Mihails Aleksandrovičs Bakuņins (/bəˈkuːnɪn/; 1814. gada 30. maijs - 1876. gada 1. jūlijs) bija krievu anarhists. Viņš bija viens no pirmajiem anarhisma pamatlicējiem.

Dzīve un politiskā darbība

Bakuņins dzimis 1814. gadā aristokrātiskā zemnieku muižnieka ģimenē Krievijā. Jaunībā viņš studēja tiesību zinātni un militāro dienestu, tomēr drīz nonāca pie radikālām politiskām pārliecībām. 1840. gados viņš pievienojās revolucionārām grupām, piedalījās 1848. gada Eiropas revolūcijās un vēlāk tika arestēts un izsūtīts uz Sibīriju. No izsūtījuma viņš vairākkārt izbēga un devās uz Rietumeiropu, kur turpināja revolucionāro darbību, sadarbojās ar dažādām republikoniskām un darbaļaužu organizācijām.

1860.–1870. gados Bakuņins bija aktīvs starptautiskajā revolucionārajā kustībā. Viņš iesaistījās Pirmās internacionāles (Starptautiskās darbaņu savienības) darbībā, kur izcēlās asas ideoloģiskas pretrunas ar K. Marksu saistībā ar jautājumiem par valsti, organizāciju un revolūciju. Konflikts ar marxisma piekritējiem noveda pie Bakuņina izslēgšanas no Internacionāles 1872. gadā.

Anarhisma idejas

  • Valsts noliegums: Bakuņins stingri iebilda pret valsts varu kā tādu, uzskatīdams to par apspiestāju, kas jālikvidē pēc revolūcijas.
  • Revolūcija un tieša rīcība: viņš uzsvēra asiņainas vai vismaz radikālas, masveidīgas darbības nepieciešamību, lai atbrīvotu darbaļaudis un zemniekus no varas struktūrām.
  • Federālisms un pašpārvalde: Bakuņins iedomājās sabiedrību kā brīvu, savstarpēji sadarbojošu pašpārvaldes kopienu tīklu bez centralizētas valsts varas.
  • Kolektivisms: viņš atbalstīja ražošanas līdzekļu kolektīvu īpašumu un sadalījumu pēc paveiktā darba, atšķiroties no vēlīnāka individuālistiska anarhisma variantiem.

Raksti un ietekme

Bakuņins rakstīja daudz darbību un manifestu, no kuriem daļa tika publicēta pēc viņa nāves. Pazīstamākie darbi ir polemikas pret valsts socialisma idejām un traktāti, kuros viņš izklāsta anarhisma teorētiskos pamatprincipus. Viņa idejas ietekmēja 19. un 20. gadsimta anarhisma kustības, īpaši tās, kas attīstījās Spānijā, Itālijā un Brazīlijā. Bakuņina spraigā retorika un uzsvars uz tiešu darbību deva impulsu daudzām lokālām un reģionālām revolūcijām un kustībām.

Mirstība un mantojums

Mihails Bakuņins mira 1876. gada 1. jūlijā. Viņa dzīve un darbi palikuši nozīmīgi gan kā vēsturiska figūra, gan kā iedvesmas avots dažādiem anarhistiskas domāšanas virzieniem. Lai gan starp anarhistiem un sociālistiem joprojām pastāv domstarpības par organizācijas un stratēģijas jautājumiem, Bakuņina uzsvērtais jautājums par brīvību pret valsts varu turpina būt centrāls debates objekts.

Īss pārskats

  • Dzimis: 1814. gada 30. maijs.
  • Miris: 1876. gada 1. jūlijs.
  • Galvenās idejas: valsts noliegums, kolektivisms, federāla pašpārvalde, tieša darbība.
  • Ietekme: svarīga figūra anarhistiskajā kustībā, ietekmējis 19.–20. gadsimta revolucionāras prakses un teorijas.