Ludvigs Jozefs Johans Vitgenšteins ([luːtvɪç ˈjoːzɛf ˈjoːhan ˈvɪtgənʃtaɪn] vācu valodā) (1889. gada 26. aprīlis - 1951. gada 29. aprīlis) bija Austrijas filozofs. Viņš galvenokārt strādāja loģikas pamatu, matemātikas filozofijas, prāta filozofijas un valodas filozofijas jomā. Viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta filozofiem.
Līdz savai nāvei 62 gadu vecumā vienīgā Vitgenšteina publicētā grāmata bija "Loģiski filozofiskais traktāts". Viņa otrā grāmata "Filozofiskie pētījumi" tika publicēta neilgi pēc viņa nāves. Abi šie darbi tiek uzskatīti par ļoti nozīmīgiem analītiskajā filozofijā.
Dzīve un izglītība
Ludvigs Vitgenšteins dzimis bagātīgā Vīnes rūpnieku ģimenē. Sākotnēji viņš studēja inženierzinātnes — īpaši aeronautiku — Berlīnē un Mančestrā. Pēc tam viņa intereses pārgāja uz matemātiku un filozofiju, un viņš sāka studēt pie ievērojamiem domātājiem, tostarp pie G. Frege un vēlāk pie B. Rasela Kembridžā. Pirmās pasaules kara laikā Vitgenšteins dienēja Austroungārijas armijā; tieši kara gadi bija produktīvi viņa filozofiskajai domai un laikā no šī perioda radās liela daļa materiāla, kas vēlāk ietvērots Loģiski filozofiskajā traktātā.
Filozofiskie darbi un galvenās idejas
Loģiski filozofiskais traktāts (Tractatus Logico-Philosophicus) pārstāv Vitgenšteina agrīno periodu. Tajā viņš attīsta tā saukto "attēla teoriju" — domu, ka valodā izteiktās propositions it kā "atveido" pasaules faktus; nozīme tiek noteikta pēc tam, kā teikums var atspoguļot stāvokli pasaulē. Traktāts izvirza arī stingru robežu starp to, ko var pateikt ar jēdzieniem (par ko var runāt zinātniski vai loģiski), un to, ko var tikai "parādīt" (piem., ētiskas vai mistiskas lietas). Rakstība traktātā ir tēzeoloģiska un aforistiska — īsi, koncentrēti teikumi un skaitļotas pozīcijas.
Filozofiskie pētījumi (Philosophical Investigations), kas publicēti pēc Vitgenšteina nāves, atspoguļo viņa vēlīnās domas pāreju. Šajā periodā viņš noliedz agrāko ideju, ka nozīme ir galvenokārt attēlojoša. Tā vietā viņš uzsver, ka nozīme ir atkarīga no valodas lietošanas kontekstā — no tā, kā cilvēki valodu reāli izmanto. Viens no centrālajiem jēdzieniem ir "valodu spēles" (language games) — ideja, ka valoda darbojas daudzveidīgos kontekstos ar dažādām funkcijām. Citas svarīgas tēmas ir "privātās valodas arguments", kas apstrīd domu, ka pastāv pilnīgi privāta valoda, kuras nozīmes var saprast tikai viens indivīds, un jautājumi par likumu izpildīšanas (rule-following) dabu.
Ieguldījums un ietekme
Vitgenšteins ir bijis ļoti ietekmīgs gan analītiskajā filozofijā, gan valodas un prāta teoriju attīstībā. Viņa agrā doma iedvesmoja un reizēm tika pārprasta Vīnes loģiskā pozitivisma tradīcijā, savukārt vēlākās idejas par valodas lietošanu veicināja parādījumu, ka filozofiskās problēmas bieži rodas valodas neskaidrību un nepareizu lietošanas prasmju dēļ. Viņa darbi ietekmēja loģiku, lingvistiku, kognitīvās zinātnes un literāro domāšanu par nozīmi un pārstāvēšanu.
Rakstības stils un mantojums
Vitgenšteina darbi atšķiras pēc stila: agrā grāmata ir kodolīga, teoretiski stingra un aforistiska; vēlīnās piezīmes ir fragmentāras, izklāstošākas un bieži dialogiskas, paredzētas lasītāja iesaistei. Abos posmos redzama dziļa interese par valodas precizitāti un skaidrību, kā arī centieni risināt tradicionālas metafiziskas un epistemoloģiskas problēmas, izmantojot rūpīgu valodas analīzi.
Personīgais un dzīves gaita
Vitgenšteins reizēm atkāpās no akadēmiskās dzīves — viņš strādāja par skolotāju lauku skolā, par dārzkopu un pievērsās arī citiem vienkāršiem darbiem. Tomēr viņš regulāri atgriezās filozofijā un Kembridžā turpināja lasīt lekcijas un ietekmēt studentus. Viņa dzīve bija raksturīga spēcīgām emocionālām svārstībām, lielai prasībai pēc intelektuālas precizitātes un personiskai askēzei.
Vitgenšteina idejas joprojām tiek plaši pētītas un diskutētas. Gan tie, kas vairāk atsaucas uz viņa agrāko darboties, gan tie, kas seko vēlīnajai domai, atrod viņā domātāju, kurš būtiski mainīja izpratni par to, kas ir nozīme, valoda un filozofijas uzdevums.
