Kriss Gefrojs — pēdējais Berlīnes mūra upuris (1968–1989)

Kriss Gefrojs — Berlīnes mūra pēdējais upuris (1968–1989): traģisks stāsts par nāvi pie mūra, tiesu pēc atkalapvienošanās un cīņu par atceri un taisnīgumu.

Kriss Gefrojs (1968. gada 21. jūnijs, Pasevalkā - 1989. gada 5./6. februāris, Berlīnē) bija pēdējais cilvēks, kuru, mēģinot aizbēgt pāri Berlīnes mūrim, nogalināja robežsargi.

Gueffroy un viņa draugs Christian Gaudian naktī no 1989. gada 5. uz 6. februāri mēģināja aizbēgt no Austrumberlīnes uz Rietumberlīni. Viņi mēģināja šķērsot netālu no Britz rajona kanāla.

Gueffroy un Gaudians domāja, ka Schießbefehl - pavēle nošaut ikvienu, kas mēģina šķērsot mūri, - ir apturēta. Kāpjot pāri pēdējam metāla žogam, viņus ieraudzīja un nošāva Nacionālās tautas armijas (NVA) robežsargi. Gueffroy saņēma desmit šāvienus krūtīs un nomira pierobežas joslā.

Gaudians tika smagi ievainots, un 1989. gada 24. maijā Pankovas rajona tiesa viņu arestēja un piesprieda trīs gadu cietumsodu par mēģinājumu nelikumīgi šķērsot robežu ("versuchten ungesetzlichen Grenzübertritts im schweren Fall").

1989. gada septembrī Austrumvācijas valdība atbrīvoja Gaudianu pret drošības naudu, un 1989. gada 17. oktobrī viņš tika pārvests uz Rietumberlīni.

Sākumā četri robežsargi saņēma apbalvojumu (Leistungsabzeichen der Grenztruppen) no vietējās robežsardzes priekšnieka Eriha Vellnera (Erich Wöllner) un balvu 150 Austrumvācijas marku apmērā katrs. Pēc Austrumvācijas un Rietumvācijas atkalapvienošanās Berlīnes apgabaltiesā pret viņiem tika ierosināta krimināllieta. Divus no viņiem atbrīvoja 1992. gada janvārī. Ingo Heinrihs, kurš izšāva šāvienu, kas nogalināja Gēfroeju, tika notiesāts uz trīsarpus gadiem cietumā. Bundesgerichtshof 1994. gadā sodu samazināja līdz nosacītam divu gadu cietumsodam.

2000. gadā divas SED amatpersonas Zigfrīds Lorencs un Hanss Joahims Bēme tika tiesāti par Gueffroy un vēl divu jaunu vīriešu nāvi, taču viņus attaisnoja, jo tiesnesis nespēja atrast pierādījumus, ka viņi būtu varējuši atcelt rīkojumu nošaut līdz nāvei. Lieta tika atkārtoti izskatīta 2004. gada 7. augustā, un abi vīrieši tika atzīti par vainīgiem, un viņiem tika piespriests nosacīts sods 15 mēnešiem katram. Tiesnesis paskaidroja, ka īsie sodi tika piespriesti tādēļ, ka kopš notikumiem pagājis ilgs laiks. Šī bija pēdējā lieta par nāves gadījumiem uz Vācijas iekšējās robežas.

2003. gada 21. jūnijā, kad viņam apritēja 35 gadi, Britz rajona kanāla krastā tika uzcelts piemineklis Gueffroy. Pieminekli veidojis Berlīnes mākslinieks Karls Bīdermans.

Papildus informācija un konteksts

Kriss Gefrojs tiek uzskatīts par pēdējo cilvēku, kuru nogalināja robežsargi, mēģinot šķērsot Berlīnes mūri. Viņa nāve notika tikai dažus mēnešus pirms Austrumvācijas režīma sabrukuma un mūra krišanas 1989. gada novembrī, un šī traģēdija kļuva par vienu no simboliskajiem piemēriem Austrumvācijas robežpolitikas brutālajai praksei.

Kas bija Schießbefehl?

Schießbefehl bija oficiāla Austrumvācijas robežsargu pavēle, kas ļāva izmantot letālu spēku pret personām, kuras mēģināja šķērsot robežu. Lai gan 1980. gadu beigās pastāvēja zināma dezorganizācija un daži cilvēki cerēja, ka šī politika tiek mīkstināta vai vairs netiek īstenota stingri, praksē pavēle joprojām bija spēkā un robežsargi turpināja to piemērot dažādos gadījumos.

Notikumu hronoloģija (kopsavilkums)

• 1989. gada 5./6. februāris — Kriss Gefrojs un Christian Gaudian mēģina pāri Berlīnes mūrim, netālu no Britz kanāla; robežsargi viņus pamanīja un atklāja uguni.
• Gefrojs saņem smagas traumas (desmit šāvieni krūtī) un miris pierobežas zonā.
• Gaudians tiek smagi ievainots, vēlāk arestēts un 1989. gada 24. maijā notiesāts uz trim gadiem; pieļaujama starptautiska spiediena un sarunu rezultātā viņš tiek atbrīvots pret drošības naudu 1989. gada septembrī un pārvests uz Rietumberlīni 17. oktobrī.
• Pēc Vācijas atkalapvienošanās tiek uzsāktas izmeklēšanas un tiesvedības pret robežsargiem un Austrumvācijas amatpersonām, kas bija saistītas ar nāves gadījumiem.
• Daži robežsargi tiek notiesāti, citi attaisnoti; apelācijas sodi un to grozījumi seko arī augstākajās tiesās.
• 2003. gadā uzcelts piemineklis Gefrojam Britz kanāla krastā, pieminot viņa likteni kā laikmeta simbolu.

Tiesu un politiskā atbildība

Pēc Vācijas saplūšanas sekoja dažādi tiesas procesi, kuru mērķis bija noskaidrot atbildību par robežsargu darbībām un politiskajām pavēlēm, kas noveda pie nāves gadījumiem. Procesi bija sarežģīti juridisku, morālu un politisku iemeslu dēļ — bija jāvērtē, cik lielā mērā atsevišķi izpildītāji un augstākstāvošie ierēdņi bija atbildīgi par rīkojumu izpildi vai par pavēļu atcelšanu.

Pieminekļa un atceres nozīme

Piemineklis, kas atklāts 2003. gada 21. jūnijā pie Britz kanāla, atgādina par cilvēku cenšanos pēc brīvības un par cenu, ko daži par to samaksāja. Tā kā Gefroja nāve bija pēdējais nāvējošais incidents uz Vācijas iekšējās robežas, viņa stāsts tiek izmantots, lai izglītotu un atgādinātu par cilvēktiesībām un totalitāro režīmu pārkāpumiem.

Vēsturiska nozīme

Gefroja gadījums ilustrē laika garu pirms Austrumvācijas sabrukuma — daudzi iedzīvotāji juta cerību uz pārmaiņām, taču varas institūcijas vēl turpināja darboties saskaņā ar vecajām instrukcijām. Viņa nāve paliek kā skarbs atgādinājums par to, kā režīma politikas var novest pie individuālām traģēdijām, un par to, cik svarīgas ir atklātība, tiesiskums un atbildība.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Kriss Gefrojs?

J: Kas notika, kad viņš mēģināja aizbēgt?

J: Kas notika ar tiem, kas bija atbildīgi par viņa nāvi?

Kāds piemineklis ir veltīts Chris Gueffroy?

J: Kā veicās Kristianam Gaudiānam pēc mēģinājuma aizbēgt kopā ar Krisu?

Jautājums: Kad notika Austrumvācijas un Rietumvācijas atkalapvienošanās?

Meklēt pēc burta