Daniēla grāmatas papildinājumi: apokrifie nodaļas, saturs un kanons

Iepazīstieties ar Daniēla grāmatas papildinājumiem: apokrifiskās nodaļas, to saturs un vēsturiskais kanonisks statuss katoļu, pareizticīgo un protestantu skatījumā.

Daniēla grāmatas papildinājumi ir trīs nodaļas, kas dažās, bet ne visās kristīgajās Bībeles grāmatās ir pievienotas Daniēla grāmatai. Romas katoļi un Austrumu pareizticīgo un Austrumu pareizticīgo baznīcas sekotāji uzskata, ka šīs nodaļas ir svētas, un iekļauj tās savās Bībeles grāmatās kā daļu no Bībeles kanona. Anglikāņu baznīcas Trīsdesmit deviņuartikulu VI pantā šīs nodaļas ir uzskaitītas kā laba, bet ne svēta lasāmviela. Lielākajā daļā protestantu Bībeles šo nodaļu nav, jo lielākā daļa protestantu baznīcu uzskata, ka šīs nodaļas ir apokrifas.

Daniēla papildinājumi nav atrodami ne ebreju, ne aramiešu Daniēla tekstā. Šie stāsti ir grieķu Septuagintas tekstā un rakstnieka Teodotijas tulkojumā. Tomēr lielākā daļa protestantu Bībeles izmanto tikai ebreju un aramiešu manuskriptu tekstu, tāpēc tajās šo nodaļu nav.

Papildinājumi ir šādi:

1) Susanna (Dažkārt saukta par "Susanna un divi vecākie")

• Satura kopsavilkums: Stāsts par dievbijīgu sievieti Susannu, kuru divi vecākie vīrieši viltus apsūdz par laulības pārkāpšanu. Viņu nodoms ir izvarošana un pēc tam izgatavoti liecinājumi. Kad Susanna tiek nodota tiesai, jaunais pravietis Daniēls iejaucas, pārjautā lieciniekus atsevišķi un atklāj viņu pretrunas. Vecākie tiek sodīti, un Susanna tiek atbrīvota.
• Tēmas: taisnīgums, viltus liecināšana, Dieva aizsardzība ticīgajiem, gudra un drosmīga aizstāvība tiesas priekšā.
• Kanoniskais statuss: Katoļu un pareizticīgo tradīcijās iekļauta kanonā (bieži kā Daniel 13 vai atsevišķa nodaļa). Protestantu tradīcijā parasti tiek uzskatīta par apokrifu un netiek iekļauta Masoretiskajā tekstā.

2) Azarjas lūgšana un Triju svēto bērnu dziesma (ievietota Daniel 3 starp 23. un 24. pantu atkarībā no numerācijas)

• Satura kopsavilkums: Šī sadaļa papildina stāstu par Trijiem draugiem (Šadraku, Mešaku un Abednego/Avodā), kuri tiek iemesti liesmu krāsnī, jo atsakās pielūgt Bagātību. Azarija (t.i., Abednego) saka lūgšanu no krāsns, kurā tiek izteikta nožēla un uzticēšanās Dievam. Pēc tam seko garš himnis — triju bērnu dziesma, kas slavē Dievu par Pestīšanu un Viņa varenumu.
• Tēmas: ticība vajājumos, svētums un slavēšana, Dieva klātbūtne mocībās.
• Liturģiska nozīme: Īpaši svarīga pareizticīgajai liturģijai — dziesma un lūgšana tiek lasītas un dziedātas dievkalpojumos. Katoļu tradīcijā arī plaši lietota, taču protestantu Bībeles to parasti neietver.

3) Bel un pūķis (Bel and the Dragon)

• Satura kopsavilkums: Divi atsevišķi, bet saistīti stāsti, kuros Daniēls atklāj saprātības un dievbijības pārākumu pār elkiem. Pirmajā daļā Daniēls pierāda, ka elks Bel nav patiesi dievs, jo priesteri un viņu palīgi slepeni ēd upurēto ēdienu; viņu viltus tiek atklāta. Otrajā daļā Daniēls nogalina pūķi (bieži attēlots kā elks vai rāpojoša radība), izmantojot maldinošu paņēmienu, un pēc tam tiek sodīts, iemests lauvu bedrē, no kuras Dievs viņu izglābj.
• Tēmas: idolatrijas ierobežošana, Dieva īstums pret cilvēku izdomājumiem, Daniēla apņēmība un dievbijība.
• Kanoniskais statuss: Līdzīgi kā pārējām papildinājumu nodaļām — kanoniska Katoļu un Pareizticīgo baznīcās, apokrifs lielākajā daļā protestantu tradīciju.

Tekstoloģija, izcelsme un datējums

• Šie piederumi nav sastopami Masoretiskajā (ebreju/aramiešu) Daniēla tekstā, bet ir saglabājušies grieķu Septuagintas un Teodotija (Theodotion) tulkojumos. Tādēļ tie uzskatāmi par grieķu sastādītiem vai grieķi saglabātiem papildinājumiem.
• Manušu vieta: daļu papildinājumu var atrast vecajos Bībeles manuskriptos, piemēram, Codex Vaticanus un Codex Alexandrinus, taču Daniel teksts kopumā ir tekstuāli daudzveidīgs (Septuaginta pret Theodotionu).
• Datējums: lielākā daļa pētnieku datē šos papildinājumus aptuveni 2. – 1. g. p. m.ē. vai nedaudz vēlāk, taču precīzs laiks nav viennozīmīgs; tie droši vien radušies Hellenistiskajā periodā vai vēlāk.

Kanona atšķirības starp tradīcijām

• Romas katoļi: Pieņem šīs nodaļas kā deuterokanona daļu (iekļautas Vulgātā un katoļu Bībelēs). Numerācija var atšķirties (piem., Susanna kā Daniel 13, Bel un pūķis kā Daniel 14).
• Pareizticīgie: Parasti iekļauj šos tekstus un izmanto liturģijā; izvietojums grieķu Bībeles tradīcijās var atšķirties.
• Anglikāņi: Vēsturiski palīdzējuši saglabāt šo materiālu kā noderīgu lasāmvielu (apokrifiskā lasāmviela), bet ne visos gadījumos uzskata par kanonisku.
• Protestanti: Lielākā daļa protestantu kopienu pamato iekļaušanu vai izslēgšanu uz Masoretiskā teksta un Jakoba dzimtas (Judaikas) tradīcijas; plaši viņas uzskata par apokrifām un neiekļauj savos kanonos. Tomēr vecākajos protestantu izdevumos — piemēram, dažādās angļu Biblēs — papildinājumi var parādīties Apokrīfu nodaļā kā lasāmvielas.

Kāpēc protestantu Bībeles tās bieži neietver?

• Protestantu kanona veidošanās izriet no principa atgriezties pie Hebreju Bībeles (Masoretiskā teksta) kā Vecās Derības standarta; jo šīs nodaļas nav atrodamas Masoretiskajos manuskriptos, tās tika uzskatītas par vēlākām pievienojumām.
• Reformācijas laika teologi, piemēram, Jēkabs (Jerome) un vēlāk Luther u.c., izteica skepsi par autoritāti nozīmīgāko teksta pamatā (hebreju tekstu), tāpēc daļa tekstu kļuva par apokrifiem protestantu tradīcijā.

Praktiskais lietojums mūsdienās

• Dievkalpojumos: katoļi un pareizticīgie lieto trīs svēto bērnu himnu un Azarjas lūgšanu liturģiskos lasījumos; Susanna un Bel un pūķis retāk tiek lasīti liturģiski, bet parādās katehēzēs un mācību materiālos par pravietisko drosmi un pretestību idolatrijai.
• Akadēmiskie pētījumi: tekstus pēta bībeles pētnieki, vēsturnieki un tekstologiem, jo tie sniedz ieskatu helēniskā laikmeta reliģiskajās pārdomās un ebreju/ kristiešu tekstu transmisijā grieķu vidē.

Secinājums: Daniēla grāmatas papildinājumi — Susanna, Azarijas lūgšana ar Triju svēto bērnu dziesmu un Bel un pūķis — ir nozīmīgi literāri un teoloģiski teksti, kas paplašina Daniēla naratīvu un atspoguļo dažādu kristīgo tradīciju attieksmi pret kanona robežām. To iekļaušana vai izslēgšana no Bībeles atspoguļo dziļākas atšķirības par autoritāti, valodu avotu un kanona veidošanos starp katoļiem, pareizticīgajiem un protestantiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kādas ir Daniela adīcijas reakcijas?

J: Kāpēc Daniēla papildinājumi tika izņemti no lielākās daļas kristiešu Bībeles?

Jautājums: Kā Daniēla papildinājumus vērtē lielākā daļa protestantu baznīcu?

J: Vai Daniēla papildinājumi ir atrodami ebreju vai aramiešu Daniēla tekstā?

J: Kuros manuskriptos ir stāsti par Daniēla papildinājumiem?

J: Kāpēc vairumā protestantu Bībeles tekstu nav iekļauti Daniēla papildinājumi?

J: Kā Daniēla papildinājumi ir aprakstīti Anglikāņu baznīcas Trīsdesmit deviņos pantos?

Meklēt pēc burta