Parapsiholoģija: definīcija, paranormālie fenomeni un pētījumi

Parapsiholoģija: izpēti paranormālos fenomenus — telepātija, psihokinēze, NDE un pētījumu pierādījumi. Uzzini jaunākos atklājumus un zinātniskās diskusijas.

Parapsiholoģija ir psihisko parādību pētniecība. Šie fenomeni ir saistīti ar informācijas apmaiņu starp cilvēku un apkārtējo vidi, neizmantojot piecas maņas. Tie ietver ekstrasensorisko uztveri (piemēram, telepātiju), prāta ietekmi uz matēriju (psihokinēzi), anomālas pieredzes (piemēram, pagātnes dzīves pieredzi un tuvo nāvei pieredzi) un parādīšanos. Par šādām lietām ir ziņots jau ļoti ilgu laiku.

2005. gadā Nobela prēmijas laureāts Braiens Džozefsons (Brian Josephson) teica, ka daudzi zinātnieki vēl nav pārliecināti par parapsiholoģijas un paranormālo parādību pierādījumiem. Džozefsons apgalvo, ka daži zinātnieki jūtas neērti attiecībā uz tādām idejām kā telepātija un ka viņu emocijas dažkārt traucē veikt novērtējumus.

Kas ietilpst parapsiholoģijā

Parapsiholoģijā parasti iekļauj vairākas grupas fenomenu:

• Ekstrasensoriskā uztvere (ESU) — telepātija (domu nodošana), skārdānošana (clairvoyance) un prekognīcija (notikumu paredzēšana).
• Psihokinēze (PK) — apgalvota prāta ietekme uz objektīviem objektiem vai fizikālām sistēmām bez redzamas mijiedarbības.
• Anomālas subjektīvās pieredzes — tuvas nāvei pieredzes (NDE), reinkarnācijas atmiņu ziņojumi, redzes vai dzirdes paranormāli notikumi (parādīšanās).
• Attālināta uztvere un novērošana — remote viewing (attālināti "redzēt" vietas vai objektus, kas nav pieejami tiešā novērošanā).

Pētniecības metodes

Zinātniskā pieeja parapsiholoģijā izmanto dažādas metodes: kontrolētas laboratorijas eksperimentus, statistiskās analīzes, anekdotisku ziņojumu sistematizēšanu un ilgtermiņa gadījumu izpēti. Piemēri:

• Ganzfeld eksperimentu protokoli — izolētas sensorās vides izmantošana, lai samazinātu ārējo traucējošo faktoru un pārbaudītu ESU.
• Randomizētas izvēles un RNG pētījumi — izmanto nejaušu skaitļu ģeneratorus, lai pārbaudītu iespējamus prāta ietekmes signālus.
• Foršu izvēļu testi — vēsturiskas metodes (piem., Zener kartes), kurās subjekti mēģina atpazīt slēptu informāciju.
• Laika rindas un meta-analīzes — pētījumu rezultātu apkopošana, lai noteiktu, vai pastāv statistiski nozīmīgas tendences.

Pierādījumi, reproducējamība un kritika

Daži pētījumi un meta-analīzes liecina par maziem, statistiski nozīmīgiem efektiem, tomēr galvenās zinātnes kopienas iebildumi attiecas uz reproducējamību un metodes kvalitāti. Galvenie kritikas punkti:

• Reproducējamības problēmas — pozitīvie rezultāti reti tiek konsekventi atkārtoti neatkarīgās laboratorijās.
• Metodoloģiski trūkumi — slikti kontrolēti apstākļi, iespējamība "sensoriskai noplūdei" (informācijas nejauša nonākšana pētījumā) un nepilnīga slepenība.
• Publikācijas aizspriedumi (file drawer) — pozitīvi rezultāti biežāk publiski iznāk, negatīvie pētījumi var palikt neatklāti, kas ietekmē kopējo priekšstatu.
• Psiholoģiski skaidrojumi — kognitīvie aizspriedumi, halucinācijas, miega paralīze, atmiņas kļūdas un redzes/uztveres maldi var radīt iespaidu par paranormālu pieredzi.

Zinātniskais un sabiedriskais konteksts

Parapsiholoģija atrodas starp interesi un skeptismu. Daļa pētnieku aicina uz atvērtu, bet stingru metodi — ar rindotām hipotezēm, pre-reģistrāciju un reproducējamām protokolu prasībām. Savukārt daudziem zinātniekiem šī joma tiek uzskatīta par pseidzinātni vai par tādu, kurai trūkst pietiekamu empīrisku pierādījumu.

Kā norādīts sākotnējā tekstā, pat daži zinātnieki (piemēram, Nobela prēmijas laureāts Braiens Džozefsons) ir aicinājuši uz uzmanīgu un emocionāli neitrālu izvērtēšanu, norādot, ka aizspriedumi var ietekmēt zinātniskas secināšanas.

Ētika un praktiskās sekas

Parapsiholoģijas pētījumiem un paranormālu apgalvojumu izplatīšanai ir arī ētiskas dimensijas:

• Krāpšana un finanšu ekspluatācija — jābūt uzmanīgiem ar pakalpojumiem, kas sola dziedināšanu, pareģošanu vai cita veida palīdzību par augstām izmaksām.
• Psiholoģiska ietekme — cilvēku sēras, zaudējuma skumjas vai veselības problēmas var padarīt viņus uzņēmīgus pret mānīgu vai nepārbaudītu informāciju.
• Pētījumu prakse — nepieciešama ētiska attieksme pret pētījuma dalībniekiem, to informēta piekrišana un datu aizsardzība.

Kā kritiski izvērtēt apgalvojumus

Ja interesē šī tēma vai kāds apgalvo paranormālu spēju esamību, izvērtē šādi:

• Pārbaudi, vai pētījums ir publicēts recenzētā žurnālā;
• skatieties, vai pētījums ir reproducēts citās neatkarīgās laboratorijās;
• noskaidro, vai protokoli ietver adekvātu kontroli un slepenību;
• vērtē, vai ir iespējami alternatīvi, dabiskas izcelsmes skaidrojumi;
• esi uzmanīgs ar anekdotiskiem pierādījumiem — tie var būt interesanti, bet tie nepierāda universālus likumus.

Secinot — parapsiholoģija aptver plašu fenomenu spektru, kas cilvēci interesējuši gadsimtiem. Lai gan daži pētījumi liecina par intrigujošām parādībām, svarīga ir stingra, atkārtojama un atklāta pētniecība, kā arī kritiska domāšana, kas ļauj atšķirt novērojumu no interpretācijas un pārliecības.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir parapsiholoģija?

J: Kādus notikumus pēta parapsiholoģija?

J: Kādi ir daži psihisko notikumu piemēri, ko pēta parapsiholoģija?

Jautājums: Cik sen tiek ziņots par psihiskiem notikumiem?

J: Ko Nobela prēmijas laureāts Braiens Džozefsons teica par parapsiholoģijas un paranormālo parādību pierādījumiem?

Jautājums: Kāpēc, pēc Braiena Džozefsona teiktā, daži zinātnieki jūtas neērti, ja runā par tādām idejām kā telepātija?

Jautājums: Kurš bija gads, kad Braiens Džozefsons nāca klajā ar savu paziņojumu par pierādījumiem par parapsiholoģijai un paranormāliem parādībām?

Meklēt pēc burta