Laulības: definīcija, veidi, saderināšanās un vidējais ilgums
Laulība ir partnersības veids, kas saista divus cilvēkus gan emocionāli, gan (bieži) juridiski un sociāli. Laulības sākums parasti ietver iepazīšanās un tuvāku attiecību veidošanos — periods, kurā pāris iepazīst viens otru, novērtē savas vērtības, mērķus un gatavību ilgtermiņa saistībām. Vēlāk pāris var izlemt saderināties, apprecēties vai izvēlēties citu attiecību formu. Laulība var būt privāta un neoficiāla starp diviem cilvēkiem, kā arī publiska vai oficiāli regulēta ar ģimenes, reliģijas vai valsts institūciju piekrišanu.
Laulības veidi un formas
Laulības un partnerattiecības var būt dažādas formās:
- Civillaiulība — oficiāla valsts reģistrēta laulība, kas nodrošina juridiskas tiesības un pienākumus (piem., kopīgas mantas likumi, mantošana).
- Reliģiskā laulība — ceremonija, ko vada reliģiska iestāde; var būt papildus vai alternatīva civillaiulībai atkarībā no valsts.
- Kopdzīve bez laulībām — pāri dzīvo kopā un veido ģimenes, bieži vien bez juridiska laulības statusa; šī forma mūsdienās pieaug.
- Nolikumu un tradicionālās (piem., nolīgto) laulības — dažās kultūrās laulības tiek sarīkotas ģimenes līmenī; šādās situācijās iepazīšanās un saderināšanās var izpalikt vai notikt atšķirīgi.
Saderināšanās un laiks līdz laulībai
Aptaujas un pētījumi parāda, ka attiecību temps un posmi ļoti atšķiras. Piemēram, Apvienotajā Karalistē tika veikta aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 3000 saderināto vai precēto pāru. Vidējais laiks starp pirmo tikšanos un pieņemto laulības piedāvājumu bija divi gadi un vienpadsmit mēneši. Tajā pašā pētījumā sievietes izjuta gatavību pieņemt laulību vidēji pēc diviem gadiem un septiņiem mēnešiem.
Tomēr šie skaitļi var atšķirties atkarībā no kultūras, vecuma, dzīves apstākļiem un personiskajām vērtībām. Daži pāri saderinās un apprecas īsā laikā pēc iepazīšanās, citi — pēc vairākiem gadiem kopdzīves, bet vēl citi izvēlas vispār neapprecēties.
Kultūras, vēsturiskie un reliģiskie aspekti
Vēsturiski laulību mērķi un formas ir mainījušies. 19. gadsimtā bieži izšķirošā nozīme laulību slēgšanā bija sociāliem un ekonomiskiem apsvērumiem; ģimenes un sabiedrība spieda paredzētu partneri izvēlēties atbilstoši statusam un izdevīgumam. Mūsdienās daudzās sabiedrībās dominē ideja par laulību, kas balstīta uz mīlestību un personiskajām sajūtām. Tomēr tradicionālākajās kristietības formās un citās reliģijās daļa uzskatu par attiecību uzsākšanu un saderināšanos ir saglabājušies.
Mūsdienu tendences
Daudzu valstu demogrāfijas un sociālās vērtības mainās:
- Laulību īpatsvars samazinās — arvien vairāk cilvēku paliek nesasistīti vai veido stabilas attiecības bez oficiālas laulības reģistrācijas.
- Palielinās kopdzīve un ģimenes dibināšana bez laulībām — bieži bērni piedzimst pirms vai bez laulības slēgšanas.
- Mainās attieksme pret pirmslaulību seksu un citiem intīmas dzīves aspektiem — tas vairs nav tik striktā morāles jomā regulēts kā agrāk.
Tomēr tradīcijas nav pazudušas pavisam — daudzi cilvēki joprojām izvēlas vecmodīgākas saderināšanās un laulību ceremonijas, kas atspoguļo kultūras un personiskās vērtības.
Juridiskie un praktiskie aspekti
Laulība parasti nes līdzi juridiskas sekas: kopīgas mantas tiesības, alimentu un apgādības saistības, mantojuma tiesības un iespējamas nodokļu vai sociālās labklājības sekas. Dažādās valstīs laulības noteikumi (piem., laulības līgumi, šķiršanās procedūras, vienlīdzīgas laulības tiesības) atšķiras, tāpēc pāriem ieteicams iepazīties ar vietējo likumdošanu.
Padomi pāriem
- Saruna par vērtībām un nākotnes plāniem palīdz noteikt, vai saderināties vai apprecēties.
- Izvērtējiet juridiskos un finansiālos aspektus — laulības līgumi, kopīgo finansu plānošana u.c.
- Cieniet gan personisko brīvību, gan abu partneru vajadzības; veselīgas attiecības balstās uz komunikāciju un kompromisiem.
- Atcerieties, ka nav viena «pareiza» laika vai modeļa — svarīgi, lai izvēle atbilstu abiem partneriem.
Laulība un saderināšanās ir personiskas izvēles, kuras ietekmē kultūra, reliģija, likumi un individuālās vērtības. Lai gan pasaulē vidējie modeļi un prakse mainās, katram pārim jāatrod savs ceļš, kas sniedz drošību, cieņu un laimi.
Vīrietis, kas uzrunā sievieti
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir laulība?
A: Līgosošanās ir divu cilvēku attiecību periods, kurā viņi iepazīst viens otru un izlemj, vai viņi vēlas doties uz priekšu ar saderināšanos, laulību vai citu vienošanos.
Q: Kā atšķiras vidējais saderināšanās ilgums visā pasaulē?
A: Vidējais saderināšanās ilgums dažādās pasaules valstīs ir diezgan atšķirīgs. Dažos gadījumos to var pilnībā izlaist, piemēram, līgtās laulībās, bet citviet tā var ilgt vairākus gadus.
J: Kas tika gaidīts, dodoties uz laulībām 1800. gados?
A: XIX gadsimta XIX gadsimtā jauniešiem bija jāvēršas uz laulībām, lai atrastu laulības partneri, nevis sociālu apsvērumu dēļ.
J: Kas ir atklāts par laulību skaitu mūsdienās?
A: Pētījumos ir konstatēts, ka laulību skaits ir ievērojami samazinājies, un arvien mazāk cilvēku stājas laulībā un praktizē pirmslaulību seksu. Daudzas ģimenes tiek veidotas ar bērniem pirms laulībām.
J: Vai joprojām tiek ievērotas tradīcijas, kad runa ir par laulību?
A.: Lai gan daudzi uzskata, ka tradicionālās uzmākšanās tradīcijas ir pagātnes lieta, joprojām ir daudz cilvēku, kuri tās ievēro, veidojot attiecības.
Jautājums: Cik ilgs ir vidējais pāru gaidīšanas laiks starp pirmo tikšanos un pieņemto piedāvājumu, kā liecina viena Apvienotajā Karalistē veikta aptauja?
A: Saskaņā ar vienu Apvienotajā Karalistē veiktu aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā 3000 saderināto vai precēto pāru, vidēji pāri no pirmās tikšanās līdz pieņemtam piedāvājumam gaidīja divus gadus un vienpadsmit mēnešus. Sievietes jutās gatavas pieņemt piedāvājumu vidēji pēc diviem gadiem un septiņiem mēnešiem.
Jautājums: Vai pirmslaulību sekss ir izplatīts to cilvēku vidū, kuri praktizē tradicionālās uzmākšanās metodes?
A: Pirmslaulību seksu parasti nepraktizē tie, kas izmanto tradicionālās uzmākšanās metodes, jo tās parasti paredz nogaidīt līdz laulībām, pirms iesaistīties seksuālās attiecībās.
