Laurentia
Laurentia ir liels kontinentāls krāteris. Tas veido Ziemeļamerikas kontinenta seno ģeoloģisko kodolu.
Sākotnēji tas ietvēra Grenlandes kodolu un Skotijas ziemeļrietumu daļu, kas pazīstama kā Hebridu terrāns. Laurentiju sauc arī par Ziemeļamerikas krāteronu. Tā ir mūsdienu ģeoloģiskā iezīme, kā arī ļoti sena ģeoloģiskā kodola daļa, kas veidota no vulkāniskajiem iežiem. Tā ir gandrīz četrus miljardus gadu veca.
Dažkārt pagātnē Laurentija ir bijusi daļa no lielākiem kontinentiem un superkontinentiem. Tā ir mazāku tektonisko plātņu kopums, kas saplūda agrīnajā arheā laikmetā. Plātnēm pārvietojoties kopā, izveidojās milzīga kalnu grēda. Daudz vēlāk, proterozoja laikmetā, nelielas plātnes un okeāna salas sadūrās un saplūda ar aizvien pieaugošo Laurentiju. Kopā tās izveidoja milzīgu, stabilu krāteronu, ko mēs šodien redzam Ziemeļamerikas ziemeļos un centrā, kā arī Grenlandes rietumos.
Pirms vairāk nekā miljarda gadu Grenvila orogēnija Kanādas vairoglejā izveidoja robainas virsotnes, kas ir augstākas par visiem mūsdienu kalniem. Miljoniem gadu ilgā erozija šos kalnus ir pārveidojusi par pauguriem.
Atlikusī, rietumu, Ziemeļamerikas daļa tika pievienota daudz vēlāk, pēc Pangejas sadalīšanās, un Amerika no Eirāzijas un Gondvānas pārvietojās uz rietumiem.
Krātons ir nosaukts Laurentīna kalnu vārdā, kas atrodas uz ziemeļiem no Sv.Lorensa upes.
Laurentia, saukta arī par Ziemeļamerikas krāteru.
Akmeņi, kā redzams šodien
Krātona ieži ir metamorfie un vulkāniskie ieži, bet nogulumiežus pārsvarā veido kaļķakmeņi, smilšakmeņi un slānekļi. Šie nogulumiežieži nogulsnējās pirms 650-290 miljoniem gadu. Kanādas austrumu un centrālajā daļā liela daļa stabila krāterona ir atklāta virspusē.
Laurentia dienvidrietumu daļu veido pirmkambrija pamatiežu ieži, kas deformēti kontinentu sadursmju rezultātā (violetā zona attēlā iepriekš). Šis apgabals ir pakļauts ievērojamai riftēšanai kā baseina un grēdas province un ir izstiepts līdz pat 100 % no tā sākotnējā platuma. Šajā apgabalā ir bijuši lieli vulkānu izvirdumi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Laurentija?
A: Laurentia ir liels kontinentāls krāteris, kas veido Ziemeļamerikas kontinenta seno ģeoloģisko kodolu. To veido vulkāniskie ieži, un tas ir gandrīz 4 miljardus gadu vecs.
J: No kā sākotnēji bija veidota Laurencija?
A: Laurentia sākotnēji ietvēra Grenlandes kodolu un Skotijas ziemeļrietumu daļu, kas pazīstama kā Hebridu terrāns.
J: Kā veidojās Laurencija?
Atbilde: Laurentia izveidojās, kad vairākas mazākas tektoniskās plātnes tika savienotas kopā arheiskā perioda sākumā. Kad šīs plātnes pārvietojās kopā, izveidojās milzīga kalnu grēda. Vēlāk mazākās plātnes un okeāna salas sadūrās un saplūda ar aizvien pieaugošo Laurentiju, veidojot to, ko mēs šodien redzam Ziemeļamerikas ziemeļu centrālajā daļā un uz rietumiem no Grenlandes.
J: Kad radās Grenvilas orogēnija?
Atbilde: Grenvila orogēnija Kanādas vairognāzē norisinājās pirms vairāk nekā miljarda gadu, radot robainas virsotnes, kas ir augstākas par mūsdienu kalniem.
J: Kā šie kalni ir mainījušies kopš tā laika?
A: Miljoniem gadu ilgā erozija šos kalnus ir pārveidojusi par pauguriem.
J: Kad Ziemeļamerikas rietumu daļa tika pievienota Laurentijai?
A: Ziemeļamerikas rietumu daļa tika pievienota daudz vēlāk pēc Pangejas sadalīšanās, kad Amerika no Eirāzijas un Gondvānas pārvietojās uz rietumiem.
J: Kā "Laurentija" ieguva savu nosaukumu?
A: Krātons ir nosaukts Laurentīna kalnu vārdā, kas atrodas uz ziemeļiem no Sv.Lorensa upes.
