Ludvigs Vitgenšteins — austriešu filozofs, analītiskās filozofijas pamatlicējs

Ludvigs Vitgenšteins — austriešu filozofs, analītiskās filozofijas pionieris; ieskats viņa darbos, loģikā, valodas un prāta filozofijā.

Ludvigs Jozefs Johans Vitgenšteins ([luːtvɪç ˈjoːzɛf ˈjoːhan ˈvɪtgənʃtaɪn] vācu valodā) (1889. gada 26. aprīlis - 1951. gada 29. aprīlis) bija Austrijas filozofs. Viņš galvenokārt strādāja loģikas pamatu, matemātikas filozofijas, prāta filozofijas un valodas filozofijas jomā. Viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta filozofiem.

Līdz savai nāvei 62 gadu vecumā vienīgā Vitgenšteina publicētā grāmata bija "Loģiski filozofiskais traktāts". Viņa otrā grāmata "Filozofiskie pētījumi" tika publicēta neilgi pēc viņa nāves. Abi šie darbi tiek uzskatīti par ļoti nozīmīgiem analītiskajā filozofijā.

Dzīve un izglītība

Ludvigs Vitgenšteins dzimis bagātīgā Vīnes rūpnieku ģimenē. Sākotnēji viņš studēja inženierzinātnes — īpaši aeronautiku — Berlīnē un Mančestrā. Pēc tam viņa intereses pārgāja uz matemātiku un filozofiju, un viņš sāka studēt pie ievērojamiem domātājiem, tostarp pie G. Frege un vēlāk pie B. Rasela Kembridžā. Pirmās pasaules kara laikā Vitgenšteins dienēja Austroungārijas armijā; tieši kara gadi bija produktīvi viņa filozofiskajai domai un laikā no šī perioda radās liela daļa materiāla, kas vēlāk ietvērots Loģiski filozofiskajā traktātā.

Filozofiskie darbi un galvenās idejas

Loģiski filozofiskais traktāts (Tractatus Logico-Philosophicus) pārstāv Vitgenšteina agrīno periodu. Tajā viņš attīsta tā saukto "attēla teoriju" — domu, ka valodā izteiktās propositions it kā "atveido" pasaules faktus; nozīme tiek noteikta pēc tam, kā teikums var atspoguļot stāvokli pasaulē. Traktāts izvirza arī stingru robežu starp to, ko var pateikt ar jēdzieniem (par ko var runāt zinātniski vai loģiski), un to, ko var tikai "parādīt" (piem., ētiskas vai mistiskas lietas). Rakstība traktātā ir tēzeoloģiska un aforistiska — īsi, koncentrēti teikumi un skaitļotas pozīcijas.

Filozofiskie pētījumi (Philosophical Investigations), kas publicēti pēc Vitgenšteina nāves, atspoguļo viņa vēlīnās domas pāreju. Šajā periodā viņš noliedz agrāko ideju, ka nozīme ir galvenokārt attēlojoša. Tā vietā viņš uzsver, ka nozīme ir atkarīga no valodas lietošanas kontekstā — no tā, kā cilvēki valodu reāli izmanto. Viens no centrālajiem jēdzieniem ir "valodu spēles" (language games) — ideja, ka valoda darbojas daudzveidīgos kontekstos ar dažādām funkcijām. Citas svarīgas tēmas ir "privātās valodas arguments", kas apstrīd domu, ka pastāv pilnīgi privāta valoda, kuras nozīmes var saprast tikai viens indivīds, un jautājumi par likumu izpildīšanas (rule-following) dabu.

Ieguldījums un ietekme

Vitgenšteins ir bijis ļoti ietekmīgs gan analītiskajā filozofijā, gan valodas un prāta teoriju attīstībā. Viņa agrā doma iedvesmoja un reizēm tika pārprasta Vīnes loģiskā pozitivisma tradīcijā, savukārt vēlākās idejas par valodas lietošanu veicināja parādījumu, ka filozofiskās problēmas bieži rodas valodas neskaidrību un nepareizu lietošanas prasmju dēļ. Viņa darbi ietekmēja loģiku, lingvistiku, kognitīvās zinātnes un literāro domāšanu par nozīmi un pārstāvēšanu.

Rakstības stils un mantojums

Vitgenšteina darbi atšķiras pēc stila: agrā grāmata ir kodolīga, teoretiski stingra un aforistiska; vēlīnās piezīmes ir fragmentāras, izklāstošākas un bieži dialogiskas, paredzētas lasītāja iesaistei. Abos posmos redzama dziļa interese par valodas precizitāti un skaidrību, kā arī centieni risināt tradicionālas metafiziskas un epistemoloģiskas problēmas, izmantojot rūpīgu valodas analīzi.

Personīgais un dzīves gaita

Vitgenšteins reizēm atkāpās no akadēmiskās dzīves — viņš strādāja par skolotāju lauku skolā, par dārzkopu un pievērsās arī citiem vienkāršiem darbiem. Tomēr viņš regulāri atgriezās filozofijā un Kembridžā turpināja lasīt lekcijas un ietekmēt studentus. Viņa dzīve bija raksturīga spēcīgām emocionālām svārstībām, lielai prasībai pēc intelektuālas precizitātes un personiskai askēzei.

Vitgenšteina idejas joprojām tiek plaši pētītas un diskutētas. Gan tie, kas vairāk atsaucas uz viņa agrāko darboties, gan tie, kas seko vēlīnajai domai, atrod viņā domātāju, kurš būtiski mainīja izpratni par to, kas ir nozīme, valoda un filozofijas uzdevums.

Dzīve

Ludvigs Vitgenšteins dzimis 1889. gada 26. aprīlī Vīnē Karlam un Leopoldīnai Vitgenšteiniem. Viņš bija jaunākais no astoņiem bērniem un piedzima vienā no Austroungārijas impērijas ievērojamākajām un turīgākajām ģimenēm. Viņa tēva vecāki Hermanis Kristians un Fannija Vitgenšteini bija dzimuši ebreju ģimenē, bet vēlāk pārgāja protestantisma ticībā un pēc pārcelšanās no Saksijas uz Vīni 1850. gados asimilējās Vīnes protestantu profesionāļu aprindās. Ludviga tēvs Kārlis Vitgenšteins kļuva par rūpnieku un nopelnīja bagātību dzelzs un tērauda rūpniecībā. Ludviga māte Leopoldīna, dzimusi Kalmusa, bija Nobela prēmijas laureāta Frīdriha fon Hajeka tante. Neraugoties uz Kārļa protestantismu un to, ka Leopoldīnes tēvs bija ebrejs, Vitgenšteina bērni tika kristīti kā Romas katoļi - viņu vecmāmiņas ticība, un Ludviga nāves gadījumā viņu apglabāja Romas katoļu kapos. Vitgenšteins bija homoseksuāls.

Vitgenšteins sāka studēt mašīnbūvi. Studiju laikā viņš sāka interesēties par matemātikas pamatiem, īpaši pēc Bertranda Rasela "Matemātikas principiem" un Gotloba Freges "Pamatprincipiem". 1911. gadā Vitgenšteins apmeklēja Freģi un Raselu un ilgi diskutēja ar viņiem par filozofiju. Viņš atstāja lielu iespaidu uz Raselu un sāka strādāt pie loģikas un matemātiskās loģikas pamatiem. Rasels uzskatīja Vitgenšteinu par sava darba turpinātāju.

Traktāts

Pirmā pasaules kara laikā Vitgenšteins dienēja armijā un attīstīja savu loģiku. Viņš tajā iekļāva ētiskos aspektus. 1918. gada vasarā viņš uzzināja, ka viņa draugs Deivids Pinsents ir gājis bojā lidmašīnas avārijā. Vitgenšteins bija nomākts un domāja par pašnāvību. Viņš devās pie sava tēvoča Paula, kur varēja pabeigt "Traktātu". Neviens izdevējs to nepieņēma, bet Rasels saprata, ka tas ir filozofiski nozīmīgs darbs, un uzrakstīja tam ievadu. Vitgenšteinam tas nepatika, jo viņš uzskatīja, ka Rasels grāmatu nav sapratis. Galu galā Vilhelma Ostvalda (Wilhelm Ostwald) žurnāls Annalen der Naturphilosophie 1921. gadā iespieda izdevumu vācu valodā, bet 1922. gadā Routledge's Kegan Paul iespieda divvalodu izdevumu ar Rasela ievadu.

Gadi pēc Traktāta

Tā kā Vitgenšteins uzskatīja, ka Traktātā ir atrisinātas visas filozofijas problēmas, viņš pameta filozofiju un atgriezās Austrijā, lai strādātu par pamatskolas skolotāju. Vitgenšteins uz lauku bērniem, kurus viņš mācīja, lika nereālas cerības, un viņam bija maz pacietības ar tiem bērniem, kuriem nebija dotības matemātikā. Taču ar ieinteresētajiem bērniem, īpaši zēniem, viņam bija labi rezultāti. Viņa stingrās disciplinēšanas metodes izraisīja domstarpības ar dažu skolēnu vecākiem, un galu galā viņš atkāpās no amata un atgriezās Vīnē, uzskatot, ka kā skolotājs ir cietis neveiksmi.

Pēc tam, kad Vitgenšteins pameta skolotāja darbu, viņš strādāja par dārznieka palīgu klosterī netālu no Vīnes un pēc tam sadarbojās ar arhitektu Paulu Engelmannu. Šis intelektuālais darbs ļoti palīdzēja Vitgenšteinam atgūt garastāvokli.

No 1925. līdz 1928. gadam viņš devās pie māsas Margaretas uz Vīni, kur viņa būvēja māju. Vitgenšteins un arhitekts Pauls Engelmans to būvēja kopā, un, lai gan viņi tajā nekad nedzīvoja, "Vitgenšteina nams" Vīnē joprojām ir saglabājies.

Tuvojoties šī darba beigām, ar Vitgenšteinu sazinājās Morics Šlīks, viens no jaunizveidotā Vīnes apļa vadošajiem pārstāvjiem. Šis kontakts intelektuāli stimulēja Vitgenšteinu un atdzīvināja viņa interesi par filozofiju.

Atgriešanās uz Cambridge

1929. gadā viņš nolēma atgriezties Kembridžā. Dzelzceļa stacijā viņu sagaidīja Anglijas izcilāko intelektuāļu pūlis. Viņš ar šausmām uzzināja, ka šobrīd ir viens no slavenākajiem filozofiem pasaulē. 1939. gadā Vitgenšteins tika iecelts par Kembridžas Filozofijas katedras vadītāju.

Otrā pasaules kara laikā viņš pameta Kembridžu un brīvprātīgi strādāja par slimnīcas portieri Gajas slimnīcā Londonā un par laboratorijas asistentu Ņūkāslas pie Tainas Karaliskajā Viktorijas slimnīcā.

Pēdējie gadi

Vitgenšteins 1947. gadā atkāpās no amata Kembridžā, lai pievērstos rakstniecībai. Kad 1949. gadā viņš uzzināja, ka viņam ir prostatas vēzis, viņš bija uzrakstījis lielāko daļu materiāla, kas pēc viņa nāves tika publicēts kā Filozofiskie pētījumi (Philosophische Untersuchungen), kas varētu būt viņa nozīmīgākais darbs. Viņš nomira no prostatas vēža Kembridžā.

Hochreit 1920. Vitgenšteins sēž starp savu māsu Helēnu Salceri un draugu Arvīdu Šēgrēnu.


"Šodien uz Ludviga Vitgenšteina kapa Kembridžas Debesbraukšanas draudzes kapos bija 18 1 pensa monētas. Sākotnēji - pirms dažām dienām - tur bija četras, kas bija izkaisītas apkārt, un pēc tam piecas - nelielā kaudzītē vienā pusē. Šorīt tur bija piecpadsmit, kas glīti pasvītroja viņa vārdu. Tagad ir vēl trīs, joprojām glīti sarindoti. Gadu gaitā uz kapa ir novietoti daudzi nelieli priekšmeti, tostarp citrons, cūkgaļas pīrāgs, Kiplinga kunga kēksiņš un budistu lūgšanu ritenis. Tas viss ir ļoti intriģējoši."

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Ludvigs Jozefs Johans Vitgenšteins?

J: Kad viņš nomira?

J: Kādas grāmatas viņš publicēja pirms nāves?

J: Par ko ir "Tractatus Logico-Philosophicus"?

J: Kādi vēl darbi tiek piedēvēti viņam pēc viņa nāves?

Meklēt pēc burta