Parapsiholoģija: definīcija, paranormālie fenomeni un pētījumi
Parapsiholoģija: izpēti paranormālos fenomenus — telepātija, psihokinēze, NDE un pētījumu pierādījumi. Uzzini jaunākos atklājumus un zinātniskās diskusijas.
Parapsiholoģija ir psihisko parādību pētniecība. Šie fenomeni ir saistīti ar informācijas apmaiņu starp cilvēku un apkārtējo vidi, neizmantojot piecas maņas. Tie ietver ekstrasensorisko uztveri (piemēram, telepātiju), prāta ietekmi uz matēriju (psihokinēzi), anomālas pieredzes (piemēram, pagātnes dzīves pieredzi un tuvo nāvei pieredzi) un parādīšanos. Par šādām lietām ir ziņots jau ļoti ilgu laiku.
2005. gadā Nobela prēmijas laureāts Braiens Džozefsons (Brian Josephson) teica, ka daudzi zinātnieki vēl nav pārliecināti par parapsiholoģijas un paranormālo parādību pierādījumiem. Džozefsons apgalvo, ka daži zinātnieki jūtas neērti attiecībā uz tādām idejām kā telepātija un ka viņu emocijas dažkārt traucē veikt novērtējumus.
Kas ietilpst parapsiholoģijā
Parapsiholoģijā parasti iekļauj vairākas grupas fenomenu:
- Ekstrasensoriskā uztvere (ESU) — telepātija (domu nodošana), skārdānošana (clairvoyance) un prekognīcija (notikumu paredzēšana).
- Psihokinēze (PK) — apgalvota prāta ietekme uz objektīviem objektiem vai fizikālām sistēmām bez redzamas mijiedarbības.
- Anomālas subjektīvās pieredzes — tuvas nāvei pieredzes (NDE), reinkarnācijas atmiņu ziņojumi, redzes vai dzirdes paranormāli notikumi (parādīšanās).
- Attālināta uztvere un novērošana — remote viewing (attālināti "redzēt" vietas vai objektus, kas nav pieejami tiešā novērošanā).
Pētniecības metodes
Zinātniskā pieeja parapsiholoģijā izmanto dažādas metodes: kontrolētas laboratorijas eksperimentus, statistiskās analīzes, anekdotisku ziņojumu sistematizēšanu un ilgtermiņa gadījumu izpēti. Piemēri:
- Ganzfeld eksperimentu protokoli — izolētas sensorās vides izmantošana, lai samazinātu ārējo traucējošo faktoru un pārbaudītu ESU.
- Randomizētas izvēles un RNG pētījumi — izmanto nejaušu skaitļu ģeneratorus, lai pārbaudītu iespējamus prāta ietekmes signālus.
- Foršu izvēļu testi — vēsturiskas metodes (piem., Zener kartes), kurās subjekti mēģina atpazīt slēptu informāciju.
- Laika rindas un meta-analīzes — pētījumu rezultātu apkopošana, lai noteiktu, vai pastāv statistiski nozīmīgas tendences.
Pierādījumi, reproducējamība un kritika
Daži pētījumi un meta-analīzes liecina par maziem, statistiski nozīmīgiem efektiem, tomēr galvenās zinātnes kopienas iebildumi attiecas uz reproducējamību un metodes kvalitāti. Galvenie kritikas punkti:
- Reproducējamības problēmas — pozitīvie rezultāti reti tiek konsekventi atkārtoti neatkarīgās laboratorijās.
- Metodoloģiski trūkumi — slikti kontrolēti apstākļi, iespējamība "sensoriskai noplūdei" (informācijas nejauša nonākšana pētījumā) un nepilnīga slepenība.
- Publikācijas aizspriedumi (file drawer) — pozitīvi rezultāti biežāk publiski iznāk, negatīvie pētījumi var palikt neatklāti, kas ietekmē kopējo priekšstatu.
- Psiholoģiski skaidrojumi — kognitīvie aizspriedumi, halucinācijas, miega paralīze, atmiņas kļūdas un redzes/uztveres maldi var radīt iespaidu par paranormālu pieredzi.
Zinātniskais un sabiedriskais konteksts
Parapsiholoģija atrodas starp interesi un skeptismu. Daļa pētnieku aicina uz atvērtu, bet stingru metodi — ar rindotām hipotezēm, pre-reģistrāciju un reproducējamām protokolu prasībām. Savukārt daudziem zinātniekiem šī joma tiek uzskatīta par pseidzinātni vai par tādu, kurai trūkst pietiekamu empīrisku pierādījumu.
Kā norādīts sākotnējā tekstā, pat daži zinātnieki (piemēram, Nobela prēmijas laureāts Braiens Džozefsons) ir aicinājuši uz uzmanīgu un emocionāli neitrālu izvērtēšanu, norādot, ka aizspriedumi var ietekmēt zinātniskas secināšanas.
Ētika un praktiskās sekas
Parapsiholoģijas pētījumiem un paranormālu apgalvojumu izplatīšanai ir arī ētiskas dimensijas:
- Krāpšana un finanšu ekspluatācija — jābūt uzmanīgiem ar pakalpojumiem, kas sola dziedināšanu, pareģošanu vai cita veida palīdzību par augstām izmaksām.
- Psiholoģiska ietekme — cilvēku sēras, zaudējuma skumjas vai veselības problēmas var padarīt viņus uzņēmīgus pret mānīgu vai nepārbaudītu informāciju.
- Pētījumu prakse — nepieciešama ētiska attieksme pret pētījuma dalībniekiem, to informēta piekrišana un datu aizsardzība.
Kā kritiski izvērtēt apgalvojumus
Ja interesē šī tēma vai kāds apgalvo paranormālu spēju esamību, izvērtē šādi:
- Pārbaudi, vai pētījums ir publicēts recenzētā žurnālā;
- skatieties, vai pētījums ir reproducēts citās neatkarīgās laboratorijās;
- noskaidro, vai protokoli ietver adekvātu kontroli un slepenību;
- vērtē, vai ir iespējami alternatīvi, dabiskas izcelsmes skaidrojumi;
- esi uzmanīgs ar anekdotiskiem pierādījumiem — tie var būt interesanti, bet tie nepierāda universālus likumus.
Secinot — parapsiholoģija aptver plašu fenomenu spektru, kas cilvēci interesējuši gadsimtiem. Lai gan daži pētījumi liecina par intrigujošām parādībām, svarīga ir stingra, atkārtojama un atklāta pētniecība, kā arī kritiska domāšana, kas ļauj atšķirt novērojumu no interpretācijas un pārliecības.


Eksperiments ar maņu atņemšanu, lai demonstrētu telepātiju.
Parapsiholoģijas termini
- Telepātija: informācijas nodošana ārpus piecām maņām (redze, oža, dzirde, tausti un garša).
·
- Priekšnojauta: informācijas par nākotni nodošana.
·
- Skaidrredzība: informācijas nodošana par tālām vietām.
·
- Psihokinēze: prāta spēja ietekmēt lietas ārpus sava ķermeņa (matēriju, laiku, telpu vai enerģiju).
·
- Nāves tuvuma pieredze: piecu maņu pieredze, ko piedzīvo miris cilvēks.
·
- Reinkarnācija: dvēseles vai cita apziņas aspekta atdzimšana citā ķermenī pēc nāves.
·
- Parādīšanās pieredze: fizisku notikumu piedēvēšana paranormāliem parādībām.
Kāpēc cilvēki tic
No ticības atkarīgā reālisma teorija
Izstrādājis psihologs Maikls Šērmers. Tajā teikts, ka smadzenes pasauli izprot, saskatot modeļus. Tāpēc prāts pastāvīgi meklē jaunus modeļus, lai labāk izprastu pasauli. Tomēr dažkārt prāts atrod modeļus arī tur, kur to nav. To sauc par paternicitāti jeb pareidoliju. Tā ir tieksme atrast modeļus pat tad, ja to patiesībā nav. Šādos gadījumos cilvēki bieži uz pasauli raugās caur šiem viltus modeļiem.
Eiristikas
Eiristikas ir domāšanas paņēmieni, kas ļauj ātri pieņemt lēmumus par lielu informācijas daudzumu. Viena no problēmām, kas saistīta ar heiristiku, ir tā, ka tā bieži vien ir kļūdaina.
Eiristikas veidi
Noenkurošana un pielāgošana ir eiristikas veids, kurā cilvēks veic pamatotu minējumu par jautājumu. Pēc tam, kad persona uzzina jaunu informāciju, tā koriģē savu atbildi atbilstoši sākotnējam minējumam. Psihologi Amoss Tverskis un Daniels Kahnemans pirmie atklāja šo eiristikas veidu. Vienā no saviem pirmajiem pētījumiem par noenkurošanu un pielāgošanu viņi sadalīja dalībniekus divās grupās, deva viņiem vienu no divām problēmām un lūdza uzminēt atbildi.
Šīs divas problēmas bija:
- 1x2x3x4x5x6x7x8
- 8x7x6x5x4x3x2x1
1 ir enkurs pirmajā uzdevumā un 2 ir enkurs otrajā uzdevumā. Grupas, kurai dots pirmais uzdevums (ar 1 kā enkuru), vidējais minējums ir daudz zemāks nekā grupai, kurai dots otrais uzdevums (ar 2 kā enkuru). Pirmās grupas vidējais minējums bija 512, bet otrās grupas vidējais minējums bija 2250. Lai gan šīs atbildes bija ļoti atšķirīgas, abas bija ļoti tālu no patiesās atbildes, kas bija 40 320.
Pieejamības eiristika tiek izmantota, kad cilvēks atbild uz jautājumu, pamatojoties uz to, cik viegli viņam nāk prātā kāda notikuma gadījumi. Kā piemēru var minēt dzīvošanu rajonā, kur ir augsts noziedzības līmenis, un pārvērtēšanu par katru gadu ASV notikušo laupīšanu skaitu.
Saistītās lapas
- Ians Stīvensons
- Dzīve pirms dzīves
- Alans Kardeks
- Miracle
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir parapsiholoģija?
A: Parapsiholoģija ir psihisko parādību pētniecība.
J: Kādus notikumus pēta parapsiholoģija?
A: Parapsiholoģija pēta psihiskus notikumus, kas ietver informācijas apmaiņu starp cilvēku un apkārtējo vidi, neizmantojot piecas maņas.
J: Kādi ir daži psihisko notikumu piemēri, ko pēta parapsiholoģija?
A: Daži parapsiholoģijā pētīto psihisko parādību piemēri ir ekstrasensoriskā uztvere (piemēram, telepātija), prāta ietekme uz matēriju (psihokinēze), anomāla pieredze (piemēram, pagātnes dzīves pieredze un tuvu nāvei piedzīvotais) un parādīšanās.
Jautājums: Cik sen tiek ziņots par psihiskiem notikumiem?
A: Par psihiskiem notikumiem ir ziņots jau ļoti sen.
J: Ko Nobela prēmijas laureāts Braiens Džozefsons teica par parapsiholoģijas un paranormālo parādību pierādījumiem?
A.: Braiens Džozefsons teica, ka daudzi zinātnieki vēl nav pārliecināti par parapsiholoģijas un paranormālo parādību pierādījumiem.
Jautājums: Kāpēc, pēc Braiena Džozefsona teiktā, daži zinātnieki jūtas neērti, ja runā par tādām idejām kā telepātija?
A: Saskaņā ar Braiena Džozefsona teikto daži zinātnieki jūtas neērti attiecībā uz tādām idejām kā telepātija, un viņu emocijas dažkārt traucē veikt vērtējumus.
Jautājums: Kurš bija gads, kad Braiens Džozefsons nāca klajā ar savu paziņojumu par pierādījumiem par parapsiholoģijai un paranormāliem parādībām?
A: Braiens Džozefsons savu paziņojumu par parapsiholoģijas un paranormālo parādību pierādījumiem nāca klajā 2005. gadā.
Meklēt