Bundesgerichtshof
Bundesgerichtshof (Federālā tiesa) (BGH) ir Vācijas augstākā civiltiesību un krimināltiesību tiesa. Tā ir viena no sešām Vācijas augstākajām tiesām.
- Bundesverfassungsgericht (Federālā Konstitucionālā tiesa),
- Bundesarbeitsgericht (Federālā darba tiesa),
- Bundesfinanzhof (Federālā finanšu tiesa),
- Bundessozialgericht (Federālā Sociālā tiesa) un
- Bundesverwaltungsgericht (Federālā administratīvā tiesa).
ir citas augstākās tiesas. Tās izskata tikai savas tiesību jomas lietas. Neviena no augstākajām tiesām nav pārsūdzama, izņemot gadījumus, kad tiek skartas kāda cilvēka cilvēktiesības, par ko lemj Bundesverfassungsgericht - Federālā konstitucionālā tiesa.
Vēsture
Bundesgerichtshof tika dibināta 1950. gadā. Tās galvenā mītne atradās vecajā Hesenes "mantojamā lielhercoga" (mantinieka) pilī Karlsrūē.
Cita daļa, 5. kriminālnoziegumu nodaļa, atrodas Villa Sack Leipcigā. Bija iecere pēc atkalapvienošanās tur pārcelt visu tiesu. Tiesneši nevēlējās pārcelties, tāpēc tā vietā no Berlīnes uz Leipcigu pārcēla tikai 5. krimināllietu nodaļu.
5. nodaļa sanāca Rietumberlīnē, lai apelācijas lietas varētu izskatīt pilsētā un nevajadzētu vest noziedzniekus pāri visai DDR. Federālā administratīvā tiesa 2002. gada 22. augustā arī pārcēlās uz Villu maisu.
Tiesu nams
Jauna galvenā mītne
Organizācija
BGH ir sadalīta "senātos". Katram senātam ir priekšsēdētājs tiesnesis un četri vērtētāji.
Ir
- divpadsmit apelācijas instances tiesas civillietās;
- piecas apelācijas tiesas krimināllietās (tostarp Leipcigā bāzētā apelācijas tiesa); un
- astoņi specializētie senāti . Tie nodarbojas ar
- Lauksaimniecība ir svarīga;
- Advokātu lietas (advokāti un juristi);
- Notāra lietas;
- Patentu aģentu lietas;
- Grāmatveža lietas;
- strīdi ar nodokļu konsultantiem, bet ne nodokļu strīdi, kurus izskata Federālā finanšu tiesa Minhenē;
- Karteļu senāts;
- Jautājumi par darbu federālajā valdībā, izņemot militāro dienestu, ko izskata Federālā administratīvā tiesa.
Uzņēmējdarbības izplatīšana
Apelācijas instances tiesas civillietās
Tas, kurš senāts izskata lietu, ir atkarīgs no tā, par ko notiek strīds.
I. Autortiesības, preču zīmju tiesības, negodīga konkurence
II. Uzņēmējdarbības tiesības
III. Valdības atbildība
IV. Mantojuma un apdrošināšanas tiesības
V. Īpašuma tiesības
VI. "Deliktsrecht" Kompensācija pēc nelikumīgas darbības delikta
VII. Plānošanas un būvniecības normatīvie akti un līgumi
VIII. Patērētāju un nomas tiesības
IX. Juristu un nodokļu konsultantu darbības, maksātnespējas tiesības
X. Patentu un reģistrēto dizainparaugu tiesības, "sugu aizsardzība" (tas ir, selekcionāra izaudzēto augu veidu aizsardzība),
Xa. Patentu tiesības, ceļojumu līgumtiesības
XI. Banku tiesības, aizdevumi un akciju maiņas tiesības
XII. Ģimenes tiesības un uzņēmējdarbības nomas tiesības
Krimināllietu nodaļas
Krimināllietu senāti izskata lietas no 24 augstākajām reģionālajām tiesām Vācu: Oberlandesgerichte. Kurš senāts ir atkarīgs no tā, no kuras tiesas ir iesniegta apelācija.
1. Bambergas, Karlsrūes, Minhenes, Nirnbergas un Štutgartes, kā arī bruņoto spēku noziegumi un nodarījumi pret valsts aizsardzību, nodokļu tiesības;
2. Frankfurte pie Mainas, Jena, Koblenca un Ķelne;
3. Celle, Diseldorfa, Oldenburga un Šlēsviga, kā arī valsts drošības noziegumi;
4. Hammā, Naumburgā, Rostokā, Sārbriukenē un Cveibriukenē, kā arī par satiksmes noziegumiem;
5. (atrodas Leipcigā): Berlīnes Augstākā tiesa un Brandenburgas, Brunsvikas, Brēmenes, Drēzdenes un Hamburgas Augstākās reģionālās tiesas, kā arī nodokļu un muitas noziegumu lietas.
Federālās tiesas priekšsēdētāji
Nē. | Nosaukums | dzimšana un nāve | Termiņa sākums | Termiņa beigas |
1 | Dr. h.c. Hermann Weinkauf | 1894. gada 10. februāris - 1981. gada 9. jūlijs | 1950. gada 1. oktobris | 1960. gada 31. marts |
2 | Dr. Dr. h.c. Bruno Heusingers | 1900. gada 2. marts - 1987. gada 3. augusts | 1960. gada 1. aprīlis | 1968. gada 31. marts |
3 | Dr. Dr. h.c. Robert Fischer | 1911. gada 22. augusts - 1983. gada 4. marts | 1968. gada 1. aprīlis | 1977. gada 30. septembris |
4 | Prof. Dr. Gerds Pfeifferis | 1919. gada 22. decembris - 2007. gada 1. februāris | gada 1. oktobris 1977 | 1987. gada 31. decembris |
5 | Prof. Dr. Valters Oderskis | * 1931. gada 17. jūlijs | 1988. gada 1. janvāris | 1996. gada 31. jūlijs |
6 | Dr. h.c. Karlmann Geiß | * 1935. gada 31. maijs | 1996. gada 1. augusts | 2000. gada 31. maijs |
7 | Prof. Dr. Günter Hirsch | * 1943. gada 30. janvāris | 2000. gada 15. jūlijs | 2008. gada 31. janvāris |
8 | Prof. Dr. Klaus Tolksdorf | * 1948. gada 14. novembris | 2008. gada 1. februāris |
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Bundesgerichtshof?
A: Bundesgerichtshof ir Vācijas augstākā civiltiesību un krimināltiesību tiesa.
J: Cik Augstāko tiesu ir Vācijā?
A: Vācijā ir piecas Augstākās tiesas.
J: Kādas ir pārējās četras Augstākās tiesas Vācijā?
A: Pārējās četras Augstākās tiesas ir Bundesarbeitsgericht, Bundesfinanzhof, Bundessozialgericht un Bundesverwaltungsgericht.
J: Kāda veida lietas izskata Augstākās tiesas?
A: Katra Augstākā tiesa izskata lietas par savām tiesību jomām.
J: Vai kāds var pārsūdzēt jebkuru no augstākajām tiesām?
A: Nē, nevienu no augstākajām tiesām nevar pārsūdzēt, ja vien netiek skartas kāda cilvēka cilvēktiesības.
J: Kāda veida lietas būtu Federālās Konstitucionālās tiesas jurisdikcijā?
A: Federālās Konstitucionālās tiesas jurisdikcijā būtu lietas, kas saistītas ar cilvēktiesību pārkāpumiem.
J: Kāda ir Federālās Konstitucionālās tiesas loma?
A: Federālās Konstitucionālās tiesas kompetencē ir izlemt, vai ir vai nav pārkāptas personas cilvēktiesības.