēlākajā tektoniskajā vēsturē, kad kontinents virzījās uz rietumiem un sastapās ar jauniem tektoniskiem procesiem.
Ko nozīmē "krātons"?
Krātons ir liela, veca un relatīvi stabila kontinenta litosfēras daļa. Tas parasti sastāv no:
- Šīlda — kur senie, metamorfie un magmatiskie ieži ir atsegti un redzami virsmā;
- Platformas — kur senais pamatakmens ir pārklāts ar jauniem nogulumiem.
Laurentia ir tipisks piemērs krātonam: tās pamatakmeņi ir ļoti veci, un tie nodrošina stabilu pamatu vairākām mūsdienu kontinentālām struktūrām.
Kopsavilkums
Laurentia ir viens no Zemes vecākajiem un ģeoloģiski nozīmīgākajiem kontinenta kodoliem. Tas veido Ziemeļamerikas pamatu, ietver Grenlandi un daļu no Skotijas reģioniem, un tā vēsturiskā attīstība — no arhejas saplūstošiem terrāniem līdz iekļaušanai lielos superkontinentos — ir būtiska, lai izprastu mūsdienu kontinentu formācijas un reljefu.
Laurentia, saukta arī par Ziemeļamerikas krāteru.
Akmeņi, kā redzams šodien
Krātona ieži ir metamorfie un vulkāniskie ieži, bet nogulumiežus pārsvarā veido kaļķakmeņi, smilšakmeņi un slānekļi. Šie nogulumiežieži nogulsnējās pirms 650-290 miljoniem gadu. Kanādas austrumu un centrālajā daļā liela daļa stabila krāterona ir atklāta virspusē.
Laurentia dienvidrietumu daļu veido pirmkambrija pamatiežu ieži, kas deformēti kontinentu sadursmju rezultātā (violetā zona attēlā iepriekš). Šis apgabals ir pakļauts ievērojamai riftēšanai kā baseina un grēdas province un ir izstiepts līdz pat 100 % no tā sākotnējā platuma. Šajā apgabalā ir bijuši lieli vulkānu izvirdumi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Laurentija?
A: Laurentia ir liels kontinentāls krāteris, kas veido Ziemeļamerikas kontinenta seno ģeoloģisko kodolu. To veido vulkāniskie ieži, un tas ir gandrīz 4 miljardus gadu vecs.
J: No kā sākotnēji bija veidota Laurencija?
A: Laurentia sākotnēji ietvēra Grenlandes kodolu un Skotijas ziemeļrietumu daļu, kas pazīstama kā Hebridu terrāns.
J: Kā veidojās Laurencija?
Atbilde: Laurentia izveidojās, kad vairākas mazākas tektoniskās plātnes tika savienotas kopā arheiskā perioda sākumā. Kad šīs plātnes pārvietojās kopā, izveidojās milzīga kalnu grēda. Vēlāk mazākās plātnes un okeāna salas sadūrās un saplūda ar aizvien pieaugošo Laurentiju, veidojot to, ko mēs šodien redzam Ziemeļamerikas ziemeļu centrālajā daļā un uz rietumiem no Grenlandes.
J: Kad radās Grenvilas orogēnija?
Atbilde: Grenvila orogēnija Kanādas vairognāzē norisinājās pirms vairāk nekā miljarda gadu, radot robainas virsotnes, kas ir augstākas par mūsdienu kalniem.
J: Kā šie kalni ir mainījušies kopš tā laika?
A: Miljoniem gadu ilgā erozija šos kalnus ir pārveidojusi par pauguriem.
J: Kad Ziemeļamerikas rietumu daļa tika pievienota Laurentijai?
A: Ziemeļamerikas rietumu daļa tika pievienota daudz vēlāk pēc Pangejas sadalīšanās, kad Amerika no Eirāzijas un Gondvānas pārvietojās uz rietumiem.
J: Kā "Laurentija" ieguva savu nosaukumu?
A: Krātons ir nosaukts Laurentīna kalnu vārdā, kas atrodas uz ziemeļiem no Sv.Lorensa upes.
